Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • ijwbq zaj kawm 143
  • Haus Luam Yeeb Puas Txhaum?

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Haus Luam Yeeb Puas Txhaum?
  • Lus Nug Thiab Lus Teb Txog Phau Vajlugkub
  • Ntsiab Me
  • Phau Vajlugkub qhia li no
  • Phau Vajlugkub qhia li cas txog kev haus xas thiab lwm yam yeeb tshuaj uas haus ua si?
Lus Nug Thiab Lus Teb Txog Phau Vajlugkub
ijwbq zaj kawm 143
Haus ib tug luam yeeb

Haus Luam Yeeb Puas Txhaum?

Phau Vajlugkub qhia li no

Phau Vajlugkub tsis hais ncaj qha txog kev haus luam yeeba thiab kev haus yeeb haus tshuaj. Tiamsis muaj tej hauv paus ntsiab lus uas qhia tias Vajtswv tsis nyiam tej yam tsis huv uas puas tsuas peb lub cev. Vajtswv thiaj suav tias txhaum rau peb haus luam yeeb.

  • Saib txojsia muaj nqes. “Vajtswv . . . yog tus uas pub txojsia thiab pa.” (Tubtxib Tes Haujlwm 17:24, 25) Vim li ntawd peb yuav tsum saib txojsia rau nqe, tsis txhob ua tej yam uas yuav txo tau peb txojsia, xws li haus luam yeeb. Thoob ntiajteb tibneeg tuag coob heev tim haus luam yeeb nkaus, mas yeej tsis tsim nyog kiag li.

  • Hlub kwvtij zej zog. “Hlub kwvtij zej zog ib yam li koj hlub koj tus kheej.” (Mathai 22:39) Luag tshawb pom tias cov uas niaj hnub nqus tej pa luam yeeb tseem xeeb mob xeeb nkeeg ib yam li tus haus lossis tej zaum tseem tshaj thiab. Yog peb hlub peb cov kwvtij zej zog ces peb yuav tsis haus luam yeeb.

  • Coj lub neej dawb huv. “Muab nej lub cev xyeem pub rau Vajtswv, yog yam uas xyeem ciaj sia thiab dawb huv thiab txaus Vajtswv lub siab.” (Loos 12:1) “Cia peb ntxuav peb tus kheej kom dawb huv ntawm txhua yam kev phem kev qias sab nqaij tawv . . . thiab muaj txojkev dawb huv puv npo vim paub ntshai Vajtswv.” (2 Khaulee 7:1) Yog yus haus luam yeeb ces ua rau yus tsis dawb huv lawm. Cov uas txhob txwm haus luam yeeb nqus tej tshuaj uas yuav ua rau lawv lub cev muaj mob muaj nkeeg.

Phau Vajlugkub qhia li cas txog kev haus xas thiab lwm yam yeeb tshuaj uas haus ua si?

Phau Vajlugkub tsis hais ncaj qha txog kev haus xas (lossis tshuaj maj) thiab lwm yam yeeb tshuaj. Tiamsis muaj tej hauv paus ntsiab lus uas qhia tias phau Vajlugkub tsis pom zoo siv tej tshuaj muaj yees los haus ua si:

  • Tswj peb tus kheej. “Yuav tsum hlub tus tswv uas yog koj tus Vajtswv . . . kawg koj lub tswvyim.” (Mathai 22:37, 38) “Paub tswj nej tus kheej.” (1 Petus 1:13) Thaum tibneeg haus yeeb haus tshuaj lawv tswj tsis tau lawv tus kheej. Coob tus tseem quav tej tshuaj ntawd lawm thiab. Qhov no ua rau lawv pheej xav ntsoov seb yuav nrhiav tej tshuaj ntawd qhovtwg los haus xwb. Lawv tsis xav txog tej yam zoo lawm.​—Filipi 4:8.

  • Mloog nom tswv tej kevcai. “Nyob hauv cov nom tswv thiab cov uas muaj hwjchim qab kev tswjhwm.” (Titau 3:1) Ntau lub tebchaws tsa kevcai nruj heev los tswj tej yeeb tej tshuaj. Yog peb xav ua haum Vajtswv siab peb yuav tsum mloog nom tswv tej kevcai.​—Loos 13:1.

Luam yeeb thiab peb lub cev

Kev haus luam yeeb ua rau coob leej ntau tus muaj mob muaj nkeeg. Lub koom haum tshuaj xyuas kev noj qab haus huv (World Health Organization lossis WHO) pom tias ib xyoos twg, muaj li 6 plhom leej tuag vim haus luam yeeb. Cov no, 600,000 leej twb tsis haus tiamsis tsuas nqus tau pa luam yeeb xwb.

Mob kheeb xawm. Pa luam yeeb muaj li 50 hom kuab uas xeeb tau kheeb xawm. Ib phau ntawv tshawb fawb hais tias “cov uas mob kheeb xawm, muaj 90 feem pua yog tim nqus tej pa luam yeeb ntag.” (Encyclopædia Britannica) Pa luam yeeb ua rau tibneeg xeeb kheeb xawm rau qhov ncauj, raj pa, hlab pas, caj pas, lub siab, lub zais zis thiab tus txiav.

Mob ntsws. Cov neeg uas nqus pa luam yeeb kheev mob ntsws lossis mob lwm yam khaub thuas dua. Tej menyuam uas niaj hnub nqus pa luam yeeb kheev hawb pob ua tsis taus pa, hnoos tsis tseg, thiab ua rau lawv lub ntsws hlob tsis zoo thiab ua haujlwm tsis zoo.

Mob plawv. Cov neeg haus luam yeeb kheev mob hlab ntsha tawg lossis mob plawv dua cov. Pa luam yeeb muaj ib hom pa hu ua khonpee manaxai (carbon monoxide) nyob rau hauv. Thaum tibneeg nqus cov pa no ces yuav nkag rau lawv tej hlab ntsha, hloov cov pa oxintsee (oxygen) chaw. Oxintsee yog cov pa uas pab kom peb lub cev ua haujlwm. Yog peb cov oxintsee tsawg tsawg ces lub plawv yuav tsum hajyam dhia ceev heev thiaj ntoj taus oxintsee thoob lub cev. Qhov no yuav sab lub plawv kawg li.

Tsis zoo rau cov xeeb menyuam. Yog ib tug pojniam uas xeeb menyuam haus luam yeeb ces yuav phom sij heev rau nws tus menyuam. Tej zaum nws yuav yug tus menyuam ntxov, tus menyuam yuav yug los me heev, lossis khis ncauj los muaj. Tej tug menyuam xeeb los mob ntsws thiab ib txhia kuj tsaug zog tuag.

a Kev haus luam yeeb kuj yog hais rau haus xinkas (cigars), thiab haus yeeb thooj. Hom luam yeeb uas luag ntsuas lossis nqus ntawm qhov ntswg kuj tsis zoo thiab. Tsis tas li ntawd, tsis zoo haus tej luam yeeb noj roj uas muaj cov tshuaj nikauthee (nicotine), thiab lwm yam tshuaj zoo li ntawd.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2026)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus