Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w24 Lub 9 Hlis Ntuj sab 14-18
  • Ua Yehauvas Tes Hauj Lwm Mas Kaj Siab Nrig

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Ua Yehauvas Tes Hauj Lwm Mas Kaj Siab Nrig
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • PEB TSEV NEEG NYIAS MUAJ NYIAS KEV NTSEEG
  • PIB UA HAUJ LWM PUV NTOOB
  • KILE-A THIAB TSIS TAU RAWS LI LUB SIAB XAV
  • UA YEHAUVAS TES HAUJ LWM HAUV KAMALOOS
  • TSIS YOOJ YIM TXIAV TXIM SIAB
  • IB YAM UAS KUV KAWM TAU
  • “Vajtswv Dua Twg Lawd?”
    Phau Tsom Faj (Tseb Tawm)—2018
  • Tej Qauv Zoo Pab Tau Kuv Ua Yehauvas Tej Haujlwm
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2020
  • “Kuv Kawm Tau Ntau Yam Ntawm Lwm Tus!”
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
  • Yehauvas Pab Kuv Ua Tau Txhua Yam
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2023
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
w24 Lub 9 Hlis Ntuj sab 14-18
Anres Laxeyaws.

KUV LUB NEEJ

Ua Yehauvas Tes Hauj Lwm Mas Kaj Siab Nrig

ANRES LAXEYAWS (ANDRÉ RAMSEYER) PIAV TXOG NWS LUB NEEJ

NYOB rau xyoo 1951, kuv mus rau hauv ib lub me nyuam zos hu ua Lu-ees (Rouyn) hauv lub xeev Khuanpev (Quebec) ntawm teb chaws Kanada (Canada). Kuv mus rau ntawm Maxaus Fitaus (Marcel Filteau)a lub tsev thiab khob nws qhov rooj. Maxaus yog ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws. Nws muaj li 23 xyoos thiab siab ntshuas. Kuv muaj 16 xyoo thiab tsis txij nws. Thaum nws qhib plho qhov rooj, kuv txawm cev hlo kuv daim ntawv rau npe ua ib tug tho kev rau nws. Nws txais nkaus coj mus nyeem thiab tsa muag ntsia kuv ces nws hais tias, “Koj niam puas paub tias koj tuaj ntawm no?”

PEB TSEV NEEG NYIAS MUAJ NYIAS KEV NTSEEG

Kuv niam yug kuv rau xyoo 1934. Kuv niam thiab kuv txiv nkawd tsiv hauv teb chaws Xuvitxawlees (Switzerland) tuaj nyob rau hauv ib lub zos hu ua Timees (Timmins) hauv lub xeev Autaliaus (Ontario) ntawm teb chaws Kanada. Kwv lam li xyoo 1939, kuv niam txawm pib nyeem Phau Tsom Faj thiab pib mus Yehauvas Cov Tim Khawv tej kev sib txoos. Kuv niam coj peb xya leej me nyuam nrog nws mus thiab. Tsis ntev tom qab ntawd nws txawm ua Yehauvas ib tug Tim Khawv lawm.

Kuv txiv tsis zoo siab tias kuv niam ua Yehauvas ib tug Tim Khawv tiam sis kuv niam nyiam heev thiab yeej tsis kam tso Yehauvas tseg hlo li. Kwv lam li xyoo 1940, txawm Yehauvas tes hauj lwm raug txwv nyob rau hauv teb chaws Kanada los kuv niam yeej haj tseem ntseeg Yehauvas tsis tseg tsis tu. Txawm kuv txiv hais lus tshawv tshawv rau kuv niam los kuv niam yeej ua zoo thiab saib taus kuv txiv xwb. Kuv niam tus yam ntxwv pab tau peb cov me nyuam kom mob siab teev tiam Yehauvas. Ntev mus ntev tuaj kuv txiv txawm hloov nws tus cwj pwm zuj zus thiab ua zoo rau peb tsev neeg.

PIB UA HAUJ LWM PUV NTOOB

Nyob rau xyoo 1950, kuv txawm mus koom lub rooj sib txoos nyob rau hauv lub nroog Nus Yauj Xiti (New York City). Tom qab kuv ntsib cov kwv tij nkauj muam thiab mloog cov kawm tiav Kile-a piav txog lawv lub neej tag, kuv txawm kub siab lug xav ua hauj lwm puv ntoob rau Yehauvas. Thaum kuv los txog ntua tsev, kuv txawm rau npe ua ib tug tho kev. Tiam sis ceg Npe-ee hauv Kanada hais tias kuv yuav tau ua kev cai raus dej ua ntej tso. Kuv thiaj li ua kev cai raus dej rau thaum lub 10 Hli tim 1 xyoo 1950. Ib lub hlis tom qab ntawd, kuv txawm ua ib tug tho kev thiab mus pab qhia Vajlugkub hauv ib lub zos deb deb hu ua Kapukaxees (Kapuskasing).

Anres tuav “Phau Tsom Faj.”

Ua Yehauvas tes hauj lwm hauv Khuanpev

Nyob rau xyoo 1951, ceg Npe-ee hauv Kanada xav kom cov uas txawj hais lus Fab Kis tsiv mus pab tshaj tawm txoj xov zoo rau cov uas hais lus Fab Kis hauv Khuanpev. Kuv txawj hais lus Fab Kis thiab lus Askiv, yog li ntawd lawv thiaj kom kuv mus pab lub me nyuam zos hu ua Lu-ees. Tsis muaj leej twg kuv paub nyob rau ntawd li. Lawv tsuas muab ib lub chaw nyob rau kuv xwb uas yog Maxaus qhov chaw nyob. Wb txawm rais los ua ob tug npawg zoo heev. Kuv thiaj li ua ib tug tho kev tshwj xeeb rau hauv Khuanpev tau plaub lub xyoos.

KILE-A THIAB TSIS TAU RAWS LI LUB SIAB XAV

Thaum kuv tseem nyob hauv Khuanpev, kuv txawm txais ib tsab ntawv mus kawm Kile-a pab 26 hauv lub xeev Nus Yauj (New York) ntawm Leexi Qab Teb (South Lansing) mas kuv zoo siab heev. Kuv kawm tiav rau thaum lub 2 Hlis tim 12 xyoo 1956 thiab lawv txib kuv mus pab Afika Qab Teb hauv teb chaws Nkana (Ghana).b Ua ntej kuv yuav mus tau rau lub teb chaws ntawd, kuv yuav tau rov qab mus Kanada ob peb lub lim tiam mus leg kuv tej ntaub ntawv mus txawv teb chaws kom tiav tso.

Kuv tos tau xya lub hlis hauv lub nroog Thaulatau (Toronto) kom kuv tej ntaub ntawv tiav. Nyob rau ncua sij hawm ntawd, kuv mus so rau hauv ib tse neeg lub tsev. Tsev neeg no muaj ib tug ntxhais hu ua Silam (Sheila). Kuv nyiam tus ntxhais no heev. Kuv tseem yuav qhaib nws no ua ciav kuv daim vixaj (visa) txawm siv tuaj txog lawm. Wb thiaj li thov Yehauvas ua ke thiab txiav txim siab tias kuv yuav tau mus ua kuv tes hauj lwm kom tiav tso. Wb sau ntawv sib cuag seb muaj ib hnub twg wb puas tau sib sau ua neej. Yeej tsis yooj yim rau wb ua li no kiag li tiam sis yeej yog ib yam zoo uas wb tau txiav txim siab li no.

Daim duab qhia teb chaws qhia txog seb Anres nyob qhov twg thiab nws ua Yehauvas tes hauj lwm qhov twg rau qhov twg: Manitonpas, Autaliaus, thiab Khuanpev hauv Kanada; Kamaloos, Khote Dis Ivaus, Nkana, Naintsawlias, thiab Tokaus hauv Afika.

Kuv siv li ib lub hlis caij tsheb nqaj, caij nkoj, thiab caij dav hlau kuv mam li mus txog teb chaws Nkana ntawm lub nroog Akalas (Accra). Kuv tau ua tes hauj lwm saib xyuas cheeb tsam. Yog li ntawd, kuv thiaj tau mus ncig thoob plaws teb chaws Nkana, thiab rau tej cheeb tsam nyob ze rau ntawd uas yog Aivaulim Khauj (Ivory Coast) uas tam sim no hu ua Khote Dis Ivaus (Côte d’Ivoire) thiab Tokaulees (Togoland) uas tam sim no hu ua Tokaus (Togo). Muaj ntau zaus kuv tsuas mus kuv ib leeg xwb thiab kuv caij lub tsheb uas ceg Npe-ee muab rau kuv siv. Kuv nyiam mus xyuas cov kwv tij nkauj muam heev!

Thaum txog Hnub 6 (Saturday) thiab Hnub 7 (Sunday), kuv mus saib xyuas cov rooj sib txoos. Peb tsis muaj lub tsev loj ua rooj sib txoos ces peb yuav tau txiav xyoob thiab nplooj toov laj ua chaw los nkaum tshav. Tsis tas li ntawd, vim tsis muaj taub txias ces lawv yuav tau muab tej tsiaj khi cia thiab thaum txog hnub ua noj lawv mam li tua cov tsiaj los ua zaub ua mov rau cov tuaj koom noj.

Thaum mus rooj sib txoos, kuj muaj tej yam uas txaus luag heev. Muaj ib zaug, ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hu ua Hawj Ntsenim (Herb Jennings)c tab tom cev lus qhuab qhia, ua ciav txawm muaj ib tug nyuj dhia tawm ntawm chav ua noj los hla nws hauv ntej. Hawj txawm nres tsis hais lus thiab tus nyuj los yoob tas. Muaj plaub tug kwv tij los mus ntes tus nyuj thiab muab cab rov qab mus rau tom chav ua noj. Sawv daws txawm npuaj teg zom zaws.

Thaum kuv tsis mus saib cov rooj sib txoos, kuv nqa zaj yeeb yaj kiab ua lus Askiv hu ua The New World Society in Action mus rau cov zej zog uas nyob tsis deb tsis ze tau saib. Kuv nqa ib daim ntaub dawb coj mus dai hauv nruab nrab ob tsob ntoo ces kuv mam li tso zaj yeeb yaj kiab rau lawv tau saib. Cov tib neeg tuaj saib ntawd nyiam kawg li! Muaj coob leej ntau tus pom thawj zaug yeeb yaj kiab xwb. Lawv npuaj teg nrov heev thaum lawv pom ib tug twg ua kev cai raus dej. Zaj no pab tau kom lawv pom tias Yehauvas Cov Tim Khawv nyob thoob plaws lub ntiaj teb no thiab lawv yeej sib koom siab.

Hnub Anres thiab Silam sib sau ua neej.

Xyoo 1959, wb sib yuav hauv Nkana

Kuv nyob tau kwv lam li ob lub xyoos hauv sab Afika. Kuv zoo siab kawg li uas kuv yuav tau mus lub rooj sib txoos rau ntau lub teb chaws hauv Nus Yauj Xiti rau xyoo 1958. Kuv zoo siab heev uas kuv yuav tau pom Silam vim nws kuj tuaj rau ntawd thiab. Nws yog ib tug tho kev tshwj xeeb lawm. Wb tsuas sau ntawv sib cuag xwb tiam sis zaum no wb sib pom tim ntsej tim muag kiag. Kuv txawm nug kom nws yuav kuv mas nws teb tias nws kuj kam yuav thiab. Kuv sau ntawv mus rau Kwv Tij Nuasd seb Silam puas mus kawm tau Kile-a es tuaj rau ntawm sab Afika. Kwv Tij Nuas pom zoo li ntawd ces Silam thiaj li tuaj rau hauv Nkana. Wb sib yuav hauv lub nroog Akalas thaum lub 10 Hli tim 3 xyoo 1959. Wb ob leeg xam pom tias Yehauvas foom koob hmoov rau wb vim wb muab nws tes hauj lwm tso ua ntej hauv wb lub neej.

UA YEHAUVAS TES HAUJ LWM HAUV KAMALOOS

Anres zaum ntawm nws lub rooj hauv Kamaloos.

Ua hauj lwm ntawm ceg Npe-ee hauv Kamaloos

Nyob rau xyoo 1961, wb tau txais ib tes hauj lwm uas nyob rau hauv teb chaws Kamaloos (Cameroon). Cov kwv tij hais kom kuv pab tsa ib ceg Npe-ee nyob rau ntawd mas kuv ua ntau tsav ntau yam kawg li. Kuv yuav tau kawm ntau yam kom kuv thiaj paub saib xyuas tes hauj lwm hauv Kamaloos. Thaum xyoo 1965, kuv poj niam txawm xeeb tub. Wb tsis xav tias wb yuav muaj me tub me nyuam li. Wb zoo zoo siab thiab npaj siab yuav rov qab mus nyob rau Kanada.

Tu siab kawg li uas kuv poj niam nchuav cev lawm. Tus kws tshuaj qhia rau wb tias yog ib tug me tub. Twb tau 50 tawm xyoo dhau los lawm tiam sis tej no tseem sawv nraim hauv wb nruab siab. Txawm muaj li no ua rau wb tu siab heev los wb tseem nyob twj ywm ua wb tes hauj lwm li qub.

Xyoo 1965, kuv poj niam wb nyob hauv Kamaloos

Cov kwv tij nkauj muam nyob rau hauv Kamaloos raug tsim txom vim lawv tsis tuaj ib roog nom tswv twg tog. Nyob rau lub caij xaiv nom xaiv tswv mam lawv yim huab raug tsim txom. Nyob rau lub 5 Hlis tim 13 xyoo 1970, Yehauvas Cov Tim Khawv tes hauj lwm raug txwv. Peb nyuam qhuav khiav los nyob tau 5 lub hlis hauv lub tsev Npe-ee xwb, ua ciav nom tswv txawm siv tuaj muab txeeb kiag lawm. Tau ib lub lim tiam xwb cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws thiab wb ob niam txiv raug muab ntiab tawm hauv lub teb chaws ntawd mus. Peb hlub cov kwv tij nkauj muam uas muab tso tseg nyob rau tom qab kawg nkaus li. Peb tsis paub xyov tom qab ho muaj li cas rau lawv thaum peb ncaim lawm.

Wb nyob tau rau lub hlis hauv ceg Npe-ee hauv Fab Kis teb. Kuv haj tseem khiav hauj lwm pab cov kwv tij nkauj muam hauv Kamaloos. Thaum lub 12 Hlis, wb kuj txais tes hauj lwm pab ceg Npe-ee hauv Naintsawlias (Nigeria). Ceg Npe-ee no kuj saib xyuas tej hauj lwm dhia mus los nyob hauv Kamaloos. Cov kwv tij nkauj muam nyob hauv Naintsawlias tos txais wb zoo kawg li. Wb ua hauj lwm ntawd tau ob peb xyoos.

TSIS YOOJ YIM TXIAV TXIM SIAB

Kuv poj niam muaj ib tug mob hnyav heev. Thaum wb mus rau lub rooj sib txoos hauv Nus Yauj, nws quaj quaj thiab qhia rau kuv tias: “Kuv ua tsis tau li no ntxiv lawm. Kuv sab sab thiab lim lim, mob ntsuj ntsuav.” Kuv poj niam nrog kuv ua hauj lwm hauv Afika sab hnub poob tshaj li 14 lub xyoos. Kuv poj niam kub siab ua hauj lwm rau Yehauvas heev tiam sis xyoo 1973, wb yuav tau hloov. Wb kuj tham mus tham los seb yuav ua li cas thiab wb kuj thov Yehauvas pab. Wb thiaj li txiav txim siab rov qab mus rau Kanada mus kho kuv poj niam tus mob. Muab wb tes hauj lwm puv ntoob no tso tseg mas yeej tsis yooj yim kiag li.

Tom qab wb los txog teb chaws Kanada, kuv thiaj mus nrog kuv tus npawg ua hauj lwm hauv nws lub chaw muag tsheb ntawm ib lub zos nyob sab qaum teb ntawm Thaulatau. Kuv poj niam wb mus xauj tau ib qho chaw nyob, yuav tej rooj tog uas nplo zog los siv, thiab ua neej kom tsis txhob tiv nuj tiv nqi. Wb ua neej tsis lob yam ub yam no ntau ntau kom muaj ib hnub twg seb wb puas tau rov qab mus ua hauj lwm puv ntoob dua. Wb ntseeg tsis tau li, ua ciav wb ho tau rov qab mus ua sai tshaj li lub siab xav.

Kuv mus pab ua hauj lwm txhua hnub Hnub 6 thaum lawv tsa ib lub tsev rooj sib txoos hauv lub zos Navaus (Norval) hauv lub xeev Autaliaus (Ontario). Ntev mus ntev tuaj lawv txawm nug kom kuv ua tus saib xyuas lub tsev rooj sib txoos. Kuv poj niam kuj xis neej me ntsis lawm thiab, ces wb thiaj li hais rau lawv tias wb mam li ua. Thaum lub 6 Hli xyoo 1974, wb thiaj li tsiv mus nyob rau ntawm lub tsev rooj sib txoos. Wb zoo siab kawg li uas wb tau rov qab ua hauj lwm puv ntoob rau Yehauvas!

Kuv poj niam tus mob los kuj tso nws tseg zuj zus lawm. Tau ob lub xyoos tom qab xwb, wb kuj tau mus ua tes hauj lwm saib xyuas thaj tsam. Qhov chaw wb mus ntawd yog nyob hauv lub xeev Manitonpas (Manitoba) uas yog Kanada lub xeev uas no tshaj plaws. Nyob rau thaj tsam ntawd, wb ncawg cov kwv tij nkauj muam ntawd heev. Wb kawm tau tias tsis yog tes hauj lwm yus ua thiaj tseem ceeb tiam sis qhov tseem ceeb yog rau siab ntso teev tiam Yehauvas tab txawm yus yuav nyob qhov twg los xij peem.

