KUV LUB NEEJ
Yehauvas Pub Ntau Tshaj Qhov Kuv Xav Lawm
YAV thaud kuv pheej ua xyem xyav tias: ‘Tsim nyog kuv ua ib tug tho kev, tiamsis xyov lub neej ua ib tug tho kev puas lomzem.’ Thaum ntawd kuv nyiam ua kuv txoj haujlwm hauv tebchaws Ntsaws Mes Nis (Germany) heev. Kuv txoj haujlwm yog saib xyuas tej zaub mov uas yuav xa tawm mus rau sab Afika, xws li lub nroog Das Es Xalas (Dar es Salaam), Elixanpevias (Elisabethville), thiab Aximelas (Asmara). Lub sijhawm ntawd kuv xav tsis txog tias muaj ib hnub kuv yuav tau ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas hauv cov nroog ntawd thiab lwm lub nroog hauv Afika.
Thaum kuv txiav txim siab tau lawm, kuv thiaj rau npe ua ib tug tho kev. Lub sijhawm ntawd kuv lub neej hloov hlo. Yehauvas pub ntau yam rau kuv, tseem tshaj qhov kuv xav tau lawm thiab. (Efexau 3:20) Tej zaum koj yuav xav paub seb kuv lub neej tau hloov li cas. Cia kuv piav tom hauv paus tuaj.
Kuv yug xyoo 1939 hauv lub nroog Npawlees (Berlin) tebchaws Ntsaws Mes Nis. Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 kuj pib xyoo ntawd thiab. Thaum ntsuj rog yuav xaus xyoo 1945, muaj dav hlau tuaj tso hoob pob ntau heev rau Npawlees. Muaj ib zaug lawv tso raug peb txojkev, kuv niam kuv txiv thiaj coj peb khiav mus nkaum hauv qhov chaw nraim hoob pob. Tom qab ntawd peb khiav mus nyob lub zos Evfuam (Erfurt) uas yug kuv niam.
Kwvlam 1950 kuv niam kuv txiv thiab kuv tus muam peb hauv Ntsaws Mes Nis
Kuv niam xav paub qhov tseeb heev, nws thiaj niaj hnub nyeem tej ntaub ntawv kawm txuj kawm ci uas luag sau txog tibneeg lub neej. Nws kuj kawm txog ntau hom kevcai ntseeg Vajtswv thiab. Txawm nws tshawb nrhiav npaum cas los tsis txaus nws siab li. Xyoo 1948 muaj 2 tug Timkhawv tuaj khob peb lub qhov rooj. Kuv niam thiaj nug nkawd txog ntau yam. Lawv tham tau yuav luag 1 txoos teev ces kuv niam txawm hais rau kuv tus muam wb tias, “Kuv nrhiav tau qhov tseeb lawm lauj!” Tsis ntev xwb, kuv niam peb pib mus kev sib txoos hauv Evfuam.
Xyoo 1950 peb ho tsiv rov mus nyob Npawlees. Thaum ntawd peb mus lub koom txoos Npawlees-Khawxanpawm (Berlin-Kreuzberg). Tom qab ntawd peb ho tsiv mus nyob lwm qhov, peb thiaj mus rau lub koom txoos Theepauhom (Tempelhof). Tsis ntev xwb kuv niam ua kevcai raus dej, tiamsis kuv tsis kam ua. Cia kuv piav seb yog vim li cas.
TSIS TXAJ MUAG LI QUB LAWM
Tsis yoojyim rau kuv ua Yehauvas tes haujlwm rau qhov kuv txaj muag heev. Txawm kuv twb mus tshaj tawm tau 2 xyoos lawm los, kuv tsis kav tham ntawm qhov rooj li. Muaj ib hnub thaum kuv nrog ib co kwvtij tham txhawb tau kuv heev. Lawv ib txhia raug kaw hauv cov Natxi (Nazi) tej yeej thiab hauv tej tsev loj cuj nyob Ntsaws Mes Nis sab hnub tuaj (East Germany). Tej tug ho nyiag nqa tej ntaub ntawv Vajlugkub mus rau Ntsaws Mes Nis sab hnub tuaj, tsis ntshai luag ntes li. Lawv tso tau qauv zoo heev, tsim nyog qhuas kawg li. Kuv thiaj xav tias, yog lawv twb kub siab ua Yehauvas tes haujlwm thiab pab cov kwvtij npaum li ntawd ces tsim nyog kuv ua siab loj txhob txaj txaj muag heev.
