ZAJ KAWM 26
Pab Cov Uas Muaj Kev Nyuaj Siab
“Nej sawvdaws cia li koom ua ib lub siab, ib leeg xam pom ib leeg, sib hlub, muaj lub siab khuvleej thiab ua siab mos siab muag.”—1 PETUS 3:8.
ZAJ NKAUJ 107 Taug Nraim Vajtswv Txojkev Hlub
ZAJ NO THAM TXOG DABTSI?a
1. Peb yuav xyaum peb Leej Txiv Yehauvas tus qauv li cas?
YEHAVUAS hlub peb kawg li. (Yauhas 3:16) Peb xav xyaum peb Leej Txiv tus qauv. Yog li ntawd, peb sawvdaws “ib leeg xam pom ib leeg, sib hlub, muaj lub siab khuvleej” thiab peb yimhuab ua li no rau “cov uas ua ib tse neeg hauv txojkev ntseeg.” (1 Petus 3:8; Kalatia 6:10) Thaum peb cov kwvtij nkauj muam raug kev nyuaj siab ntxhov plawv, peb xav pab lawv.
2. Hauv zaj no, peb yuav kawm txog dabtsi?
2 Txhua tus uas xav ua Yehauvas tsev neeg yuav ntsib ntau yam kev nyuaj siab. (Malakau 10:29, 30) Vim peb nyob rau tiam kawg, peb hajyam yuav raug kev sim siab. Ua li peb ib leeg yuav pab ib leej li cas? Cia peb kawm txog Lauj, Yauj, thiab Na-aumi seb lawv tau raug tej teeb meem twg. Thiab cia peb kawm seb niaj hnub nimno peb cov kwvtij nkauj muam ho raug tej teeb meem zoo li cas, peb thiaj paub pab lawv thev taus lawv tej kev nyuaj siab.
UA SIAB NTEV
3. Raws li 2 Petus 2:7, 8, Lauj tau xaiv yuam kev li cas, thiab thaum kawg zoo li cas lawm?
3 Thaum Lauj txiav txim siab mus nrog cov neeg hauv lub moos Xaudoo nyob, nws xaiv yuam kev lawm rau qhov cov neeg ntawd ua phem ua qias vuab tsuab heev. (Nyeem 2 Petus 2:7, 8.) Thaj tsam ntawd vam meej heev tiamsis Lauj raug ntau yam kev nyuaj siab. (Chiv Keeb 13:8-13; 14:12) Tej zaum nws tus pojniam nyiam lub moos lossis cov tibneeg ntawd heev nws thiaj li tsis mloog Yehauvas lus. Thaum Vajtswv tso “hluavtaws lawj faj poob saum ntuj los hlawv lawv puam tsuaj tag huvsi” Lauj tus pojniam kuj nrog lawv tuag thiab. Tsis tas li ntawd xwb, xav txog Lauj 2 tug ntxhais uas twb muaj neeg qhaib lawm. Ob tug txivneej uas qhaib nkawd los kuj tuag lawm thiab. Lauj poob nws vaj tsev tej cuab yeej cuab tam tag huvsi. Tiamsis qhov uas nws tu siab tshaj plaws yog nws tus pojniam tuag lawm. (Chiv Keeb 19:12-14, 17, 26) Lub sijhawm Lauj raug tej kev nyuaj siab no, Yehauvas puas chim rau nws? Yehauvas tsis chim.
Yehauvas hlub Lauj thiab nws tsev neeg Nws thiaj xa 2 tug tubtxib saum ntuj los cawm lawv dim (Saib nqe 4)
4. Yehauvas ua siab ntev rau Lauj li cas?
4 Txawm tias Lauj txiav txim siab mus nyob hauv Xaudoo los, Yehauvas tseem khuvleej nws. Yehauvas thiaj xa 2 tug tubtxib saum ntuj los cawm Lauj thiab nws tsev neeg. Tiamsis thaum 2 tug tubtxib txhib kom Lauj sawv tsees khiav, los nws pheej “ua xyem xyav” laug sijhawm. Ob tug tubtxib thiaj ntsiab nkaus Lauj tes cab nws thiab nws tsev neeg tawm mus. (Chiv Keeb 19:15, 16) Nkawd hais kom lawv khiav mus rau pem roob. Tiamsis Lauj tseem thov seb Yehauvas puas kam lawv khiav mus rau lub moos uas nyob ze. (Chiv Keeb 19:17-20) Yehauvas ua siab ntev mloog Lauj cia nws ua li nws hais. Tiamsis tsis ntev tom qab, Lauj tsis tau luag nyob ntawd lawm ces lawv mam khiav mus nyob pem roob, qhov chaw uas Yehauvas hais kom lawm mus thaum xub thawj. (Chiv Keeb 19:30) Yehauvas ua siab ntev kawg nkaus li rau Lauj! Peb yuav xyaum Yehauvas li cas?