IB YAM UAS KUV KAWM TAU

Nyob rau xyoo 1978, tom qab wb saib xyuas thaj tsam tau ob peb xyoos, wb kuj tau mus ua hauj lwm nyob rau lub Npe-ee hauv Kanada. Tsis ntev tom qab ntawd, muaj ib yam ua rau kuv nco ntsoov rau nruab siab kom tsis txhob ua ntxiv lawm. Kuv tau cev ib zaj lus qhuab qhia ua lus Fab Kis rau ib txoj kev sib txoos tshwj xeeb hauv lub nroog Mootilia (Montreal). Thaum kuv cev zaj lus no mas ua rau sawv daws laj laj mloog kawg li. Ib tug kwv tij ntawm Chav Saib Xyuas Kev Tshaj Tawm thiaj li ntuas kuv. Thaum ntawd kuv xav tias kuv txawj txawj qhia ces thaum nws ntuas ua rau kuv tsis xav mloog. Wb sib hais tsis sib haum thiab ua rau kuv chim vim kuv xav tias nws xib tim hais tsis zoo txog kuv xwb. Qhov kuv ua yuam kev yog tsis mloog cov lus qhuab ntuas thiab saib tias tsis tsim nyog tus neeg ntawd los ntuas kuv.

Anres cev lus qhuab qhia.

Tom qab kuv cev lus qhuab qhia ua lus Fab Kis tag, kuv kawm tau ib yam dab tsi

Ob peb hnub tom qab ntawd, ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg txawm los nrog kuv tham txog qhov no. Kuv thiaj li qhia tias yog tim kuv tsis mloog cov lus ntuas thiab xav txog lig kawg li. Tom qab ntawd, kuv thiaj li mus thov txim rau tus kwv tij uas ntuas kuv. Nws kuj zam txim pub rau kuv. Qhov no qhia kuv tias kuv yuav tau ua neeg txo hwj chim. (Pajlug 16:18) Kuv thov Yehauvas ntau ntau zaus txog qhov no thiab kuv yeej ris siab hlo tias kuv yuav tsis ua ntxiv lawm thaum muaj neeg ntuas kuv.

Kuv tau ua hauj lwm rau lub Npe-ee hauv Kanada tau 40 tawm xyoo. Txij xyoo 1985, kuv tau ua ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg. Nyob rau lub 2 Hlis xyoo 2021, kuv poj niam txawm tag sim neej lawm. Kuv nco kuv poj niam heev thiab kuv muaj mob ntsuav lawm xwb. Tiam sis qhov uas ua Yehauvas tes hauj lwm pab tau kom kuv txhob xav ntau ntau thiab muaj kev zoo siab mas ib sij huam xwb lub hnub lub nyoog twb dhau lawm tag. (Tej Lus Qhia 5:20) Txawm qho hnub nyuaj heev rau kuv los thaum kuv xav txog kuv neej mas yeej zoo lawm ntau heev. Muab Yehauvas tso ua ntej rau hauv kuv lub neej thiab ua hauj lwm puv ntoob li 70 xyoo mas ua rau kuv kaj siab kawg li. Kuv thov Yehauvas kom cov kwv tij thiab nkauj muam uas tseem hluas rau siab ntso muab Yehauvas tso ua ntej hauv lawv lub neej vim kuv paub tseeb tseeb tias lawv yuav tau txais ib lub neej zoo heev yog lawv teev tiam Yehauvas.

a Mus nyeem Maxaus Fitaus lub neej hauv Phau Tsom Faj lub 2 Hlis tim 1 xyoo 2000 hu ua “Jehovah Is My Refuge and Strength,” ua lus Askiv.

b Txij xyoo 1957, koog hauv Afika no yog teb chaws Askiv kav hu ua Nkaus Khauj (Gold Coast).

c Mus nyeem Hawj Ntsenim lub neej hauv Phau Tsom Faj lub 12 Hlis tim 1 xyoo 2000 hu ua “You Do Not Know What Your Life Will Be Tomorrow,” ua lus Askiv.

d Nathas Nuas (Nathan Knorr) yog tus saib xyuas peb tes hauj lwm rau lub sij hawm ntawd.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2025)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus