Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w24 Lub 5 Hlis Ntuj sab 2-7
  • Tso Siab Rau “Tus Uas Txiav Txim Tag Nrho Hauv Lub Ntiajteb”!

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Tso Siab Rau “Tus Uas Txiav Txim Tag Nrho Hauv Lub Ntiajteb”!
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • TEJ UAS PEB TSIS PAUB
  • TEJ UAS PEB PAUB
  • “TUS UAS TXIAV TXIM RAU TEJ NEEG NTIAJTEB TAGNRHO” YUAV “TXIAV TXIM NCAJ NCEES”
  • Peb Paub Li Cas Txog Yehauvas Txoj Kev Txiav Txim Rau Yav Tom Ntej?
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
  • Txo Hwj Chim Yog Tsis Paub Tseeb
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Kawm Cov Laus Uas Muaj Kev Ntseeg Tej Lus Faj Tseg
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
  • Ua Tib Zoo Mloog Thiaj Paub Teb Cov Lus Nug No
    Xyoo 2025-2026 Rooj Sib Txoos Nrog Tus Saib Xyuas Thaj Tsam
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
w24 Lub 5 Hlis Ntuj sab 2-7

ZAJ KAWM 18

ZAJ NKAUJ 1 Yehauvas Tus Xeeb Ceem

Tso Siab Rau “Tus Uas Txiav Txim Tag Nrho Hauv Lub Ntiajteb”!

“Tus uas txiav txim tag nrho hauv lub ntiajteb yuav tsis ua ncaj lov?”​—CHIVKEEB 18:25.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Zaj no pab kom peb to taub Yehauvas txoj kev khuv leej thiab txoj kev ncaj ncees txog qhov uas tsa cov neeg tsis ncaj ncees sawv rov los.

1. Yehauvas ua siab ntev qhia Anplahas li cas?

PUAG thaum ub Vajtswv siv ib tug tub txib saum ntuj los hais rau Anplahas tias Vajtswv yuav muab lub nroog Xaudoos thiab lub nroog Kaumaulas rhuav tshem. Qhov no ua rau Anplahas ntxhov siab heev. Anplahas thiaj nug tias: “Koj yuav ua rau cov uas ncaj ncees nrog cov neeg phem puam tsuaj ua ke tiag li lov? . . . Tus uas txiav txim tag nrho hauv lub ntiajteb yuav tsis ua ncaj lov?” Yehauvas thiaj ua siab ntev pab kom nws tus phooj ywg Anplahas pom tias: Nws yeej yuav tsis muab cov neeg ncaj ncees rhuav tshem ib zaug li. Qhov no yeej pab thiab nplig tau peb txhua tus.​—Chivkeeb 18:23-33.

2. Peb ruaj siab li cas tias Yehauvas yeej yuav txiav txim ncaj ncees vim nws muaj kev khuv leej?

2 Ua li cas peb thiaj ruaj siab tias thaum Yehauvas txiav txim, nws yeej yuav txiav txim ncaj ncees vim nws khuv leej tib neeg? Rau qhov peb paub tias Yehauvas “saib neeg lub siab.” (1 Xamuyees 16:7) Qhov tseeb Yehauvas yeej paub txhua tus lub siab. (1 Vajntxwv 8:39; 1 Xwmtxheej Vajntxwv 28:9) Yehauvas yeej pom tob pom dav dua peb, yog li ntawd peb yeej yuav tsis to taub tej uas Yehauvas txiav txim siab ua. Tus tub txib Povlauj thiaj hais txog Vajtswv Yehauvas li no tias: “Vajtswv txoj kev txiav txim tsis muaj leej twg paub txog, thiab nws tes hauj lwm tsis muaj leej twg yuav nkag siab tau!”​—Loos 11:33.

