ZAJ KAWM 18
Puas Muaj Tej Yam Ua Rau Koj Tsis Xav Ua Yexus Tus Thwjtim?
“Tus uas ntseeg kuv, tus ntawd tau koob hmoov.”—MATHAIS 11:6.
ZAJ NKAUJ 122 Nyob Ruaj Nreeg!
ZAJ NO THAM TXOG DABTSI?a
1. Thawj zaug koj coj txoj xov zoo mus qhia rau lwm tus lawv ua li cas xwb?
KOJ PUAS nco qab thawj zaug uas koj paub tias koj nrhiav tau qhov tseeb lawm vim koj to taub tej uas koj kawm hauv phau Vajlugkub. Koj ntseeg tias Vajtswv txoj xov zoo yuav pab tau peb tamsim no thiab yav tom hauv ntej koj thiaj xav tias yog txhua tus hnov txog qhov tseeb los lawv yuav nyiam thiab. (Phau Ntawv Nkauj 119:105) Koj thiaj muaj siab zim coj mus qhia rau koj cov txheeb ze thiab koj cov phoojywg tiamsis muaj ib txhia tsis kam mloog, ua rau koj xav tsis thoob li.
2-3. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb no tibneeg feem coob xav li cas txog nws xwb?
2 Thaum peb coj txoj xov zoo mus qhia rau lwm tus es lawv tsis kam mloog los tsis txhob poob siab. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb no txawm hais tias nws twb ua tau txujci rau coob tus pom los lawv twb tsis kam ntseeg tias nws yog tus uas Vajtswv xa los. Thaum Yexus tsa Laxalus sawv rov qab los, cov thawj Yudais los yeej pom thiab. Txawm li ntawd los lawv tsis kam lees tias Yexus yog tus Mexiyas thiab tseem yuav muab Yexus thiab Laxalus tua.—Yauhas 11:47, 48, 53; 12:9-11.
3 Yexus hais rau Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej cov thwjtim tias: “Tus uas ntseeg kuv, tus ntawd tau koob hmoov.” (Mathais 11:2, 3, 6) Yexus hais li ntawd vim nws twb paub ua ntej lawm tias tibneeg feem coob yuav tsis lees yuav nws ua tus Mexiyas. (Yauhas 5:39-44) Vim li cas lawv thiaj tsis lees yuav Yexus?
4. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?
4 Hauv zaj no thiab zaj tom ntej peb yuav kawm seb yog vim li cas thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb no muaj coob tus thiaj tsis kam ntseeg Yexus. Thiab peb yuav kawm seb vim li cas niaj hnub nimno thiaj muaj neeg coob coob tsis kam mloog txoj xov zoo. Peb kuj yuav kawm tias peb yuav ua li cas peb thiaj muaj txojkev ntseeg ruaj khov rau Yexus.
(1) LUB ZOS YEXUS LOJ HLOB THIAB NWS TSEV NEEG
Muaj neeg coob tus tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas vim qhov chaw uas Yexus loj hlob thiab nws tsev neeg. Qhov no yuav ua rau ib txhia niaj hnub nimno tsis kam mloog txoj xov zoo li cas? (Saib nqi 5)b
5. Vim li cas ib txhia thiaj xav tias Yexus tsis yog tus Mexiyas?
5 Yexus loj hlob ntawm Naxales uas yog ib lub zos me me tsis tseem ceeb dabtsi li thiab nws txiv los yog ib tug kws ntoo txom txom nyem xwb. Twb yog li ntawd coob tus thiaj tsis kam ntseeg tias Yexus yog tus Mexiyas txawm hais tias Yexus ua tau txujci rau lawv pom thiab yog ib tug xibhwb uas txawj qhia heev. Txawm Nathana-ees uas yog Yexus ib tug thwjtim los, thaum nws nyuam qhuav hnov txog Yexus, nws kuj hais tias: “Puas muaj ib yam dabtsi zoo uas tuaj hauv lub nroog Naxales tuaj?” (Yauhas 1:46) Tej zaum nws hais li ntawd los yog vim Yexus loj hlob hauv lub zos me me thiab tej zaum nws kuj xav txog cov lus faj lem hauv Mikhas 5:2 uas hais tias tus Mexiyas yuav los yug hauv Npelehees tsis yog Naxales.
6. Puas muaj dabtsi pab cov neeg nyob Yexus tiam paub tias nws yog tus Mexiyas?
6 Vajtswv Txojlus hais li cas? Tus cev Vajtswv lus Yaxayas hais tias Yexus cov yeeb ncuab yuav “tsis muaj leejtwg quav ntsej nws li.” (Yaxayas 53:8) Vajtswv Txojlus yeej qhia tseeb tseeb, yog lawv siv sijhawm tshawb nrhiav ces lawv yeej paub tias Yexus yug hauv Npelehees raws li Mikhas 5:2 hais thiab nws los ntawm Vajntxwv Daviv caj ces los. (Lukas 2:4-7) Yog li ntawd, ua li cas muaj ib co neeg thiaj tsis kam ntseeg tias Yexus yog tus Mexiyas? Lawv tsis ntseeg vim lawv maj xav tsis zoo txog Yexus thiab tsis ua zoo tshuaj xyuas seb Yexus puas yog tus Mexiyas.
7. Vim li cas coob tus thiaj tsis kam mloog Yehauvas cov neeg thaum lawv mus tshaj tawm?
7 Peb yeej pom muaj li ntawd niaj hnub nimno thiab. Yehauvas cov neeg feem coob tsis yog neeg nplua nuj lossis yog neeg tseem ceeb ces coob tus thiaj xav tias lawv tsis muaj kev kawm ntaub “kawm ntawv” siab thiab yog neeg dog dig xwb. (Tes Haujlwm 4:13) Muaj ib txhia xav tias tsis tsim nyog Yehauvas cov neeg qhia txog phau Vajlugkub vim peb tsis tau mus kawm ua xibhwb qhia Vajtswv Txojlus hauv tej tsev kawm ntawv qib siab. Ib txhia xav tias Yehauvas Cov Timkhawv yog ib txojkev ntseeg nyob Mekas teb xwb tiamsis tsis yog li ntawd vim Yehauvas Cov Timkhawv feem coob tsis nyob hauv Mekas teb. Ib txhia hais tias cov Timkhawv tsis ntseeg Yexus. Hos muaj ib txhia hais tias cov Timkhawv ua rau tsev neeg tawg, yog neeg soj tebchaws rau Mekas, thiab hais tias peb txojkev ntseeg txawv thiab phem heev. Vim lawv hnov li no txog Yehauvas cov neeg lawv thiaj tsis kam los ntseeg.
8. Raws li Tes Haujlwm 17:11, cov uas xav paub txog Vajtswv cov neeg niaj hnub nimno yuav tau ua li cas?
8 Dabtsi thiaj yuav pab tau lwm tus los paub Yehauvas cov neeg zoo? Lawv yuav tsum ua zoo tshuaj xyuas kom lawv paub qhov tseeb. Lukas uas yog ib tug sau phau Vajlugkub hais tias: “Kuv twb ua tib zoo saib tej ntawd txhij txhua thaum hauvpaus los lawm.” Lukas ua li no rau qhov nws xav kom cov uas nyeem Vajtswv Txojlus “paub tseeb txhua zaj” txog Yexus. (Lukas 1:1-4) Cov neeg Yudais uas nyob hauv Npele-as los ua ib yam li Lukas thiab. Thaum lawv hnov txoj xov zoo txog Yexus, lawv ua tib zoo muab coj mus piv rau Vajtswv Txojlus seb puas muaj tseeb li lawv hnov. (Nyeem Tes Haujlwm 17:11.) Cov uas xav paub txog Yehauvas cov neeg niaj hnub nimno los yuav tau ua li ntawd thiab. Lawv yuav tau muab tej uas lawv kawm ntawm Yehauvas cov neeg mus piv rau Vajtswv Txojlus seb puas muaj tiag. Thiab lawv yuav tsum ua zoo kawm seb Yehauvas cov neeg zoo li cas. Yog lawv ua zoo tshuaj xyuas ces lawv yuav tsis lam tau lam ntseeg tej lus paj lus cua uas lawv hnov txog Yehauvas cov neeg.
(2) YEXUS TSIS UA TXUJCI KOM NEEG NTSEEG TIAS NWS YOG TUS MEXIYAS
Muaj neeg coob tus tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas vim rau qhov nws tsis kam ua txujci rau neeg saib. Qhov no yuav ua rau ib txhia niaj hnub nimno tsis kam mloog txoj xov zoo li cas? (Saib nqi 9-10)c
9. Cov tibneeg ua li cas xwb thaum Yexus tsis kam ua txujci rau lawv saib?
9 Tej uas Yexus qhia xwb yeej ua pov thawj txaus lawm tias nws yog tus Mexiyas. Txawm li ntawd los tibneeg tseem xav “kom nws ua ib yam txujci tseemceeb saum ntuj los rau lawv saib.” (Mathais 16:1) Tiamsis nws tsis kam ua txujci rau lawv saib, lawv thiaj tsis ntseeg tias nws yog tus Mexiyas. (Mathais 16:4) Tos lawv ua li ntawd los tej zaum lawv xav tias nws yuav ua li Daniyees 7:13, 14 hais. Tiamsis thaum ntawd tsis tau txog Yehauvas lub caij kom zaj lus faj lem no muaj tiav.
10. Yexus ua li Yaxayas sau txog tus Mexiyas li cas?
10 Vajtswv Txojlus hais li cas? Tus cev Vajtswv lus Yaxayas sau li no txog tus Mexiyas: ‘Nws yuav tsis qw lossis hais lus nrov hauv tej plawv kev.’ (Yaxayas 42:1, 2) Thaum Yexus mus tshaj tawm nws tsis ua kom neeg qhuas nws. Nws tsis hnav tej tsoos tsho li cov pov thawj lossis kom luag hu nws li nws yog ib tug neeg tseem ceeb. Nws kuj tsis ua tej lub tuam tsev zoo zoo nkauj thiab loj loj kom tebchaws qhuas nws. Txawm thaum Vajntxwv Helauj yuav phua txim tuag rau Yexus los Yexus yeej tsis ua txujci rau Helauj saib kom Helauj tso nws dim. (Lukas 23:8-11) Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb nws yeej ua txujci thiab, tiamsis qhov tseem ceeb tshaj rau nws yog mus tshaj tawm txoj xov zoo. Nws thiaj hais rau nws cov thwjtim tias: ‘Kuv yuav tsum mus qhia [txoj xov zoo] rau qhov kuv yeej los ua tes haujlwm no.’—Malakaus 1:38.
11. Niaj hnub nimno tibneeg nyiam dabtsi xwb?
11 Peb pom tias niaj hnub nimno tibneeg yeej tseem nyiam tej tsev teev ntuj uas loj loj thiab zoo zoo nkauj. Lawv nyiam cov thawj coj uas siv tej npe meej mom siab siab. Thiab lawv nyiam ua tej kab lig kevcai uas neeg feem coob twb tsis paub tias xyov los qhov twg los thiab tsis raws li Vajtswv Txojlus. Txawm li ntawd los lawv kawm tsis tau dabtsi ntau txog Vajtswv thiab nws lub hom phiaj rau noob neej. Yehauvas Cov Timkhawv tej Tsev Nceeg Vaj tsis loj thiab tsis zoo nkauj npaum li tej tsev teev ntuj tiamsis lawv yeej tu du dais, huv siab si thiab cov uas ntaus thawj hauv lub koom txoos los hnav tsoos tsho ib yam li sawvdaws xwb. Lawv sawvdaws yog kwvtij thiab tsis siv tej npe meej mom siab siab. Tej peb kawm thiab tej peb qhia yog muab los ntawm Vajtswv Txojlus los xwb, cov uas tuaj koom peb tej kev sib txoos yuav kawm tau tias Yehauvas xav kom peb ua dabtsi. Txawm li ntawd los coob tus tsis kam mloog tej peb qhia vim tej peb qhia tsis yog tej uas lawv xav hnov thiab peb txojkev pe hawm Vajtswv tsis zoo li lawv lub siab nyiam.