5, 6. Raws li 1 Thexalaunika 5:14, peb yuav xyaum Vajtswv li cas?
5 Tej zaum ib tug kwvtij lossis ib tug muam yuav txiav txim siab yuam kev ib yam li Lauj es raug teeb meem ntau yam thiab muaj kev nyuaj siab heev. Thaum muaj li no, peb yuav ua li cas? Tej zaum peb xav hais rau nws tias nws tsuas sau tej uas nws tseb xwb. (Kalatia 6:7) Yog peb hais li no los yeej yog. Tiamsis zoo dua yog peb xyaum Yehauvas. Peb yuav tsum pab nws li Yehauvas tau pab Lauj. Peb yuav ua li no li cas?
6 Yehauvas xa 2 tug tubtxib saum ntuj tsis yog los ceeb toom Lauj nkaus xwb tiamsis los pab cawm nws dim kev puam tsuaj uas yuav los raug Xaudoo. Ib yam li ntawd, yog peb pom tias peb tus kwvtij ua tej yam uas yuav tsim teeb meem rau nws, peb yuav tsum ceeb toom nws. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav tsum pab nws thiab. Txawm nws tsis mloog phau Vajlugkub tej lus qhuab qhia tamsid los, peb yuav tsum ua siab ntev. Zoo rau peb ua li 2 tug tubtxib saum ntuj es nrhiav ib txoj hau kev los pab nws. (1 Yauhas 3:18) Tej zaum peb yuav tau pab kom nws muab tej lus qhuab qhia coj los siv hauv nws lub neej, cuag li peb nthos nkaus nws tes qhia nws ua.—Nyeem 1 Thexalaunika 5:14.
7. Yehauvas saib Lauj li cas, thiab peb yuav xyaum Nws li cas?
7 Yog Yehauvas xam tej uas Lauj ua yuam kev xwb los yeej tau. Tiamsis nws tsis ua li ntawd. Tom qab no Yehauvas tseem tshoov tus tubtxib Petus sau rau hauv phau Vajlugkub tias Lauj yog ib tug txivneej ncaj ncees. Peb zoo siab heev tias Yehauvas tsis xam pom peb tej kev txhaum xwb, puas yog? (Ntawv Nkauj 130:3) Peb yuav xyaum Yehauvas txojkev hlub rau Lauj li cas? Peb yuav tsum xam pom peb cov kwvtij nkaum muam qhov zoo xwb. Yog peb ua li no ces peb yuav ua tau siab ntev rau lawv thiab yuav tsis nyuaj rau lawv txais peb tej kev pab.
MUAJ LUB SIAB KHUVLEEJ
8. Yog peb muaj lub siab khuvleej, yuav pab peb ua li cas?
8 Yauj ntsib teeb meem ib yam li Lauj tiamsis tsis yog tim nws txiav tsim siab yuam kev. Txawm li ntawd los, Yauj tseem raug ntau yam kev puas tsuaj. Nws poob nws tej qhov txhia chaw, poob koob poob npe, thiab tseem tau ib tug mob phem heev. Qhov tu siab tshaj yog nws thiab nws tus pojniam nkawd cov menyuam puavleej tuag tag nrho. Yauj 3 tug phoojywg los tseem liam tias nws ua txhaum Vajtswv nws thiaj raug tej xwm no. Vim li cas nws cov phoojywg thiaj tsis khuvleej nws? Vim lawv saib sab nraud xwb. Lawv tsis paub tias vim li cas Yauj thiaj raug tej kev txom nyem, lawv cia li muab nws cem xwb. Peb yuav tsum ua li cas peb thiaj tsis coj li 3 tug phoojywg cuav no? Nco ntsoov tias tsuas yog Yehauvas thiaj paub txhua yam txog ib tug neeg lub neej xwb. Ua li ntawd, ua tib zoo mloog thaum tus txom nyem siab piav nws zaj. Txhob lam mloog kom tas xwb tiamsis xav seb yog koj ho raug nws tej teeb meem, yuav mob koj siab npaum li cas. Thaum ntawd koj thiaj paub khuvleej nws tiag.
9. Lub siab khuvleej yuav pab kom peb tsis txhob ua dabtsi?
9 Yog peb muaj lub siab khuvleej, peb yuav tsis ua neeg taug xaiv. Tus neeg taug xaiv tsis txhawb lub koom txoos tiamsis nws ua kom tsis muaj kev sib haum xeeb. (Paj Lug 20:19; Loos 14:19) Nws tsis khuvleej lwm tus thiab qhov uas nws ncauj sai ua rau cov txom nyem siab yimhuab nyuaj siab ntxiv xwb. (Paj Lug 12:18; Efexau 4:31, 32) Zoo dua yog peb saib qhov zoo thiab xav seb peb yuav pab tau nws li cas xwb.
Thaum ib tug kwvtij nkauj muam lam tau lam hais tej lus yuam kev, ua tib zoo mloog nws thiab thaum zoo sijhawm mam hais lus nplig siab rau nws (Saib nqe 10, 11)c
10. Cov lus hauv Yauj 6:2, 3 qhia tau peb li cas?
10 Nyeem Yauj 6:2, 3. Tej thaud, Yauj ‘tej lus yeej tawm ua kub lug.’ Tiamsis tom qab ntawd, nws kuj lees tias nws tau hais yuam kev lawm. (Yauj 42:6) Niaj hnub nimno, ib tug neeg uas nyuaj siab ntau yam ib yam li Yauj, tej zaum yuav hais lus yuam kev tag mam thim xav. Peb yuav xav li cas xwb? Tsis zoo rau peb thuam nws, tiamsis peb yuav tsum khuvleej nws. Nco ntsoov tias thaum Yehauvas tsim noob neej, nws tsis tsim kom peb muaj teeb meem thiab kev nyuaj siab li peb pom niaj hnub nimno. Yog li ntawd, thaum ib tug uas teev tiam Yehauvas muaj kev nyuaj siab heev, tej zaum nws yuav hais tau lus yuam kev. Txawm tej uas nws hais txog peb thiab Yehauvas twb tsis muaj tseeb los, peb tsis txhob chim sai lossis rau txim rau nws.—Paj Lug 19:11.
11. Thaum cov txwj laus ntuas tus uas muaj kev nyuaj siab, lawv yuav xyaum Elihu li cas?
11 Tej thaud yuav kom pab tau tus uas muaj kev nyuaj siab, peb yuav tau ntuas nws thiab. (Kalatia 6:1) Cov txwj laus yuav ntuas nws li cas? Zoo rau lawv xyaum Elihu tus qauv. Elihu muaj lub siab khuvleej thiab ua tib zoo mloog Yauj piav nws tej kev nyuaj siab kom tas. (Yauj 33:6, 7) Tom qab Elihu to taub Yauj txojkev xav lawd, nws mam li ntuas Yauj. Cov txwj laus uas xyaum Elihu yuav ua tib zoo mloog kom lawv to taub tus kwvtij nkauj muam tej kev nyuaj siab tso. Yog lawv ua li ntawd ces thaum lawv ntuas nws, tej zaum yuav raug nws siab thiab nws yuav xav mloog dua.
HAIS TEJ LUS NPLIG SIAB
12. Thaum Na-aumi tus txiv thiab 2 tug tub tuag lawd, ua li cas rau nws?
12 Na-aumi yog ib tug pojniam uas muab siab npuab thiab hlub Yehauvas heev. Tiamsis tom qab nws tus txiv thiab 2 tug tub tuag lawd, nws xav muab nws lub npe hloov hu ua Mala uas txhais tias lwj siab. (Luv 1:3, 5, 20, 21) Na-aumi tus nyab hu ua Luv nyob nrog nraim nws thaum nws muaj kev nyuaj siab. Tsis yog Luv nyob saib xyuas nws xwb tiamsis Luv hais tej lus uas nplig tau nws lub siab thiab. Txawm Luv tsis hais ntau los, tej uas nws hais ua rau Na-aumi paub tias nws hlub tshua Na-aumi thiab xav pab nws tiag tiag.—Luv 1:16, 17.
13. Thaum cov kwvtij nkauj muam muaj ib siab ob qeg, vim li cas lawv thiaj cheem tsum peb txojkev pab?
13 Thaum peb cov kwvtij nkauj muam muaj ib siab ob qeg, lawv yuav cheem tsum peb txojkev pab. Ob niam txiv zoo ib yam li 2 tsob ntoo uas tuaj ua ke. Ntev niaj ntau xyoo, 2 tsob ntoo ntawd yuav nrhau cag sib chab sib chaws ua ke tas. Yog ib tsob nkoj cag thiab tuag lawd, tsob uas tseem ciaj yuav tsis ruaj cag li qub lawm. Ib yam li ntawd, thaum ib tug txij nkawm tam sim neej lawd, tus uas tseem nyob yuav txom nyem lwj siab ntsuav ntev heev. Thaum Pajlagb tus txiv tam sim neej lawm nws hais tias: “Kuv lub neej cia li hloov hlo tsis zoo li qub lawm. Kuv tsis pom qab xyov yuav ua li cas li. Kuv plam kuv tus phoojywg zoo tshaj plaws. Kuv muaj dabtsi los kuv yeej tham qhia rau kuv tus txiv. Kuv zoo siab los nws pab kuv zoo siab, kuv tu siab los nws nrog kuv tu siab thiab. Yog kuv muaj kev nyuaj siab dabtsi los nws mloog kuv piav. Thaum tsis muaj nws lawm, zoo li kuv lub cev raug dua ntuag tag.”
Peb yuav ua li cas pab cov uas tsis muaj txij nkawm lawm? (Saib nqe 14, 15)d
14, 15. Peb yuav nplig tus uas muaj ib siab ob qeg li cas?
14 Thaum ib tug muaj ib siab ob qeg, peb yuav nplig nws li cas? Txawm koj txaj muag lossis tsis paub yuav hais li cas los, zoo rau koj mus nrog nws tham mentsis. Pajlag hais tias: “Kuv paub tias thaum muaj ib siab ob qeg, ua rau coob tus tsis pom qab yuav hais li cas. Lawv txaj muag nrog yus tham tsam lawv hais yuam kev. Tiamsis txawm yuam kev los, yog tsis hais dabtsi li ces yimhuab tsis zoo.” Tus uas muaj ib siab ob qeg yeej tsis xav tias peb yuav txawj txawj hais. Pajlag hais tias: “Thaum kuv cov phoojywg hais tias lawv nrog kuv tu siab xwb los, kuv twb zoo siab kawg lawm.”
15 Paj Npliam tus pojniam tas sim neej tau ob peb xyoos lawm. Nws hais tias: “Thaum luag nco tau tej yam zoo txog kuv tus pojniam es los qhia rau kuv, ua rau kuv zoo siab heev. Thaum lawv ua li ntawd, ua rau kuv paub tias tseem muaj lwm tus saib kuv pojniam rau nqe thiab hlub nws. Tej no txhawb tau kuv lub zog. Lawv tej lus nplig tau kuv lub siab kawg rau qhov kuv pojniam wb ua neej ua ke tau ntev heev thiab kuv hlub nws heev.” Ib tug poj ntsuam hu ua Kab hais tias: “Thaum lwm tus nrog kuv thov Vajtswv thiab nyeem Vajlugkub ua ke, nplig tau kuv lub siab heev. Thaum lawv tham txog kuv tus txiv thiab mloog kuv piav txog nws, pab tau kuv lawm ntau.”
16. (1) Vim li cas peb yuav tsum pab ib tug uas raug ib siab ob qeg tsis tu ncua? (2) Raws li Yakaunpau 1:27, peb muaj lub luag haujlwm dabtsi?
16 Ib yam li Luv nyob pab Na-aumi, peb yuav tsum pab cov uas lawv tus neeg tas sim neej lawd tsis tu ncua. Pajlag hais ntxiv tias: “Tom qab kuv tus txiv nyuam qhuav tuag, muaj coob tus tuaj txhawb kuv. Ntev mus ntev tuaj, lawv nyias rov qab mus ua nyias lub neej li qub lawm. Tiamsis kuv lub neej tsis zoo li ntawd. Txawm ntau lub hli ntau lub xyoo dhau lawm los tus uas muaj ib siab ob qeg tseem quaj ntsuag nws tus neeg. Thaum sawvdaws pom li no es tseem pab yus tsis tu ncua, txhawb tau yus lub zog heev.” Nco ntsoov tias nyias txawv nyias. Tej tug txawm lub neej tsis zoo li qub lawm los, tsis ntev xwb lawv twb ua tau ib siab lawm. Tiamsis rau lwm tus, tej uas lawv niaj hnub ua xwb los ua rau lawv nco txog lawv tus neeg ces lawv rov nyuaj siab dua. Nco ntsoov tias Yehauvas muab lub luag haujlwm pab cov uas tus txij nkawm tas sim neej lawd rau peb ua.—Nyeem Yakaunpau 1:27.
17. Vim li cas peb yuav tsum pab cov uas tus txij nkawm tsis yuav lawv lawm?
17 Tej tug uas muaj pojniam muaj txiv raug kev nyuaj siab ntxov plawv vim lawv tus txij nkawm tsis yuav lawv lawm. Ntsum tus txiv muab nws tso tseg es mus yuav dua ib tug pojniam tshiab. Nws hais tias: “Yog nws tuag lawd, ntshe twb tsis mob kuv siab npaum li nws muab kuv nrauj li no. Lam yog nws muaj mob lossis raug xwm phem tuag lawm ces twb tsis pom qab tu siab rau nws vim tsis yog nws txhob txwm. Tiamsis vim kuv tus txiv txhob txwm tso kuv tseg, ua rau kuv xav tias kuv tsis muaj nqes dabtsi thiab txaj muag heev.”
18. Peb yuav ua li cas pab cov uas tsis muaj txij nkawm lawm?
18 Thaum peb ua tej yam me me los pab cov uas tsis muaj txij nkawm lawd, qhia tau tias peb hlub lawv. Zaum no lawv nyob lawv ib leeg lawm xwb, lawv cheem tsum tej phoojywg zoo. (Paj Lug 17:17) Koj yuav ua li cas koj thiaj ua tau ib tug phoojywg zoo rau lawv? Cia li hu lawv tuaj nrog koj noj ib pluas mov. Coj lawv mus ua si lossis nrog lawv mus qhia Vajlugkub ua ke. Lossis caw lawv tuaj koom hmo uas koj tsev neeg pe hawm Vajtswv ua ke zaum puav. Yehauvas yog tus uas “nyob ze tus uas lwj siab” thiab nws tsa “cov poj ntsuam txojcai.” (Ntawv Nkauj 34:18; 68:5) Thaum koj pab tus uas tsis muaj txij nkawm lawd, yuav ua rau nws zoo siab heev.
19. Koj xav ua raws li 1 Petus 3:8 li cas?
19 Tshuav tsis ntev lawm xwb Vajtswv lub Nceeg Vaj twb yuav kav lub ntiajteb. Thaum ntawd, “tej kev txom nyem ceeblaj . . . kuj tsis nco qab tag lawm.” Peb tos ntsoov lub sijhawm thaum “tej uas muaj nyob yav thaum ub los yuav tsis nco thiab tsis xav txog dua li lawm.” (Yaxaya 65:16, 17) Ua ntej hnub ntawd los txog, cia peb ib leeg rau siab pab ib leeg. Thaum peb hais tej lus nplig siab thiab ua tej yam me me los pab peb cov kwvtij nkauj muam ces qhia tau tias peb hlub lawv tiag.—Nyeem 1 Petus 3:8.
ZAJ NKAUJ 62 Zaj Nkauj Tshiab
a Lauj, Yauj, thiab Na-aumi yog 3 tug uas muab siab npuab Yehauvas thiab teev tiam nws tiamsis lawv tseem raug kev nyuaj siab ntau heev. Zaj no peb yuav kawm txog lawv 3 tug qauv seb yuav pab tau peb li cas. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav kawm seb vim li cas thiaj tseem ceeb heev rau peb ua siab ntev, muaj lub siab khuvleej, thiab pab cov uas muaj kev nyuaj siab.
b Tau muab cov npe hauv zaj no hloov lawm.
c COV DUAB: Ib tug kwvtij chim heev thiab hais lus “kub lug.” Tus txwj laus ua siab ntev mloog nws. Tom qab tus kwvtij lub siab tus lawd tus txwj laus mam ua tib zoo ntuas nws.
d COV DUAB: Ob niam txiv nrog ib tug kwvtij uas nws tus pojniam nyuam qhuav tam sim neej lawm ua ke. Lawv saib duab thiab tham txog nws tus pojniam lub neej.