3-4. Tej thaud peb yuav xav li cas, thiab peb yuav tham txog dab tsi nyob rau hauv zaj no? (Yauhas 5:28, 29)

3 Txawm peb paub tias Yehauvas yeej ib txwm ua qhov ncaj qhov yog xwb los qho zaus peb kuj nug ib yam li Anplahas thiab. Tej thaud peb kuj xav tias: ‘Puas muaj kev vam kev cia siab rau cov uas Yehauvas muab rhuav tshem hauv Xaudoos thiab Kaumaulas? Cov ntawd ib txhia puas yuav yog “cov tsis ncaj” uas yuav raug tsa sawv rov los?​—Tes Haujlwm 24:15.

4 Cia peb rov mus kawm seb peb ho to taub li cas txog qhov uas tsa cov tuag sawv rov los. Tsis ntev los no peb tau muab qhov uas “ciaj sawv rov los tau txoj sia” thiab “ciaj sawv rov los raug txiav txim” hloov me ntsis.a (Nyeem Yauhas 5:28, 29.) Tom qab ntawd, peb kuj tau hloov qho yam ntxiv uas yuav tham nyob rau hauv zaj no thiab rau zaj tom ntej. Thaum hais txog Yehauvas txoj kev txiav txim ncaj ncees, peb yuav xub tham txog tej uas peb tsis paub ces peb mam li tham txog tej uas peb paub.

TEJ UAS PEB TSIS PAUB

5. Yav tas los, peb tau hais li cas txog cov uas Yehauvas tau muab rhuav tshem hauv Xaudoos thiab Kaumaulas?

5 Yav tas los, peb tej ntaub ntawv piav tias Yehauvas yuav txiav txim li cas rau cov tsis ncaj ncees. Peb tau hais tias cov uas Yehauvas tau muab rhuav tshem, xws li cov uas nyob hauv Xaudoos thiab Kaumaulas, Yehauvas yuav tsis tsa lawv sawv rov los. Tiam sis tom qab peb thov Vajtswv thiab ua tib zoo kawm txog qhov ntawd, peb thiaj pom tias tej zaum tsis yog li peb tau xav. Vim li cas peb ho hais li no?

6. Ib co qauv uas Yehauvas tau txiav txim rau cov tsis ncaj ncees yog li cas, thiab peb tsis paub li cas txog cov ntawd?

6 Muaj ntau zaj hauv phau Vajlugkub uas qhia txog Yehauvas muab cov uas tsis ncaj ncees rhuav tshem. Xws li Yehauvas tso dej los nyab txhua tus tuag huv si, tsuas tshuav Nau-as thiab nws tsev neeg xwb. Tsis tas li ntawd xwb, Yehauvas kuj siv cov neeg Ixayees mus muab xya haiv neeg uas nyob hauv lub teb chaws Kana-as rhuav tshem huv si. Thiab ib hmos xwb, Yehauvas siv ib tug tub txib saum ntuj los muab 185,000 tus tub rog Axilias tua tuag huv si. (Chivkeeb 7:23; 2 Kevcai 7:1-3; Yaxayas 37:36, 37) Tej no puas qhia tias Yehauvas twb txiav txim siab muab cov neeg ntawd rhuav tshem mus ib txhis es yuav tsis tsa lawv sawv rov los muaj sia ntxiv lawd? Tej no tsis qhia li ntawd. Vim li cas peb thiaj hais li ntawd?

7. Peb tsis paub li cas txog cov uas Yehauvas tso dej los nyab thiab cov uas raug tua hauv Kana-as? (Saib daim duab.)

7 Raws li cov qauv uas peb nyuam qhuav tham tag, peb yeej tsis paub tias Yehauvas yuav txiav txim rau txhua tus li cas. Peb kuj tsis paub seb cov uas raug rhuav tshem ntawd puas muaj sij hawm los kawm txog Yehauvas thiab hloov dua siab tshiab. Thaum phau Vajlugkub hais txog lub sij hawm uas dej nyab ntiaj teb, phau Vajlugkub kuj hais tias Nau-as yog “tus uas qhia txojkev ncaj ncees.” (2 Petus 2:5) Tiam sis phau Vajlugkub tsis qhia tias lub sij hawm Nau-as txua nkoj, nws puas tau mus qhia txhua tus tib neeg nyob rau lub sij hawm ntawd txog qhov uas dej yuav los nyab ntiaj teb. Thiab peb kuj tsis paub seb cov neeg phem uas nyob hauv teb chaws Kana-as puas muaj sij hawm los kawm txog Yehauvas thiab hloov lawv lub neej.

Nau-as thiab nws tsev neeg tab tom ua ib lub nkoj txog tog. Nyob ib ncuas muag, muaj ib koog hav zoov nyob puag ncig lub zos.

Nau-as thiab nws tsev neeg tab tom ua ib lub nkoj loj loj. Peb tsis paub xyov lub sij hawm ntawd, Nau-as puas mus tshaj tawm rau txhua leej txhua tus thoob plaws ntiaj teb ua ntej dej los nyab (Saib nqe 7)


8. Peb tsis paub li cas txog cov neeg hauv Xaudoos thiab Kaumaulas?

8 Ua li cov tib neeg uas raug tua tuag thaum Yehauvas rhuav tshem Xaudoos thiab Kaumaulas ne? Lauj uas yog ib tug neeg ncaj ncees kuj nyob hauv Xaudoos. Tiam sis peb puas paub tias Lauj tau tshaj tawm rau txhua tus? Peb tsis paub. Lawv yeej yog neeg phem tiag tiam sis peb puas paub tias lawv paub qhov zoo qhov phem? Tej zaum lawv kuj tsis paub. Rau qhov thaum phau Vajlugkub hais txog cov txiv neej uas xav ua phem rau ob tug qhua uas tuaj so hauv Lauj tsev, phau Vajlugkub hais tias lawv kuj muaj cov “laus thiab hluas.” (Chivkeeb 19:4; 2 Petus 2:7) Peb puas paub tseeb tias Vajtswv Yehauvas tus uas muaj kev khuv leej twb txiav txim siab lawm tias nws yuav tsis tsa cov neeg ntawd ib tug sawv rov los li? Peb tsis paub. Yehauvas yeej tau hais rau Anplahas tias tsis muaj kaum tus ncaj ncees nyob hauv lub nroog ntawd. (Chivkeeb 18:32) Lawv yog neeg tsis ncaj ncees ces Yehauvas yeej muaj cai muab lawv rhuav tshem. Tiam sis peb puas hais tau tias Yehauvas yuav tsis tsa lawv cov ntawd ib tug sawv rov los thaum nws tsa “cov tsis ncaj?” Peb yeej hais tsis tau li ntawd!

9. Peb tsis paub li cas txog Xalaumoos?

9 Phau Vajlugkub kuj tham txog cov neeg ncaj ncees uas tau hloov mus ua cov tsis ncaj ncees. Vaj Ntxwv Xalaumoos yog cov ntawd ib tug. Xalaumoos yeej paub Yehauvas zoo thiab yeej paub tias yuav pe hawm Yehauvas li cas. Yehauvas tau foom koob hmoov rau nws ntau heev. Tiam sis tom qab no, nws txawm pib mus pe hawm tej vajtswv cuav. Nws tej kev txhaum ntawd ua rau Yehauvas npau taws heev thiab ua rau haiv neeg Ixayees ntsib kev txom nyem tau ntau pua xyoo. Phau Vajlugkub hais tias thaum Xalaumoos tuag, lawv muab nws log nrog nws tej poj koob yawm txwv uas zoo li Vaj Ntxwv Daviv. (1 Vajntxwv 11:5-9, 43; 2 Vajntxwv 23:13) Thaum phau Vajlugkub hais li no puas qhia tias Yehauvas yuav tsa Xalaumoos sawv rov los? Phau Vajlugkub tsis qhia li ntawd. Ib txhia kuj xav tias Xalaumoos yuav raug tsa sawv rov los vim phau Vajlugkub twb hais lawm tias “tus uas tuag lawd twb dim nws lub txim lawm.” (Loos 6:7) Qhov no tsis txhais tias txhua tus uas tuag lawd yuav raug tsa sawv rov los. Qhov uas tsa sawv rov los yog ib qho khoom pub uas Vajtswv muab pub rau tus uas nws xav muab sij hawm rau kom los paub nws. (Yauj 14:13, 14; Yauhas 6:44) Ua li Xalaumoos puas yuav tau qhov khoom pub ntawd? Peb tsis paub, tsuas yog Yehauvas thiaj paub xwb. Tiam sis peb paub tias Yehauvas yeej yuav ua qhov ncaj qhov yog.

TEJ UAS PEB PAUB

10. Yehauvas xav li cas xwb txog qhov rhuav tshem tib neeg? (Exekees 33:11) (Saib daim duab.)

10 Nyeem Exekees 33:11. Yehauvas qhia peb seb nws xav li cas txog qhov uas nws txiav txim rau tib neeg. Tus tub txib Petus kuj sau ib yam li Exekees sau tias: “[Yehauvas] tsis xav cia ib tug twg puastsuaj mus.” (2 Petus 3:9) Raws li cov lus no, peb paub tias Yehauvas yeej tsis maj muab ib tug neeg twg rhuav tshem mus ib txhis. Yehauvas muaj kev khuv leej heev. Nws yeej yuav khuv leej tus uas tsim nyog khuv leej.

Muaj ib tug kwv tij tab tom qhia cov uas nyuam qhuav sawv rov qab los muaj sia dua hauv lub Vaj Kaj Siab. Nws qhia txog tus mlom loj loj uas hais nyob rau hauv Daniyees tshooj 2.

Thaum tsa cov tsis ncaj sawv rov los, yuav muaj sij hawm rau coob leej ntau tus los kawm txog Yehauvas (Saib nqe 10)


11. Leej twg yuav tsis raug tsa sawv rov los, thiab vim li cas peb ho paub li ntawd?

11 Peb paub li cas txog cov tib neeg uas yuav tsis raug tsa sawv rov los? Phau Vajlugkub kuj qhia txog cov ntawd ob peb tug thiab. Yexus hais tias Yudas Ikhali-aus yuav tsis raug tsa sawv rov los. (Malakaus 14:21; Yauhas 17:12)b Yudas paub tias tej nws ua yeej yog ua tawm tsam Yehauvas thiab Yexus nkawd, tiam sis nws tseem ua qees. (Malakaus 3:29)c Yexus kuj hais tias cov thawj coj uas tawm tsam Yexus ib txhia yuav tsis raug tsa sawv rov los thiab. (Mathais 23:33; Yauhas 19:11) Thiab tus tub txib Povlauj qhia tias cov neeg fav xeeb uas tsis hloov dua siab tshiab kuj yuav tsis raug tsa sawv rov los ib yam thiab.​—Henplais 6:4-8; 10:29.

12. Piav seb peb paub li cas txog Yehauvas txoj kev khuv leej.

12 Zoo li tau hais tas los no, Yehauvas muaj kev khuv leej thiab yeej “tsis xav cia ib tug twg puastsuaj mus.” Nws tau khuv leej ib txhia uas tau ua txhaum loj li cas? Vaj Ntxwv Daviv tau ua txhaum loj heev xws li deev luag poj luag sev thiab tua neeg. Txawm li ntawd los, Yehauvas kuj khuv leej Daviv thiab zam Daviv lub txim vim Daviv hloov dua siab tshiab. (2 Xamuyees 12:1-13) Vaj Ntxwv Manaxes tau ua ntau yam phem hauv nws lub neej. Txawm Manaxes ua txhaum loj heev los Yehauvas tseem khuv leej nws thiab zam nws tej kev txhaum vim nws hloov dua siab tshiab. (2 Xwmtxheej Vajntxwv 33:9-16) Ob tug qauv no qhia peb tias Yehauvas yeej yuav khuv leej tus uas Yehauvas pom tias tsim nyog khuv leej. Yehauvas yeej yuav tsa cov ntawd rov los rau qhov lawv pom lawv tej kev txhaum thiab hloov dua siab tshiab.