12. Raws li Henplais 11:1, 6 hais, peb yuav ua li cas peb thiaj muaj kev ntseeg?
12 Yuav ua li cas peb thiaj tsis poob peb txojkev ntseeg? Tus tubtxib Paulus hais rau cov Khixatia nyob hauv Loos tias: “Lawv hnov txojmoo zoo, lawv thiaj ntseeg, thiab txojmoo zoo uas lawv hnov ntawd yog Yexus Khetos tej lus.” (Loos 10:17) Yog li ntawd yuav kom peb muaj kev ntseeg ruaj khov peb yuav tsum rau siab ntso kawm Vajtswv Txojlus peb thiaj paub ua “haum Vajtswv siab,” tsis yog mus koom tej kab lig kevcai uas tibneeg nyiam tiamsis tsis raws li Vajtswv Txojlus. (Nyeem Henplais 11:1, 6.) Tej peb kawm hauv phau Vajlugkub yeej ua tau pov thawj txaus lawm. Peb tsis tas yuav pom txujci los saum ntuj los peb thiaj li paub tias peb nrhiav tau qhov tseeb.
(3) YEXUS TSIS UA LI COV YUDAIS TEJ KAB LIG KEVCAI
Muaj neeg coob tus tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas vim rau qhov nws tsis kam ua li lawv tej kab lig kevcai. Qhov no yuav ua rau ib txhia niaj hnub nimno tsis kam mloog txoj xov zoo li cas? (Saib nqi 13)d
13. Vim li cas thiaj muaj neeg coob tus tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas?
13 Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej cov thwjtim tsis to taub tias yog vim li cas Yexus cov thwjtim tsis ua kevcai yoo mov. Yexus thiaj qhia rau lawv tias vim Yexus tseem nrog lawv nyob lawv thiaj tsis ua li ntawd. (Mathais 9:14-17) Cov Falixais thiab Yexus cov yeeb ncuab cem Yexus vim nws tsis nrog lawv ua lawv tej kab lig kevcai. Lawv hais muaj plhus ntxhias tias lawv ua raws li tej kevcai rau hnub Xanpataus lawv thiaj npau taws heev rau Yexus thaum nws kho cov neeg muaj mob rau hnub ntawd. (Malakaus 3:1-6; Yauhas 9:16) Tiamsis lawv ho xav tias tsis txhaum rau lawv ua lag ua luam hauv Vajtswv lub tuam tsev, lawv thiaj chim heev thaum Yexus cem lawv tias lawv ua txhaum Vajtswv lawm. (Mathais 21:12, 13, 15) Cov neeg nyob Naxales los kuj chim heev thiab thaum Yexus tshaj tawm hauv lub tsev sab laj es nws muab lawv piv rau cov Yixalayees thaum ub uas tsis muaj kev ntseeg thiab ua li lawv lub siab nyiam xwb. (Lukas 4:16, 25-30) Muaj coob tus tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas vim nws tsis ua li lawv lub siab xav.—Mathais 11:16-19.
14. Ua cas Yexus thiaj cem cov uas coj tej kab lig kevcai uas tsis zoo raws li Vajtswv Txojlus?
14 Vajtswv Txojlus hais li cas? Yehauvas hais tias: “Cov neeg no lub ncauj qhuas kuv, tiamsis lawv lub siab tsis npuab kuv, tej lus uas lawv qhuas kuv tsis muaj qabhau li. Qhov uas lawv pehawm kuv tsuas yog ua raws li kevcai thiab neeg qhia xwb.” (Yaxayas 29:13) Yeej tsim nyog Yexus cem cov neeg uas saib lawv tej kab lig kevcai tseem ceeb tshaj Vajtswv Txojlus. Lawv tsis lees yuav Yehauvas ua lawv tus Vajtswv thiab tsis lees yuav tus Mexiyas uas Yehauvas xa los.
15. Vim li cas muaj coob tus niaj hnub nimno thiaj tsis nyiam Yehauvas Cov Timkhawv?
15 Peb pom tias niaj hnub nimno los yeej muaj neeg tsis nyiam Yehauvas Cov Timkhawv rau qhov lawv tsis ua koob tsheej nco txog hnub yug, tsis ua koob tsheej txog tej nom tswv lossis lawv lub teb lub chaw, lawv tsis noj tsiab peb caug, thiab tsis ua tej kab lig kevcai pam tuag uas tsis raws li Vajtswv Txojlus qhia. Cov uas tsis nyiam Yehauvas Cov Timkhawv ntseeg tias tej koob tsheej lawv ua yeej raug kev raug cai thiab tsis txhaum Vajtswv. Tiamsis yog lawv pheej ua tej kab lig kevcai uas tsis raws li phau Vajlugkub qhia ces Vajtswv yuav tsis txaus siab rau lawv.—Malakaus 7:7-9.
16. Raws li Phau Ntawv Nkauj 119:97, 113, 163-165 peb yuav tsum ua li cas?
16 Yuav ua li cas peb thiaj tsis poob peb txojkev ntseeg? Peb yuav tsum nyiam Yehauvas tej kevcai thiab nws txojkev xav peb thiaj yuav ua li nws lub siab nyiam. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 119:97, 113, 163-165.) Thaum peb muaj kev hlub rau Yehauvas ces peb yuav tsis mus ua tej kab lig kevcai uas nws ntxub thiab peb yuav tsis cia ib yam dabtsi los txwv peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas.
(4) YEXUS TSIS KAM UA NOM UA TSWV
Muaj neeg coob tus tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas vim rau qhov nws tsis kam ua nom ua tswv. Qhov no yuav ua rau ib txhia niaj hnub nimno tsis kam mloog txoj xov zoo li cas? (Saib nqi 17)e
17. Cov neeg nyob Yexus tiam xav tias tus Mexiyas yuav ua dabtsi?
17 Cov Yudais ib txhia xav tias tus Mexiyas yuav tso lawv dim ntawm tseem fwv Loos, lawv thiaj xav kom Yexus los ua vajntxwv kav lawv tiamsis Yexus tsis kam. (Yauhas 6:14, 15) Hos cov pov thawj thiab ib txhia neeg ntshai tsam Yexus los ua vajntxwv kav cov Yudais ces cov pov thawj yuav tsis muaj hwjchim kav cov neeg li qub lawm. Vim cov Yudais txhawj txog tej yam zoo li no, lawv thiaj tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas.
18. Cov neeg Yudais tsis quav ntsej tej lus faj lem twg txog tus Mexiyas?
18 Vajtswv Txojlus hais li cas? Yeej muaj ntau zaj lus faj lem uas hais tias tus Mexiyas yeej yuav tau ua ib tug Vajntxwv uas muaj yeej tiamsis kuj muaj lwm cov lus faj lem uas hais tias ua ntej ntawd nws yuav tsum tuag theej peb lub txhoj tso. (Yaxayas 53:9, 12) Cov Yudais coob tus xav yuam kev txog tus Mexiyas vim lawv tsuas xav tau kev cawm dim ntawm lawv tej kev txom nyem tamsim ntawd xwb, tej lus faj lem txog tus Mexiyas tsis tseem ceeb rau lawv.—Yauhas 6:26, 27.
19. Vim li cas muaj ib txhia niaj hnub nimno thiaj tsis mloog txoj xov uas peb tshaj tawm?
19 Peb yeej pom tias niaj hnub nimno muaj coob tus tsis nyiam peb vim peb tsis tuaj nom tswv tog twg thiab tsis nrog lawv xaiv nom xaiv tswv. Peb paub tias yog peb nrog luag xaiv nom xaiv tswv ces twb yog peb tsis lees yuav Yehauvas lawm. (1 Xamuyees 8:4-7) Hos ib txhia neeg xav kom peb nrog lawv ua tsev kawm ntawv, ua tsev kho mob lossis nrog lawv ua haujlwm pab cov neeg txom nyem. Tiamsis vim peb rau siab ntso mus tshaj tawm txoj xov zoo xwb, tsis nrog lawv tu tej teeb meem hauv ntiajteb no li lawv siab xav, lawv thiaj li tsis nyiam peb.
20. Raws li Yexus cov lus hauv Mathais 7:21-23, vim li cas peb yuav tsum mus tshaj tawm?
20 Yuav ua li cas peb thiaj tsis poob peb txojkev ntseeg? (Nyeem Mathais 7:21-23.) Peb lub luag haujlwm yog mus tshaj tawm li Yexus sam hwm kom peb ua. (Mathais 28:19, 20) Peb yeej hlub tibneeg thiab txhawj txog tej teeb meem uas lawv muaj tiamsis peb paub tias qhov uas yuav pab tau lawv tamsim no ces yog qhia lawv txog Vajtswv lub Nceeg Vaj thiab pab kom lawv los muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas xwb. Twb yog vim li ntawd, peb thiaj yuav tsum tsis txhob niaj hnub txhawj txog kev kav teb kav chaw thiab seb yuav pab kho tej teeb meem hauv ntiajteb no li cas.
21. Peb yuav tsum rau siab ntso ua dabtsi?
21 Hauv zaj no peb tham txog 4 yam uas ua rau coob tus neeg thaum ub tsis lees yuav Yexus ua tus Mexiyas thiab ua rau cov neeg niaj hnub no tsis kam mloog txoj xov uas Yehauvas Cov Timkhawv tshaj tawm. Tsis tas li no xwb, zaj tom ntej peb yuav kawm txog 4 yam ntxiv. Cia peb rau siab ntso ua kom peb tsis txhob poob peb txojkev ntseeg!
ZAJ NKAUJ 29 Ua Lub Neej Kom Phim Peb Lub Npe
a Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb no, txawm hais tias nws yog tus Xibhwb uas zoo tshaj plaws los neeg feem coob tseem tsis ntseeg nws qees. Hauv zaj no peb yuav tham txog 4 yam uas yog vim li cas lawv thiaj tsis ntseeg Yexus. Thiab peb yuav tham seb yog vim li cas niaj hnub nimno ib txhia thiaj tsis kam mloog Yexus cov thwjtim thiab tsis nyiam tej lawv ua. Peb kuj yuav kawm seb peb yuav ua li cas peb thiaj tsis poob peb txojkev ntseeg rau Yexus. Zaj no thiab zaj tom ntej kuj yuav txhawb tau cov uas niaj hnub nrog Yehauvas Cov Timkhawv ua ke tiamsis ho tsis tau xav los ua ib tug Timkhawv.
b COV DUAB: Filis coj Nathana-ees mus ntsib Yexus.
c COV DUAB: Yexus tshaj tawm txoj xov zoo.
d COV DUAB: Yexus cov yeeb ncuab saib nws kho ib tug txiv neej qhuav tes.
e COV DUAB: Yexus mus saum roob nws ib leeg.