Kev Vamkhom rau cov Tuag uas Yus tau Hlub Muaj Licas?
“Yog ibtug neegtwg tuag lawm, nws puas yuav rov muaj sia tau dua?” tus Yawg Yauj nug lino puag thaum ub los. (Yauj 14:14, King James Version [Vajntxwv Yaqhauva Txhais (Aakiv)].) Tej zaum koj, los ibyam, tau xav lino thiab. Koj yuav xav licas yog haistias koj paub txog cov neeg koj hlubๆ yuav rov muaj sibsau uake rauhauv lub ntiajteb no thaum lub neej yog qhov uas zoo tshajplaws li?
Muaj lintawd, phau Vajlugkub muaj cog lus tseg: “Koj cov neeg tuag lawd yuav rov muaj sia. . . . Lawv yuav sawv rov los.” Vajlugkub hais ibyam lino thiab: “Tej neeg ncajncees lawv tus kheej yuav tau lub ntiajteb ua lawv tug, thiab lawv yuav tau nyob rauhauv mus ibtxhis.” (Yasayab 26:19; Zaj Nkauj 37:29.)
Yuav kom muaj siab ntseeg tiagๆ rau tej lus cogtseg no, peb yuavtsum teb cov hauv paus lus nug no tso: Vimlicas neeg thiajli txawj tuag? Cov tuag mus rau qhovtwg lawm? Thiab peb yuav ualicas thiajli yuav paub tseeb tau haistias lawv thiajli yuav rov ciaj tau txojsia dua?
Kev Tuag, thiab Yuav Muaj Licas Thaum Peb Tuag
Phau Vajlugkub qhia tshabๆ haistias Vajtswv tsis tau xub chiv rau kom neeg txawj tuag. Nws tau tsim thawj nkawm neeg Adaa thiab Havab [Evas], muab nkawd tso rauhauv lub vaj ntiajteb kajsiab hu ua Hedeem, thiab tau qhia kom nkaud muaj menyuam coobๆ thiab kom nrhab ri nkawd lub vaj kajsiab ntawd kom thoob plaws lub ntiajteb. Nkawd yuav ntsib kev tuag yog haistias nkawd tsis mloog Vajtswv tej kev qhia. (Chivkeeb 1:28; 2:15-17.)
Pom tsis muaj txiajntsig rau Vajtswv tej kev siab dawb, Adaa thiab Havab thiaj tau tawv ncauj ces thiajli tau raug lub txim uas tau teev uantej. “Koj [yuav] rovqab mus ua av,” Vajtswv tau qhia rau Adaa, “rauqhov yeej muab koj hauv los, rauqhov av yog koj ces hmoov av koj yuav rovqab mus ua.” (Chivkeeb 3:19.) Uantej yuav tsim nws, Adaa yeej tsis tau muaj nyob los; nws yog hmoov av xwb. Mas yog vim nws qhov kev tawv ncauj, lossis txhaum, tau txiavtxim rau Adaa kom rovqab mus ua hmoov av, mus ua qhov uas tsis muaj nyob dabtsi hlo lawm.
Lintawd kev tuag thiajli yog qhov haistias tsis muaj txojsia. Phau Vajlugkub piav tau qhov sibtxawv txav: “Tus nqi zog them kev txhaum mas yog kev tuag, tiamsis qhov paj tshab uas Vajtswv muab mas yog txojsia ntev dawv mus ibtxhis.” (Hlauma [Loo] 6:23.) Phau Vajlugkub qhia haistias kev tuag mas yog ibqho uas tsis ncoqab dabtsi tagnrho huv tibsi, haistias: “Rau cov uas ciajsia yeej paub ntsoov haistias lawv yuav tuag, tiamsis rau cov uas tuag lawd, lawv yeej tsis paub ibyam dabtsi hlo lilawm.” (Tub Koomhaum 9:5.) Thaum ibtug neegtwg tuag lawd, phau Vajlugkub piav: “Nws tus plig tu lawm, nws rovqab mus ua nws cov av lawm; nyob rau hnub ntawd nws lub cimxeeb twb yaj tag lawd.” (Zaj Nkauj 146:3, 4.)
Mas yog lintawd, tsuas yog Adaa thiab Havab nkawd xwb tawv ncauj rau [Vajtswv] txoj cai hauv Hedeem, vimlicas peb puavleej txawj tuag tas huv tibsi? Yeej yog vim haistias peb sawvdaws puavleej yog cov yug tomqab Adaa kev tawv ncauj, mas yog lintawd peb thiajli yug muaj lub txim txhaum thiab kev tuag losntawm nws. Xwsli Vajlugkub piav: “Dhau ntawm ibtug neeg [Adaa] kev txhaum tau nkag los rauhauv qab ntuj no thiab kev tuag losntawm kev txhaum, mas yog lintawd kev tuag thiajli ri mus rau txhuaๆ tus neeg.” (Hlauma 5:12; Yauj 14:4.)
Tseem tshuav muaj ibtxhia yuav nug haistias: ‘Tsis yog tibneeg tseem muaj ibtug ntsuj tsis txawj tuag uas haistias dim tau ntawm kev tuag?’ Muaj ntau leej tau qhia lino, twb tseem hais ntxiv haistias kev tuag mas yog iblub qhovrooj kev mus rau lwm lub neej lawm xwb. Tiamsis lub tswvyim ntawd mas tsis yog muab ntawm Vajlugkub los. Tabsis, Vajtswv Txoj Lus thiajli qhia haistias koj yog ibtug ntsuj ntag, uas haistias tus ntsuj ces yog koj tiagๆ ntag, nrog tagnrho koj lub cev thiab koj tej kev xav huv tibsi. (Chivkeeb 2:7; Ywmiyab [Yelemi] 2:34; Pajlug 2:10.) Thiab Vajlugkub hais ntxiv haistias: “Tus ntsuj uas haistias ua txhaum lawd—nws tus kheej yeej yuav tuag.” (Yegzeqhele 18:4.) Tsis muaj ib nqe twg nyob rauhauv Vajlugkub uas qhia haistias tibneeg muaj ibtug ntsuj tsis txawj tuag li uas yuav dim tau txoj kev tuag ntawm lub cev.
Ualicas Tibneeg Thiajli Muaj Peevxwm Tau Txojsia Dua
Tomqab kev txhaum thiab kev tuag tau nkag los rauhauv qab ntuj no lawd, mas Vajtswv thiajli tau qhia tshwm haistias nws yuav txiav rau cov neeg uas tuag lawd mas yog kom rovqab tau muaj txojsia dua. Ces phau Vajlugkub thiajli tau piav meejๆ haistias: “Aplahaa. . . . tau paub zooๆ haistias Vajtswv yeej muaj peevxwm tsa [nws tus tub Ixa’ag] tau sawv tabtxawm yog tias tuag lawm.” (Hevws [Heplais] 11:17-19.) Aplahaa qhov tsosiab pluas ntawd tsis yog tsis muaj paus ntsis, rauqhov Vajlugkub tau piav hais txog tus uas muaj Hwjchim Tshajplaws mas: “Nws yog ibtug Vajtswv, uas tsis yog rau ntawm cov tuag, tiamsis yog rau ntawm cov ciaj, rauqhov lawv mas puavleej yog cov muaj sia huv tibsi rau nws.” (Luka 20:37, 38.)
Yog lau, Vajtswv tus uas muaj Hwjchim Tshajplaws tsis yog tsuas muaj hwjchim xwb tiamsis mas ho muaj thiab lub siab uas yuav xav pab tsa sawv rov muaj sia cov uas nws xaiv. Yexu Kheto tus kheej kiag tau haistias: “Tsis txhob ceebsob rau zajno, vim haistias twb tabtom muaj lub sijhawm los uas tagnrho cov nyob hauv lub cim nco qhov ntxa puavleej yuav hnov nws lub suab hu ces yuav sawv los.” (Yauhaa 5:28, 29; Tej Num 24:15.)
Tsis ntev tomqab hais tas lintawd, Yexu txawm tau ntsib iblub ntees tuag tabtom tawm hauv Ixala’ele lub nroog hu ua Na’ee. Tus tub hluas tuag ntawd mas yog ibtug pojntsuam tibtug tub xwb. Thaum pom tus pojntsuam ntawd quaj dhau heev lawd, txawm ua rau Yexu muaj lub siab hlub nws heev. Yog lintawd, Yexu txawm hais rau niag tub tuag ntawd haistias: “Tus tub hluas, kuv hais rau koj, Ciali sawv!” Ces tus hluas txawm sawvtsees zaum, ces Yexu txawm cob nws rau nws niam. (Luka 7:11-17.)
Muaj xws ibyam li zaj ntawm tus pojntsuam ntawd, tau muaj ibzaug thiab uas ua tau rau sawvdaws zoosiab kawg thaum Yexu mus xyuas Yailau tom nws tsev, uas nws yog ibtug thawj tsomkwm ntawm cov Yudaij lub tuamtsev txoos. Yailau tus ntxhais uas muaj 12 xyoos tau tuag lawm. Tiamsis thaum Yexu mus txog tom Yailau tsev, nws txawm mus kiag rau tom tus menyuam uas tuag ntawd ces txawm haistias: “Me ntxhais, sawv!” Ces nws txawm tau sawvtsees! (Luka 8:40-56.)
Tsis ntev, Yexu tus phoojywg Laxaw’au txawm tau tuag lawm. Thaum Yexu mus txog tom nws tsev, Laxaw’au twb tuag tau plaub hnub lawm. Tabtxawm tu siab heev kawg los, Laxaw’au tus muam Mawta hais txog kev vamkhom, haistias: “Kuv paub haistias nws yeej yuav sawv rauhauv txoj kev tsa cov tuag sawv rov muaj sia rau thaum hnub kawg.” Tiamsis Yexu ciali mus rau tom lub qhov ntxa, txib kom muab daim ntsa zeb npog lub ntxa tshem tawm, ces tau hu: “Laxaw’au, tawm los!” Ces nws txawm tau tawm los! (Yauhaa 11:11-44.)
Xav zooๆ txog zajno: Laxaw’au tus xwm zoolicas rauhauv plaub hnub uas nws tau tuag lawm? Laxaw’au tsis tau hais ibqho dabtsi txog nyob rau saum ntuj kev ceebtsheej lossis lub ntuj tawg kev tsimtxom, yog haistias Laxaw’au mus rau ibqho twg lawd nws muaj tseeb yeej yuav qhia. Tsis muaj li, Laxaw’au yeej tsis ncoqab dabtsi hlo lilawm nyob hauv kev tuag thiab tsuas zoo lintawd mus txog rau thaum txoj kev “tsa cov tuag sawv rov muaj txojsia rau thaum hnub kawg” yog haistias Yexu thaum ntawd tsis tau muab txojsia rau nws.
Muaj tseeb uas haistias Yexu cov txujci no mas tsuas yog zoo ib ntus xwb, rauqhov cov uas Yexu tau tsa ciaj rov tuag tas dua lawm. Txawm licas losxij, Yexu ua muaj povthawj 1,900 xyoo tas los haistias, nrog Vajtswv lub hwjchim, cov tuag yuav muaj peevxwm rov ciajsia tau dua. Yog lintawd cov txujci Yexu tau ua ntawd ua tau ibqho pivtxwv meๆ rau peb haistias yuav muaj zoo lintawd nyob rauhauv ntiajteb no thaum Tswv ntuj tus Vajtseemfwv los kav.
Thaum Tus Yus Hlub Tuag
Thaum tus yeebncuab kev tuag tau los raug, kev tu siab mas muaj heev kawg li, tabtxawm yus twb muaj kev vamkhom rau tau ntawm txoj kev tsa sawv rov muaj sia. Aplahaa ntseeg tau haistias nws tus pojniam yeej yuav rov ciajsia tau dua ntxiv, tiamsis peb nyeem nyob rauhauv haistias “Aplahaa tau los nyiav kawg rau Xaw’av, thiab nws quaj kawg. (Chivkeeb 23:2.) Thiab ho hais txog tus Yexu ne tau muaj zoolicas? Thaum Laxaw’au tuag lawd, “Yexu tuๆ siab thiab txawm nyuajsiab kawg.” Ces saiๆ ibpliag ntawm nws “txawm losๆ kua muag.” (Yauhaa 11:33, 35) Yog lintawd, thaum ibtug yus hlubๆ tuag kiag, tsis yog yus quaj es yuav ua rau yus yog ibtug tsis muaj kev ntseeg ruaj.
Thaum ibtug menyuam tuag, mas yeej ua tau ibqho nyuaj kawg rau leej niam. Vim lintawd Vajlugkub thiajli muaj peevxwm paub tau zoo kawg txog kev tu siab ntawm tus leej niam. (2 Vajntxwv 4:27.) Yeej yog lintawd, mas kuj ua ibqho nyuajsiab kawg nkaus rau leej txiv ibyam thiab. “Aub cia kuv ua tus uas tuag, kuv tus kheej xwb, mas tsis txhob yog koj.” Tus Vajntxwv Daviv tau seev thaum nws tus tub Avi-salooj tau tuag. (2 Samu’ele 18:33.)
Tsis tas lintawd xwb, vim koj muaj kev ntseeg ruaj zoo rauhauv txoj kev tsa sawv rov muaj sia, koj tej kev tu siab yuav tsis yog ibqho yuav tsis paub kawg. Xwsli phau Vajlugkub hais, koj yuav “tsis muaj kev tu siab uas zooli cov neeg uas tsis muaj kev vamkhom.” (1 Texalonikam 4:13.) Tsisli, koj yuav muaj cuabkav txav tau los ze Vajtswv thaum koj thov nws, thiab Vajlugkub cog lus haistias “nws tus niag kheej yuav txhawb ntsoov koj.” (Zaj Nkauj 55:22.)
Thaum uas tsis muaj phau Vajlugkub twg lub npe, ces tagnrho cov nqe Vajlugkub muab rauhauv no mas yog losntawm phau Qab Ntuj Tshiab Txhais cov Nqe Sau Dawbhuv [Aakiv].