13. (1) Vim li cas Yehauvas thiaj khuv leej cov Ninaves? (2) Tom qab no, Yexus tau hais li cas txog cov Ninaves?

13 Peb paub tias Yehauvas kuj tau khuv leej cov neeg Ninaves. Yehauvas hais rau Yaunas tias: “Lawv tej kev ua phem ua qias twb nrov tuaj txog kuv lawm.” Tiam sis thaum lawv hloov dua siab tshiab lawd, Yehauvas kuj zam lawv lub txim. Yehauvas tseem khuv leej cov neeg Ninaves tshaj Yaunas khuv. Yehauvas thiaj hais rau Yaunas tias cov neeg Ninaves twb “tsis paub tias sab twg yog sab xis sab twg yog sab laug.” (Yaunas 1:1, 2; 3:10; 4:9-11) Tom qab no, Yexus thiaj siv tus qauv ntawd los qhia txog Yehauvas txoj kev ncaj ncees thiab txoj kev khuv leej. Yexus hais tias “thaum txog Hnub Txiav Txim, cov Ninaves yuav nrog tiam neeg no sawv hauv qhov tuag rov los.”​—Mathais 12:41.

14. “Ciaj sawv rov los raug txiav txim” yog txhais li cas rau cov neeg Ninaves?

14 Qhov uas Yexus hais tias “thaum txog Hnub Txiav Txim, cov Ninaves yuav nrog tiam neeg no sawv hauv qhov tuag rov los” yog txhais li cas tiag? Yexus hais tias yav tom ntej ib txhia yuav “ciaj sawv rov los raug txiav txim.” (Yauhas 5:29) Qhov no yog Yexus hais txog thaum nws kav 1,000 xyoo uas “cov ncaj ncees thiab cov tsis ncaj” yuav raug tsa sawv rov los. (Tes Haujlwm 24:15) Cov tsis ncaj ncees yuav “ciaj sawv rov los raug txiav txim.” Qhov no qhia tias thaum lawv ciaj sawv rov los, Yehauvas thiab Yexus nkawd yuav saib seb lawv puas yuav mloog thiab ua raws li tej lawv tau kawm. Yog ib tug neeg Ninaves twg uas raug tsa ciaj sawv rov los tsis kam pe hawm Yehauvas ces Yehauvas yuav tsis pub nws ciaj sia nyob. (Yaxayas 65:20) Tiam sis cov uas txiav txim siab pe hawm Yehauvas ruaj nreeg yuav tau nyob mus ib txhis tsis kawg!​—Daniyees 12:2.

15. (1) Ua li cas tsis zoo rau peb hais tias cov uas raug puas tsuaj hauv Xaudoos thiab hauv Kaumaulas yuav tsis raug tsa sawv rov los? (2) Peb to taub Yudas 7 li cas? (Saib lub ntsiab “Yudas Cov Lus Txhais Li Cas?”)

15 Thaum hais txog cov neeg nyob hauv Xaudoos thiab hauv Kaumaulas, Yexus hais tias “thaum txog Hnub Txiav Txim,” tseem yuav txiav txim rau lawv yooj yim dua cov uas tsis kam mloog Yexus thiab nws tej lus qhia. (Mathais 10:14, 15; 11:23, 24; Lukas 10:12) Yexus hais li ntawd es yog hais li cas tiag? Puas yog Yexus ua piv txwv qhia tias cov neeg nyob rau Yexus lub caij tseem phem tshaj cov nyob hauv Xaudoos thiab hauv Kaumaulas? Tsis yog. Nco ntsoov thaum Yexus hais txog cov neeg Ninaves, Yexus yeej hais tiag. “Hnub Txiav Txim” uas Yexus hais ntawd yeej yog tib hnub uas Yexus hais txog cov Ninaves thiab. Cov neeg hauv Xaudoos thiab hauv Kaumaulas yeej tau ua kev phem kev qias ib yam li cov neeg hauv Ninaves thiab. Tiam sis cov neeg Ninaves muaj sij hawm los hloov dua siab tshiab. Nco ntsoov Yexus kuj tau hais tias cov “ciaj sawv rov los raug txiav txim” kuj muaj “cov uas ua phem ua qias” thiab. (Yauhas 5:29) Raws li ntawd, tej zaum cov neeg hauv Xaudoos thiab hauv Kaumaulas kuj muaj kev cia siab thiab. Tej zaum ib txhia kuj yuav ciaj sawv rov los ces peb yuav muaj feem mus qhia lawv txog Yehauvas thiab Yexus Khetos nkawd!