Xyoo 1955 txawm muaj ib tsab ntawv tawm hauv phau Informanta nqua hu kom sawvdaws pab tshaj tawm txoj xov zoo. Kwvtij Nathas Nuas (Nathan Knorr) tshaj xov tias lub koom haum tsis tau npaj ib zaug mus qhia Vajlugkub coob npaum li no. Nws hais tias yog txhua tus Timkhawv mus tshaj tawm ces “yuav yog ib lub hlis uas lomzem tshaj plaws li, vim muaj neeg xyiv fab hlo ua timkhawv txhua qhov.” Muaj tseeb li nws hais tiag! Lub caij ntawd kuv kub siab mus tshaj tawm heev, kuv thiaj tsis txaj muag pes tsawg lawm. Tsis ntev tom qab ntawd, kuv thiaj muab kuv lub neej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej xyoo 1956. Kuv txiv thiab kuv tus muam nrog kuv thooj txhij ua. Tiamsis tom qab ntawd, muaj ib yam uas kuv tau txiav txim siab txog.
Kuv paub tias lub neej tho kev zoo dua tiamsis kuv pheej muab ncua. Kuv txawm pib kawm ua lag luam xa khoom mus txawv tebchaws thiab yuav khoom los rau hauv Npawlees. Kuv npaj siab tias kuv yuav ua haujlwm ib ntus kom txawj tso. Xyoo 1961, kuv hloov mus ua ib txoj haujlwm hauv lub nroog Hanpaws (Hamburg), Ntsaws Mes Nis. Lub nroog ntawd muaj qhov chaw nres nkoj xa khoom uas loj tshaj. Kuv yim ua yim txawj, kuv thiaj ua xyem xyav tsis ua ib tug tho kev. Thaum kawg dabtsi ua rau kuv ras dheev?
Kuv ua Yehauvas tsaug uas nws siv ib co kwvtij los pab kuv ras tias Yehauvas tes haujlwm yog tes tseem ceeb dua ntais. Kuv pom kuv cov phoojywg ib txhia pib tho kev. Tsis tas li ntawd, Kwvtij Ivdim Mwj (Erich Mundt) txhawb kom kuv tso siab plhuav rau Yehauvas. Nws yog ib tug kwvtij uas dim Natxi tej yeej. Nws hais tias thaum lawv raug kaw, cov kwvtij uas tso siab rau lawv tus kheej qaug zog tag. Tiamsis cov uas tso siab plhuav rau Yehauvas tuav kev ntseeg ruaj nreeg. Tom qab no lawv yog cov uas sawv khov kho los txheem lub koom txoos.
1963 kuv pib tho kev
Kuj muaj dua ib tug kwvtij hu ua Mavteem Photxinkaw (Martin Poetzinger) uas txhawb peb cov kwvtij heev. Tom qab no Kwvtij Photxinkaw tau los ua ib tug ntawm Pab Uas Ntaus Thawj. Nws txhawb sawvdaws tias: “Yam uas muaj nqes tshaj yog lub siab tuab siab tawv!” Kuv ua tib zoo xav txog nws cov lus, kuv thiaj ua ib siab muab kuv txoj haujlwm tso tseg thiab rau npe ua ib tug tho kev lub 6 Hli xyoo 1963. Kuv yeej tsis khuvxim qhov uas kuv tau ua ntawd! Ua ciav kuv tho kev tau 2 lub hlis xwb cov kwvtij txawm txib kuv ua ib tug tho kev tshwj xeeb. Kuv twb tsis tas txhawj txog yuav nrhiav haujlwm. Ob peb xyoos tom qab ntawd, Yehauvas txawm pub ib yam zoo tshaj qhov uas kuv xav tau rau kuv. Lub koom haum caw kuv mus kawm Kile-a nrog pab 44.
