Phau Vajlugkub Qhia Qhov Tseeb Txog Yexus Khetos
“Luag tej hais tias kuv yog leejtwg?”—LUKA 9:18.
YEXUS nug nws cov thwjtim li no, vim nws paub tias tibneeg hais ntau yam txog nws. Twb tsim nyog cov tibneeg paub tias Yexus yog leejtwg. Yexus yeej tsis yog ib tug neeg twm zeej uas tsis qhia siab. Txawm nws mus txog qhovtwg los nws yeej nyiam nrog tibneeg ua ke. Nws yeej tshaj tawm txoj xov zoo tab meeg sawvdaws vim nws xav kom tibneeg paub qhov tseeb txog nws.—Luka 8:1.
Hauv phau Vajlugkub, phau ntawv Mathai, Malakau, Luka, thiab Yauhas, qhia txog Yexus lub neej, seb nws tes haujlwm zoo li cas. Plaub phau ntawv no yog Vajtswv tshoov kom neeg sau. Yog peb nyeem thiab ua tib zoo kawm ces peb yuav paub qhov tseeb txog Yexus.—Yauhas 17:17.
TIBNEEG NUG TIAS: Puas muaj keeb kwm qhia txog Yexus tiag?
COV LUS TEB: Yeej muaj tej keeb kwm qhia txog Yexus. Tej uas sau tseg hauv phau Vajlugkub yeej qhia tias muaj Yexus tiag, tsis yog dab neeg li ib txhia tau xav. Phau Vajlugkub qhia ib qho zuj zus txog lub sijhawm uas Yexus nyob thiab tej chaw uas nws tau ncig xyuas. Xws li tus sau Vajlugkub hu ua Luka. Nws xav qhia tseeb tias Yexus pib tshaj tawm txoj xov zoo rau xyoo twg, nws thiaj qhia txog xya tus nom uas kav rau lub caij ntawd. Tibneeg kuj tshawb pom cov nom ntawd tej npe hauv keeb kwm thiab. (Luka 3:1, 2, 23.) Tiam thawj ib puas xyoo, los tej neeg sau keeb kwm zoo li Josephus thiab Tacitus, tau qhia tseeb tias Yexus yog ib tug neeg tiag tiag.
Raws li tej keeb kwm, yeej muaj pov thawj qhia tias Yexus yog ib tug tibneeg tiag tiag. Muaj ib phau ntawv keeb kwm txog Yexus tau qhia tias: “Tej kws tshawb fawb feem coob lees tias nyob rau tiam thawj ib puas xyoo, yeej muaj ib tug txivneej hu ua Yexus uas yog neeg Naxale.” (Evidence for the Historical Jesus)
TIBNEEG NUG TIAS: Yexus thiab Vajtswv puas yog ib tug?
COV LUS TEB: Nkawd tsis yog ib tug. Yexus yeej tsis tau xav ib zaug tias nws yuav nrog Vajtswv sib txig sib luag. Thaum Yexus thov Yehauvas nws hais tias, “kuv tus Vajtswv” thiab “tus Vajtswv tib leeg uas yog tus tseem Tswv.” (Mathai 27:46; Yauhas 17:3) Qhov no qhia tias, Yexus yeej qes dua Yehauvas.a Piv txwv li no: Tus neeg uas ntiav yus ua haujlwm, yus yeej hu nws ua “kuv tus los pav” lossis “tus tswv,” vim yus lub meej mom qes dua nws lub.
Tej lus uas Yexus hais yeej qhia tias Vajtswv thiab Yexus tsis yog ib tug. Xws li, thaum tibneeg kwv nyom Yexus lub hwjchim, nws teb lawv tias: “Nej txoj kevcai muaj sau cia hais tias tej lus timkhawv uas muaj ob leeg hais yeej yog muaj tseeb. Kuv ua timkhawv rau kuv tus kheej thiab leej Txiv uas txib kuv los kuj ua timkhawv rau kuv thiab.” (Yauhas 8:17, 18) Yog nkawd yog ib tug xwb, puas yuav hais tau tias muaj ob tug ua timkhawv? Yeej hais tsis tau li. Nkawd yuav tsum nyias muaj nyias.
TIBNEEG NUG TIAS: Yexus tsuas yog ib tug neeg zoo xwb lov?
COV LUS TEB: Yexus tseem zoo tshaj ntawd lawm thiab. Yexus tuav ntau yam haujlwm tseem ceeb los txhawb kom muaj tiav raws li Vajtswv lub siab nyiam. Yexus tuav tej haujlwm zoo li cas?
● “Vajtswv tib leej Tub.” (Yauhas 3:18) Yexus yeej paub zoo txog nws lub neej saum ntuj ua ntej nws los yug hauv ntiajteb. Nws tau hais tias: “Kuv los saum ntuj los.” (Yauhas 6:38) Vajtswv tsim Yexus ua ntej txhua yam tibsi. Tom qab ntawd, Vajtswv mam li txib kom Yexus tsim ib puas tsav yam. Yexus yog “leej Txiv tib leeg Tub” vim Vajtswv tau siv nws ob txhais tes tsim Yexus kiag.—Yauhas 1:3, 14; Khaulauxi 1:15, 16, TMZ.
● “Neeg leej Tub.” (Mathai 8:20) Ntau zaus, Yexus tau hais tias nws yog “Neeg leej Tub.” Hauv phau Vajlugkub, lub npe ntawd muaj tshwm tshaj li 80 zaus. Lub npe ntawd qhia tias Yexus yeej yog ib tug tibneeg tiag, tsis yog Vajtswv los thawj ua tibneeg. Ua li cas, Yexus ho yug tau los ua tibneeg? Yehauvas muab nws tus Tub txojsia hloov los rau hauv ib tug ntxhais nkauj xwb hu ua Maivliag, lub tsev menyuam. Yehauvas tau siv nws lub hwj huam ua qhov txujci no. Yexus thiaj li yug los ua ib tug neeg zoo kawg nkaus uas tsis muaj txim.—Mathai 1:18; Luka 1:35; Yauhas 8:46.
● “Xibhwb.” (Yauhas 13:13) Yexus yeej hais ncaj tias Vajtswv tau txib nws los “qhuab qhia . . . thiab tshaj tawm txoj xov zoo” txog Vajtswv lub Nceeg Vaj. (Mathai 4:23; Luka 4:43) Thaum Yexus qhia txog lub Nceeg Vaj thiab tej uas lub Nceeg Vaj yuav ua, nws qhia tau meej kawg li. Tsis nyuaj rau tibneeg nkag siab li.—Mathai 6:9, 10.
● “Txojlus.” (Yauhas 1:1) Yexus yog tus uas cev Vajtswv lus. Yehauvas tau txib Yexus cev Nws tej lus rau noob neej kom lawv thiaj paub ua raws li Vajtswv lub siab nyiam.—Yauhas 7:16, 17.
TIBNEEG NUG TIAS: Yexus puas yog tus Mexiyas uas Vajtswv tau cog tseg?
COV LUS TEB: Nws yog tus Mexiyas tiag. Muaj ntau zaj lus faj lem hauv phau Vajlugkub uas qhia tias tus Mexiyas yuav los. Mexiyas lossis Khetos, txhais tau tias “tus uas xaiv tseg.” Tus uas Vajtswv cog tseg no, yuav pab txhawb kom Vajtswv lub ntsiab muaj tiav. Muaj ib tug pojniam Xamali tau hais rau Yexus tias: “Kuv paub tias tus Mexiyas uas hu tias Khetos yuav los.” Yexus yeej hais dawb paug rau nws tias: “Kuv uas nrog koj hais lus no yog tus ntawd ntag.”—Yauhas 4:25, 26.
Puas muaj pov thawj qhia tias Yexus yog tus Mexiyas tiag? Yeej muaj. Muaj 3 yam ua pov thawj tias Yexus yeej yog tus Mexiyas tiag. Cia peb kawm txog 3 yam ntawd.
● Nws caj ces. Phau Vajlugkub qhia tias tus Mexiyas yuav los ntawm Aplahas tus caj ces los mus rau Davi tsev neeg tus caj ces. (Chiv Keeb 22:18; Ntawv Nkauj 132:11, 12) Yexus yeej yog Aplahas thiab Davi nkawd xeeb ntxwv tiag.—Mathai 1:1-16; Luka 3:23-38.
● Cov lus faj lem muaj tiav rau nws. Cov nqe Vajlugkub Henplais muaj ntau zaj lus faj lem txog tus Mexiyas lub neej hauv ntiajteb, ntsig txog thaum nws yug thiab thaum nws tuag tibsi. Txhua lo lus faj lem muaj tiav tibsi rau Yexus, xws li: Nws yeej yug hauv lub moos Npelehee li tau hais tseg. (Mikha 5:2; Luka 2:4-11) Nws raug hu tawm hauv Iyi teb los. (Hauxeya 11:1; Mathai 2:15) Thiab thaum nws raug tua, tsis muaj ib yag pob txha lov li. (Ntawv Nkauj 34:20; Yauhas 19:33, 36) Tsis muaj leejtwg yuav lam coj tau raws li txhua lo lus faj lem uas sau tseg txog tus Mexiyas. Yog li ntawd, Yexus yuav tsum yog tus Mexiyas uas phau Vajlugkub tau cog tseg.b
● Vajtswv yeej ua timkhawv. Thaum yug Yexus, Vajtswv xa cov tubtxib saum ntuj los qhia rau cov neeg yug yaj paub tias twb yug tus Mexiyas lawm. (Luka 2:10-14) Thaum Yexus pib ua Vajtswv tes num, Vajtswv tau hais saum ntuj tuaj tias nws pom zoo thiab txaus siab rau Yexus. (Mathai 3:16, 17; 17:1-5) Yehauvas pub hwjchim rau Yexus ua ntau yam txujci tseem ceeb, los qhia tias Yexus yog tus Mexiyas tiag.—Tubtxib Tes Haujlwm 10:38.
TIBNEEG NUG TIAS: Vim li cas Yexus ho raug tsim txom thiab raug tua txom nyem ntsuav?
COV LUS TEB: Yexus tsis yog ib tug neeg txhaum, yeej tsis tsim nyog nws raug kev tsim txom. Kuj tsis tsim nyog nws raug ntsia rau saum tus ncej, yam li tus neeg raug txim thiab tuag txom nyem ntsuav. Txawm li ntawd los, Yexus yeej paub tias nws yuav raug tej no. Nws pom zoo tuag li ntawd.—Mathai 20:17-19; 1 Petus 2:21-23.
Muaj lus faj lem qhia tias tus Mexiyas yuav tsum raug tsim txom thiab raug tua, xwv thiaj txhiv tau noob neej ntawm txojkev txhaum. (Yaxaya 53:5; Daniyee 9:24, 26) Yexus hais tias nws los hauv ntiajteb los “pub nws txojsia ua nqe txhiv neeg coob coob.” (Mathai 20:28) Cov uas muaj kev ntseeg rau Yexus txojkev theej txhoj, yuav dim ntawm kev txhaum thiab kev tuag. Lawv yuav tau txojsia nyob mus ib txhis hauv lub ntiajteb no uas yuav yog ib lub Vaj Kaj Siab.c—Yauhas 3:16; 1 Yauhas 4:9, 10.
TIBNEEG NUG TIAS: Puas txaus peb ntseeg tias Yexus twb sawv hauv qhov tuag rov qab los lawd?
COV LUS TEB: Yeej txaus ntseeg tiag! Yexus yeej paub tias tom qab nws tuag, nws yuav ciaj sawv rov qab los. (Mathai 16:21) Yexus thiab cov uas sau phau Vajlugkub yeej tsis tau qhia tias, yuav siv ub siv no tsa Yexus sawv rov los. Tiamsis, phau Vajlugkub qhia meej tias: “Vajtswv tsa nws ciaj sawv rov los thiab tso nws dim txojkev tuag.” (Tubtxib Tes Haujlwm 2:24) Raws li nqe no, Vajtswv yog tus tsa Yexus sawv ciaj rov los. Yog peb ntseeg tias Vajtswv yog tus tsim ib puas tsav yam tiag, ces yeej tsis nyuaj rau peb ntseeg tias nws muaj cuab kav tsa tau li ntawd.—Henplais 3:4.
Puas muaj pov thawj qhia tias Yexus twb raug tsa sawv ciaj rov los lawm tiag? Cia peb kawm ntxiv.
● Muaj timkhawv pom kiag. Kwv lam 22 xyoos tom qab Yexus tuag, tus tubtxib Povlauj tau sau tias, muaj txog 500 tawm leej pom Yexus tom qab Vajtswv tsa nws sawv ciaj rov los. Cov uas tau pom Yexus ntawd, muaj ib txhia tseem ua neej nyob thaum Povlauj sau tej lus no. (1 Khaulee 15:6) Yog muaj ib ob tug ua timkhawv pom Yexus xwb, mas kuj tsis txaus ntseeg thiab. Tiamsis muaj li 500 leej ua timkhawv pom Yexus diam! Tej no yeej qhia tias muaj tseeb tiag.
● Puas tsim nyog ntseeg cov timkhawv ntawd? Peb yeej ntseeg tau Yexus cov thwjtim rau qhov lawv yog cov uas tau pom tim ntsej tim muag, tej uas tau muaj tshwm sim rau Yexus. Twb yog vim li ntawd, lawv thiaj muaj lub siab tawv qhawv qhia tias, Vajtswv tsa Yexus ciaj sawv rov los lawm tiag. (Tubtxib Tes Haujlwm 2:29-32; 3:13-15) Lawv suav tias, qhov uas Yexus sawv hauv qhov tuag rov los, tseem ceeb kawg nkaus rau lawv txojkev ntseeg. (1 Khaulee 15:12-19) Txawm luag yuav muab lawv tua los, lawv yeej tsis tso txojkev ntseeg txog Yexus tseg li. (Tubtxib Tes Haujlwm 7:51-60; 12:1, 2) Yog tias tej no tsis muaj tseeb, lawv yeej tsis kam tuag li ntawd.
Raws li peb tau kawm no, phau Vajlugkub teb tau 6 lo lus nug uas tseem ceeb kawg nkaus txog Yexus. Tej no twb pab peb paub qhov tseeb txog Yexus lawm. Ua li, puas tseem ceeb rau koj paub qhov tseeb txog Yexus? Qhov uas koj paub qhov tseeb txog Yexus, puas pab tau koj?
[Cov lus hauv qab taw qhia]
a Thaum xub sau phau Vajlugkub, Vajtswv lub npe hu ua Yehauvas.
b Yog xav paub tias cov lus faj lem muaj tiav rau Yexus li cas, mus nyeem hauv phau ntawv Phau Vajlugkub Qhia Txog Dabtsi Tiag? ntawm sab 231.
c Yog xav paub ntxiv txog Yexus tus nqe txhiv, mus nyeem hauv phau ntawv Phau Vajlugkub Qhia Txog Dabtsi Tiag? ntawm tshooj 5.