Yudas Cov Lus Txhais Li Cas?

Ntau caum xyoo tom qab Yexus tuag, nws tus kwv Yudas tau sau tias Xaudoos thiab Kaumaulas thiab cov nroog nyob ib ncig ntawd yuav “poob rau hauv cov nplaim taws uas cig tsis paub tuag mus ibtxhis li.” (Yudas 7) Yudas cov lus no txhais li cas? Puas yog Yudas hais txawv Yexus? (Lukas 10:12) Tsis yog. Yexus tsis tau hais tias txhua tus hauv Xaudoos thiab Kaumaulas yuav raug tsa sawv rov los. Yexus tsuas hais tias tej zaum lawv ib txhia yuav raug tsa sawv rov los xwb. Yexus cov lus qhia tias cov nroog yog cov uas yuav raug puas tsuaj mus ib txhis, tsis yog txhua tus tib neeg hauv cov nroog ntawd. Qhov no yog ib qho qauv los ceeb toom tib neeg kom tsis txhob ua kev plees kev yi. Thaum Yudas hais txog Xaudoos thiab Kaumaulas ces kuj zoo ib yam li thaum tus cev Vajtswv lus Yelemis tau hais txog Edoos thiab Npanpiloos xwb. Ob lub nroog ntawd yuav raug puas tsuaj mus ib txhis thiab yuav tsis muaj neeg nyob rau hauv ib zaug ntxiv lawm. (Yelemis 49:17, 18; 50:35, 39, 40) Tsis tas li ntawd xwb, Yudas thiab tus tub txib Petus cov lus pab peb pom tias ib txhia uas Vajtswv muab rhuav tshem yuav tsis raug tsa sawv rov los.​—2 Petus 2:6.

16. Peb paub li cas txog qhov uas Yehauvas yuav txiav txim siab seb yuav tsa tus twg sawv rov los? (Yelemis 17:10)

16 Nyeem Yelemis 17:10. Nqe no pab tau peb paub tias Yehauvas txiav txim li cas: Yehauvas yeej ib txwm paub neeg txoj kev xav thiab tshuaj neeg lub siab. Thaum Yehauvas txiav txim siab seb yuav tsa tus twg sawv rov los yav tom ntej, Nws yuav “pub rau txhua tus raws li nws lub neej.” Tus tsim nyog tsa ces nws yeej yuav tsa tiam sis tus uas tsis tsim nyog tsa ces nws yeej yuav tsis tsa. Yog li ntawd, peb tsis txhob hais tias tus no los sis tus tod yuav tsis raug tsa sawv rov los yog peb tsis paub tseeb vim phau Vajlugkub tsis hais li ntawd!

“TUS UAS TXIAV TXIM RAU TEJ NEEG NTIAJTEB TAGNRHO” YUAV “TXIAV TXIM NCAJ NCEES”