KILE-A COB QHIA ZOO HEEV
Thaum kuv mus Kile-a, kuv khaws tau cov lus tseem ceeb no: “Txhob maj muab koj tes haujlwm tso tseg.” Kwvtij Nathas Nuas thiab Laivmeem Xavinkaum (Lyman Swingle) txhawb tau kuv heev. Nkawd txhawb kom peb ua peb tes haujlwm tiav. Kwvtij Nuas hais tias: “Koj yuav tsom ntsoov yam twg? Tej kab tej ntsaum, hmoov av plua tshauv, kev txom nyem nyuaj siab lov? Los yog tej paj ntoos zoo nkauj, thiab tibneeg luag ntxhwb ntxhi tos koj? Koj yuav tsum hlub tibneeg tiag tiag koj thiaj kam nyob!” Muaj ib hnub Kwvtij Xavinkaum piav tias muaj tej tug tsis kam nyob lub tebchaws uas lawv raug txib mus. Thaum nws tabtom piav, mob nws siab heev nws teev tsis taus nws lub kua muag, nws thiaj ncia ib pliag. Thaum kuv pom li no kuv nrog nws mob siab thiab. Kuv thiaj txiav txim siab tuag nthi tias kuv yuav tsis ua rau Khetos thiab nws cov kwvtij tu siab hlo li.—Mathai 25:40.
1967 Khalauj thiab Haivlem peb mus tshaj tawm hauv Lunpunpavsim, Khonkaus
Thaum cov kwvtij qhia tias peb yuav mus tshaj tawm rau lub tebchaws twg, lawv qhia kuv tias kuv yuav mus rau tebchaws Khonkaus (Kheesaxam) (Congo [Kinshasa]). Txawm muaj 3 tug tub hluas uas nyob Npe-ee los nug seb peb sawvdaws raug txib mus qhovtwg. Lawv qhuas txog txhua lub tebchaws tiamsis thaum txog kuv, lawv txawm hais tias: “Khonkaus lov? Thov Yehauvas pab koj lauj!” Lub caij ntawd tebchaws Khonkaus tsis tiaj tus. Niaj hnub hnov xov tias muaj kev tsov kev rog, kev sib ntaus sib tua. Txawm li ntawd los kuv xav txog tej uas peb nyuam qhuav kawm hauv Kile-a. Thaum peb kawm tiav lub 9 Hlis xyoo 1967, Haivlem Deenpovxataum (Heinrich Dehnbostel) thiab Khalauj Leevntxim (Claude Lindsay) peb thiaj sawv kev mus rau lub nroog loj Kheesaxam hauv Khonkaus.
XYAUM TSHAJ TAWM TXAWV TEBCHAWS
Thaum peb mus txog Kheesaxam peb kawm lus Fab Kis tau 3 lub hlis. Tom qab ntawd peb ho mus rau Lunpunpavsim (Lubumbashi) uas yav thaud hu ua Elixanpevias. Lub nroog no nyob Khonkaus qab teb ze ciam teb Xanpiam (Zambia). Peb mus nyob lub tsev rau cov tubtxib tshaj tawm txawv tebchaws uas nyob hauv plawv nroog.
Peb zoo siab tau mus tshaj tawm hauv Lunpunpavsim rau qhov tsis tau muaj neeg tshaj tawm rau sab tebchaws ntawd. Muaj neeg coob xav kawm Vajlugkub heev, peb qhia tsis yeej li. Peb qhia Vajlugkub rau tej tub ceev xwm thiab cov leg haujlwm rau nom tswv tibsi. Feem coob saib taus peb tes haujlwm thiab Vajtswv Txojlus heev. Lawv hais lus Xivahili (Swahili) ntau xwb, yog li ntawd Khalauj Leevntxim wb thiaj pib kawm lawv cov lus. Tsis ntev wb pib mus lub koom txoos hais lus Xivahili.
Lub caij ntawd zoo qhia Vajlugkub heev. Tiamsis kuj muaj tej lub sijhawm uas peb ntsib teeb meem thiab. Tej thaum muaj tub rog nqa phom qaug cawv zis los cem peb lossis tej tub ceev xwm txhob txwm liam txim rau peb. Muaj ib zaug muaj ib pab tub ceev xwm nqa phom txeem plaws rau hauv peb lub tsev thaum peb tabtom sib txoos. Lawv ntes peb coj mus kom thiab muab peb zaum hauv pem teb txog ntua 10 teev tsaus ntuj lawv mam tso peb.
Xyoo 1969, kuv ho pib mus ncig xyuas cov koom txoos. Kuv taug kev deb heev mus tshaj tawm rau tej ntug zos. Tej lub caij av nkos heev thiab nroj tsuag siab txij dua. Hauv ib lub zos, muaj ib tug poj qaib coj nws pab menyuam los pw hauv kuv qab txag. Thaum yuav kaj ntug tus poj qaib txawm siv cuab nws cov menyuam rau ub rau no ua rau kuv sawv ntsees. Kuv tseem nco ntsoov lub caij uas peb cov kwvtij zaum nte taws tham Vajlugkub ua ke.
Lub caij ntawd muaj ib pab hu ua Khitavalas (Kitawala)b uas ua txuj teev tiam Yehauvas. Lawv tawm tsam peb heev. Lawv ib co twb nkag tau rau hauv lub koom txoos ua txwj laus lawm. Lawv zoo li tej pob zeb ntse ntse pw lua saum nplaim dej uas yuav tau ceev faj. (Yuda 12, NW) Tiamsis cov kwvtij uas tuav kev ntseeg ruaj nreeg tsis qaug rau lawv tej lus dag. Thaum kawg Yehauvas muab cov Khitavalas rho tawm mus tas, cov koom txoos thiaj huam vam tuaj.
Xyoo 1971, kuv raug txib mus rau ceg Npe-ee nyob hauv Kheesaxam. Lawv muab ntau yam haujlwm rau kuv tuav. Kuv teb cov ntawv uas tuaj rau Npe-ee, xa ntaub ntawv Vajlugkub rau cov koom txoos, thiab tu tej haujlwm ntsig txog cov koom txoos thiab kev tshaj tawm. Tebchaws ntawd loj heev tiamsis tsis muaj kev coj noj coj ua zoo. Txawm li ntawd los Npe-ee cob kom peb txawj ua haujlwm. Kuv tseem nco tias lub caij ntawd luag siv dav hlau xa ntaub ntawv, tiamsis tej thaum siv tsheej hli mam txog cov koom txoos. Vim thaum dav hlau tsaws, luag ho siv nkoj thauj ces nkoj ho daig hauv tej nroj deg. Txawm nyuaj npaum li no los cov kwvtij yeej ua haujlwm tiav hlo.
Thaum kuv pom cov kwvtij npaj cov rooj sib txoos 3 hnub, ua rau kuv xav tsis thoob li. Txawm lawv tsis muaj nyiaj los lawv muaj tswvyim heev. Lawv muaj peevxwm muab tej pob ntsaum kab rwg khawb ua sam thiaj. Lawv txiav ib co tauj siab siab los xov ua phab ntsa thiab muab tiag ua rooj zaum. Lawv ntov xyoob ua ncej tse thiab muab pias iav fiab ua lev vov tsev thiab ua rooj noj mov. Lawv tsis muaj ntsia hlau, lawv thiaj laws tawv ntoo los ntshi ua hlua pav tej ncej tej qhab ua ke. Tsim nyog qhuas kawg li. Kuv hlub lawv heev. Thaum cov kwvtij txib kuv mus ua haujlwm rau lwm qhov mas kuv nco lawv dai siab dhuam.
LIS HAUJLWM HAUV KHENYAM
Xyoo 1974, kuv raug txib mus nyob ceg Npe-ee hauv Nailauvnpim tebchaws Khenyam (Nairobi, Kenya). Haujlwm ntau heev, ceg ntawd saib xyuas 10 lub tebchaws uas luag txwv peb tes haujlwm. Cov kwvtij kheev txib kuv mus ncig xyuas cov tebchaws ntawd. Lub kuv mus heev tshaj yog Ethi-aupia. Hauv Ethi-aupia cov kwvtij raug tsim txom loj heev. Coob tus raug tsim raug kaw, ib txhia tseem raug tua thiab. Txawm li los lawv hlub ib leeg ib tug thiab hlub Yehauvas lawv thiaj tuav kev ntseeg ruaj nreeg.
Xyoo 1980, kuv lub neej hloov hlo vim kuv yuav pojniam. Kuv yuav ib tug ntxhais hu ua Kias Mathexeem (Gail Matheson) uas nyob Kanada (Canada) teb tuaj. Kias wb kawm tib pab Kile-a ua ke. Cov kwvtij txib Kias mus rau tebchaws Npaulivias (Bolivia). Txawm wb nyias mus nyias ib lub tebchaws los wb pheej sau ntawv sib nug moo ces 12 xyoos tom qab ntawd, wb mam rov sib pom hauv xeev Nus Yauj (New York). Tsis ntev, wb txawm sib yuav hauv Khenyam teb. Kuv pojniam zoo kawg li vim nws muaj Yehauvas txojkev xav, thiab nws muaj li cas los nws yuav li ntawd xwb. Kuv zoo siab uas muaj nws ua tus txhawb kuv txhua lub sijhawm.
Xyoo 1986, cov kwvtij txib Kias wb ncig xyuas cov koom txoos. Thaum ntawd kuv tseem yog ib tug ntawm pab uas saib xyuas ceg Khenyam. Lawv kom kuv mus rau cov tebchaws uas Khenyam pab saib xyuas thiab.
1992 kuv cev lus qhia tom rooj sib txoos hauv Aximelas
Kuv tseem nco xyoo 1992 peb npaj ib lub rooj sib txoos hauv lub nroog Aximelas tebchaws Elerhiyas (Eritrea). Thaum ntawd nom tswv tsis txwv peb tes haujlwm tiamsis nyuaj nrhiav chaw ua rooj sib txoos heev. Peb tsuas nrhiav tau ib lub tsev rau tsiaj uas sab hauv tseem phem tshaj sab nraud lawm thiab. Txawm li ntawd los cov kwvtij muab tu tau zoo heev. Hnub ua rooj sib txoos lawv kho tau sab hauv zoo kawg li, tsim nyog siv los qhuas Yehauvas. Muaj ntau yim pab nqa tej ntaub zoo zoo nkauj tuaj pua thiab dai thaiv tej qho tsis raug muag. Muaj 1,279 leeg tuaj koom mas sawvdaws xyiv fab kawg li.
Thaum wb mus ncig xyuas cov koom txoos, ib lub lim tiam twg wb mus so ib qho chaw tshiab. Tej thaum wb so hauv tej tsev loj zoo nkauj heev npuas dej hiavtxwv. Tiamsis tej thaud wb ho so hauv tej tsev me me xov yaj them uas chav dej nyob sab nraud li 300 feet (100 mev). Txawm wb txog twg los tsis muaj ib yam zoo tshaj qhov uas wb tau nrog cov tho kev thiab cov tshaj tawm kub siab lug mus qhia Vajlugkub ua ke. Thaum wb raug txib mus lwm qhov mas wb nco cov kwvtij ntawd tshaj plaws li.
KOOB HMOOV NPLUA MIAS HAUV ETHI-AUPIA
Xyoo 1987 txog 1992 cov tebchaws uas Khenyam saib xyuas pib qheb kev rau cov Timkhawv. Tom qab ntawd cov kwvtij mam tsim tsa Npe-ee rau cov tebchaws ntawd. Xyoo 1993, cov kwvtij txib wb mus ua haujlwm rau Avdem Anpanpas tebchaws Ethi-aupia (Addis Ababa, Ethiopia). Hauv tebchaws ntawd cov kwvtij twb nyiag tshaj tawm tau ntau xyoo tiamsis nimno nom tswv tso cai rau peb lawm.
1996 kuv ncig xyuas cov koom txoos hauv Ethi-aupia
Yehauvas foom koob hmoov nplua mias rau cov kwvtij hauv tebchaws Ethi-aupia. Muaj coob tus pib tho kev. Txij xyoo 2012 los, muaj tshaj li 20 feem pua ntawm cov tshaj tawm rau npe tho kev. Tsis tas li ntawd xwb, cov kwvtij npaj ntau txojkev los cob qhia kom sawvdaws txawj mus tshaj tawm. Lawv kuj ua tau tshaj li 120 lub Tsev Nceeg Vaj. Xyoo 2004, cuab kwvtij Npe-ee ho tshais mus nyob ib qho chaw tshiab. Kuj muaj ib lub Tsev Rooj Sib Txoos nyob rau tib koog ntawd rau cov kwvtij tau siv.
Kias wb zoo siab kawg li uas wb tau nrog cov kwvtij hauv Ethi-aupia ua ke. Lawv txawj sib hlub sib pab kawg li, wb thiaj nco lawv ua luaj. Tau ib ntus no, laus zus ces muaj mob zus cov kwvtij thiaj muab wb xa rov mus nyob ceg Npe-ee hauv plawv Yus Luv lawm. Ceg no yeej saib xyuas wb zoo kawg li, tiamsis wb tseem tshua cov kwvtij nkauj muam hauv Ethi-aupia heev.
YEHAUVAS UA KOM LOJ HLOB
Wb yeej pom tias Yehauvas yog tus ua kom nws tes haujlwm nthuav dav zuj zus. (1 Khaulee 3:6, 9) Kuv tseem nco thawj zaug uas kuv qhia Vajlugkub rau cov neeg Lavadam (Rwanda) uas tuaj khawb tooj hauv Khonkaus. Thaum ntawd tsis tau muaj leejtwg tshaj tawm hauv tebchaws Lavadam. Nimno muaj txog tshaj 30,000 tus Timkhawv hauv lub tebchaws ntawd lawm. Xyoo 1967, Khonkaus (Kheesaxam) muaj li 6,000 tus tshaj tawm. Tiamsis nimno muaj txog 230,000 tus Timkhawv. Xyoo 2018, tseem muaj tshaj li 1 plhom tus tuaj ua kevcai nco txog Yexus. Nimno cov tebchaws uas Khenyam saib xyuas yav tas los muaj tshaj li 100,000 tus tshaj tawm lawm.
Twb tau 50 xyoo lawm, txij thaum Yehauvas siv cov kwvtij los txhawb kom kuv ua haujlwm puv ntoob rau nws. Niaj hnub no kuv tseem txaj muag heev tiamsis kuv paub tso siab rau Yehauvas lawm. Tes haujlwm uas kuv ua hauv Afika pab kuv rub lub siab ntev thiab txaus siab rau tej uas kuv muaj. Kias wb qhuas cov kwvtij uas qheb hlo lawv lub tsev tos txais wb. Lawv muaj lub siab tawv qhawv thev dhau ntau yam kev nyuaj siab thiab lawv yeej tos rawv Yehauvas. Kuv nco Yehauvas txiaj ntsig uas nws hlub kuv. Yehauvas foom koob hmoov nplua mias rau kuv thiab pub ntau tshaj qhov kuv xav lawm thiab.—Ntawv Nkauj 37:4.
a Tom qab no tau muab phau Informant hloov npe ua Tes Num Rau Lub Nceeg Vaj. Tiamsis nimno ho muab phau Lub Neej Thiab Tes Haujlwm Khixatia—Phau Kawm hloov phau ntawd lawm thiab.
b “Khitavalas” yog lus Xivahili uas txhais tias tswj hwm, coj, lossis kav. Lawv lub hom phiaj yog kom pej xeem sawv tawm tsam tebchaws Npevntseem (Belgium) lawv thiaj ua tau lawv ib lub tebchaws. Pab no kawm Vajlugkub nrog cov Timkhawv thiab tseb peb cov ntaub ntawv. Tiamsis lawv ntxeev Vajtswv Txojlus los txhawb lawv txoj kev nom kev tswv, los qhia kom sawvdaws coj tej kevcai cuav, thiab qhia tias ua plees ua yi tsis txhaum.