17. Yuav ua li cas rau cov tib neeg uas tuag lawd?

17 Txij thaum Adas thiab Evas nrog Xatas tawm tsam Vajtswv Yehauvas los, muaj tsheej plhom tus tib neeg raug kev ploj kev tuag. “Txojkev tuag yog tus yeebncuab” uas phem tshaj plaws. (1 Kauleethaus 15:26) Ua li cas xwb rau tsheej plhom tus uas tau tuag ntawd? Yuav muaj 144,000 leej ntawm Khetos cov thwj tim yuav raug tsa sawv rov los mus nyob saum ntuj thiab lawv yuav tsis txawj tuag. (Tshwmsim 14:1) Hos cov coob uas hlub Yehauvas yuav yog “cov ncaj ncees” uas “sawv hauv qhov tuag rov los,” thiab lawv yuav nyob hauv lub ntiaj teb no mus ib txhis yog lawv ua neeg ncaj ncees thaum Khetos Kav 1,000 Xyoo thiab txoj kev sim zaum kawg nkaus. (Daniyees 12:13; Henplais 12:1) Thiab lub sij hawm Khetos Kav 1,000 Xyoo, “cov tsis ncaj” uas yog cov tsis tau teev tiam Yehauvas dua ib zaug li los sis cov uas “ua phem ua qias” yuav muab sij hawm rau lawv los hloov thiab los teev tiam Yehauvas. (Lukas 23:42, 43) Tiam sis cov uas lim hiam heev thiab sawv tawm tsam Yehauvas thiab nws lub ntsiab, Yehauvas yuav tsis tsa cov ntawd sawv rov los.​—Lukas 12:4, 5.

18-19. (1) Vim li cas peb thiaj ruaj siab tias Yehauvas yeej yuav txiav txim ncaj ncees rau cov uas tuag lawm? (Yaxayas 55:8, 9) (2) Zaj tom ntej peb yuav kawm txog dab tsi?

18 Peb puas ruaj siab tias txhua zaus uas Yehauvas txiav txim rau tib neeg, nws yeej ib txwm txiav txim ncaj ncees? Peb yeej ruaj siab! Zoo li Anplahas hais, Yehauvas “tus uas txiav txim rau tej neeg ntiajteb tagnrho,” yeej yog tus txiav txim uas muaj tswv yim thiab kev khuv leej. Yehauvas tau cob nws Leej Tub thiab cia nws Leej Tub ua tus txiav txim rau txhua leej txhua tus. (Yauhas 5:22) Yehauvas thiab Yexus nkawd yeej paub txhua tus lub siab thiab txhua tus txoj kev xav. (Mathais 9:4) Yog li ntawd, txhua zaus nkawd txiav txim rau ib tug twg, nkawd yeej “txiav txim ncaj ncees xwb”!

19 Cia peb tso siab plhuav rau Yehauvas thiab txhua yam uas nws txiav txim siab ua. Peb yog neeg xwb, peb tsis muaj peev xwm txiav txim rau ib tug twg tiam sis Yehauvas muaj! (Nyeem Yaxayas 55:8, 9.) Twb yog vim li no, peb thiaj tso siab rau Yehauvas thiab nws Leej Tub ua ob tug uas txiav txim rau txhua tus. Tsis tas li ntawd xwb, peb paub tias Yexus uas yog peb tus Vaj Ntxwv yeej yuav txiav txim ncaj ncees thiab muaj kev khuv leej li nws Leej Txiv. (Yaxayas 11:3, 4) Ua li thaum txog lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus, Yehauvas thiab Yexus nkawd yuav txiav txim rau tib neeg li cas xwb? Ua li peb ho tsis paub txog tej twg? Thiab peb ho paub txog tej twg? Zaj tom ntej mam li teb ob lo lus nug no.

HAIS TXOG QHOV UAS YUAV TSA COV TSIS NCAJ SAWV ROV LOS, . . .

  • peb tsis paub li cas?

  • peb paub li cas?

  • vim li cas peb thiaj li ruaj siab tias Yehauvas yuav txiav txim ncaj ncees?

ZAJ NKAUJ 57 Qhia Rau Ib Tsoom Neeg Sawvdaws

a Mus saib Phau Tsom Faj, lub 9 Hlis xyoo 2022, sab 14-19.

b “Tus uas yuav raug puas tsuaj” uas hais hauv Yauhas 17:12 txhais tias thaum Yudas tuag, nws yuav raug puas tsuaj mus ib txhis. Nws tsis muaj txoj kev vam kev cia siab uas yuav sawv rov los.

c Mus saib lub vej xaij jw.org ntawm lub ntsiab “What Is the Unforgivable Sin?” ua lus Askiv.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2025)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus