Yehauvas Cov Tim Khawv Puas Saib Taus Cov Uas Tau Nrog Lawv Teev Tiam Vajtswv Ua Ke Thaum Ub?
Peb yeej ua npaum li peb ua tau los qhia rau txhua tus tias peb hlub lawv, ua siab zoo rau lawv, thiab hwm lawv. Yog tias Yehauvas ib tug Tim Khawv ho tsis tshua tuaj kev sib txoos los sis tau tseg tsis teev tiam Yehauvas lawm, ces peb yuav mus nrog nws tham.a Peb xav qhia rau nws paub tias peb hlub nws thiab xav pab kom nws rov muaj kev sib raug zoo nrog Vajtswv li qub.—Lukas 15:4-7.
Tej thaud, vim tej uas ib tug twg tau ua txhaum loj es nws thiaj raug tshem tawm hauv lub koom txoos mus. (1 Kauleethaus 5:13) Txawm li ntawd los, vim peb hlub peb cov kwv tij nkauj muam heev, peb thiaj ua npaum li peb ua tau kom pab tau nws ua ntej es nws thiaj tsis raug tshem tawm. Yog tias thaum kawg ho muab nws tshem tawm lawm los, peb tseem hlub thiab hwm nws li qub, ib yam li phau Vajlugkub txhawb kom peb ua.—Malakaus 12:31; 1 Petus 2:17.
Vim li cas yuav tsum tau muab ib tug ntseeg tshem tawm hauv lub koom txoos mus?
Phau Vajlugkub qhia meej meej tias yog ib tug Khixatias tau ua txhaum loj es nws tsis yeem hloov dua siab tshiab, ces yuav tau muab nws tshem tawm hauv lub koom txoos mus.b (1 Kauleethaus 5:13) Phau Vajlugkub kuj qhia peb meej meej tias tej twg yog tej kev txhaum loj uas yuav tau muab tus neeg ntawd tshem tawm mus. Tej kev txhaum xws li deev luag poj luag txiv, quav dej quav cawv, tua neeg, ua nruj ua tsiv thiab ntaus nws tsev neeg, thiab ua tub sab tub nyiag.—1 Kauleethaus 6:9, 10; Kalatias 5:19-21; 1 Timautes 1:9, 10.
Txawm li ntawd los, peb yuav tsis cia li muab tus neeg uas tau ua txhaum loj ntawd tshem tawm hauv lub koom txoos mus tam sid. Cov txwj laus hauv lub koom txoosc yuav xub pab kom nws hloov nws tus xeeb ceem tso. (Loos 2:4) Lawv ua siab mos muag, ua siab ntev, thiab ua tib zoo ntuas kom nws rov kho nws txoj kev xav. (Kalatias 6:1) Lawv cia siab tias qhov uas ua li no yuav pab tus uas ua txhaum ntawd pom tias nws tau ua txhaum lawm es nws yuav tau hloov dua siab tshiab. (2 Timautes 2:24-26) Yog tias cov txwj laug twb ua npaum li lawv ua tau los pab nws lawm tiam sis nws tseem pheej tsis ua raws li tej uas phau Vajlugkub hais thiab tsis yeem hloov dua siab tshiab li, ces yuav tsum muab nws tshem tawm hauv lub koom txoos mus xwb. Thaum ntawd, cov txwj laus mam tshaj tawm rau lub koom txoos paub tias txij hnub ntawd mus tus neeg ntawd tsis yog Yehauvas ib tug Tim Khawv lawm.
Cov txwj laus ua siab mos muag, ua siab ntev, thiab ua tib zoo ntuas kom nws rov kho nws txoj kev xav.
Qhov uas muab tus neeg uas pheej xav mus ua kev txhaum tshem tawm ho pab tau li cas? Ib qho zoo yog pab kom lub koom txoos tuav rawv Vajtswv txoj kev cai uas dawb huv thiab tiv thaiv lub koom txoos ntawm tus neeg ntawd tej kev ua tsis zoo. (1 Kauleethaus 5:6; 15:33; 1 Petus 1:16) Tsis tag li ntawd, tej zaum kuj yuav pab tau nws thim xav es nws thiaj mob siab kho nws lub neej kom txhob rov mus ua txhaum ntxiv lawm.—Henplais 12:11.
Yehauvas Cov Tim Khawv coj li cas rau tus uas raug tshem tawm hauv lub koom txoos mus lawm?
Phau Vajlugkub hais tias cov Khixatias yuav tau “tsis txhob nrog tus neeg” uas raug tshem tawm hauv lub koom txoos mus lawm, “txawm yog koom tsum xwb los nej yuav tsum tsis txhob koom hlo li.” (1 Kauleethaus 5:11) Yog li, peb tsis lam mus ua ub ua no nrog tus uas raug tshem tawm ntawd. Txawm li los, peb yuav tsis txhob txwm ua ib tug neeg uas tsis paub nws hlo li. Peb tseem saib taus nws. Yog nws xav tuaj peb tej kev sib txoos los peb zoo siab tos txais nws, thiab yog Yehauvas Cov Tim Khawv leej twg ho xav hu nws thaum nws tuaj los lawv yeej hu tau.d Nws kuj thov tau cov txwj laus kom lawv pab nws rov los teev tiam tau Vajtswv dua thiab.
Cov ua raug tshem tawm hauv lub koom txoos lawm los yeej tseem tuaj tau peb tej kev sib txoos
Yog tias tus uas raug tshem tawm ntawd muaj poj niam thiab me nyuam uas tseem yog Yehauvas ib tug Tim Khawv ne, ho yuav ua li cas? Txawm tias nws tsis teev tiam Yehauvas nrog nws tsev neeg lawm los, lawv tseem yog ib tse neeg li qub. Vim lawv nyob ua ib tse, nws txoj kev ua txij ua nkawm rau nws tus poj niam thiab qhov uas ua ib leej txi rau nws cov me nyuam tseem nyob li qub. Lawv ib leeg tseem yuav tau saib taus ib leeg li qub thiab.
Yog tus neeg uas raug tshem tawm lawd ho xav kom cov txwj laus tuaj xyuas nws thiab muab Vajtswv Txoj Lus los txhawb thiab pab kom nws hloov tau siab tshiab es nws thiaj rov muaj kev sib raug zoo nrog Vajtswv dua los yeej tau. (Xakhaliyas 1:3) Yog tias nws tseg kiag tsis mus ua kev txhaum ntxiv lawm thiab qhia tias nws yeej muaj lub siab xav coj lub neej raws li Vajtswv tej kev cai tiag ces nws rov tuaj koom tau nrog lub koom txoos dua. Lub koom txoos yuav “zam nws lub txim es nplig nws,” ib yam li cov Khixatias hauv lub nroog Kauleethaus zam tus uas tau ua txhaum es ntxeev dua siab tshiab lawm.—2 Kauleethaus 2:6-8.
Cov uas tau raug tshem tawm es rov qab los ho xav li cas?
Cia peb mus saib seb Yehauvas Cov Tim Khawv ib txhia uas tau raug tshem tawm es txiav txim siab rov qab los teev tiam Vajtswv ho tau hais li cas?
Ib tug muam hu uas Malias (Maria) nyob teb chaw Yunaithim Xatej (United States) hais tias, “Thaum kuv txiav txim siab rov qab los rau hauv lub koom txoos, kuv xav tias ntshe cov txwj laus yuav xav paub txog txhua yam uas kuv ua txij thaum kuv raug tshem tawm lawm. Tiam sis lawv tsuas hais txog tej yam uas kuv yuav tau kho hauv kuv lub neej xwb. Thaum kuv hnov lawv hais li ntawd, ua rau kuv kaj siab lawm hov ntau.”
Ib tug kwv tij hu uas Mau-khoos (Malcom) nyob teb chaw Xiala Li-oo (Sierra Leone) hais tias, “Lub koom txoos zoo siab heev thaum kuv rov qab los. Kuv cov kwv tij nkauj muam hauv lub koom txoos pab kuv pom tias Yehauvas thiab lawv twb zam txim rau kuv lawm. Qhov no ua rau kuv xav tias kuv tseem muaj nqis rau Vajtswv thiab pab kom kuv kho kuv lub neej mus rau yav tom ntej xwb es txhob pheej xav txog yav tag los. Cov txwj laus yeej zoo siab hlo pab kom kuv rov muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas dua. Lawv txhawb kuv lub zog thiab pab kuv pom tias kuv tseem muaj nqis rau Yehauvas thiab Yehauvas tseem hlub kuv.”
Ib tug muam hu ua Xeev Dim (Sandi) hauv Yunaithim Xatej (United States) hais tias, “Kuv zoo siab tias vim Yehauvas hlub nws cov neeg heev nws thiaj xav kom nws lub koom haum coj dawb huv. Txawm tib neeg xav tias qhov uas muab ib tug tshem hauv lub koom txoos mus yog ua phem dhau lawm los qhov no yog ib qho uas yuav tsum tau ua mas thiaj yuav pab tau tus neeg ntawd. Kuv zoo siab tias peb leej Txiv Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas muaj kev hlub thiab kev zam txim heev.
a Zaj no hais rau txhua tus poj niam thiab txiv neej uas tau raug tshem tawm.
b Yav tas los, thaum ib tug tau ua txhaum loj es tsis kam hloov dua siab tshiab peb siv lo lus rho tawm los muab tus ntawd rho tawm hauv lub koom txoos mus. Tiam sis tam sim no peb ua raws li Phau Vajlugkub hais es siv lo lus tshem tawm lawm.
c Cov txwj laus yog cov kwvtij uas paub tab ntawm sab kev ntseeg. Lawv siv phau Vajlugkub los qhuab qhia lub koom txoos kom thiaj txhawb tau thiab saib xyuas tau Yehauvas haiv neeg. Tsis muaj leej twg them nyiaj kom lawv ua tes hauj lwm no.—1 Petus 5:1-3.
d Tej thaud muaj tej tug tsis xav ua Yehauvas ib tug Tim Khawv lawm ces lawv txhob txwm ua tej yam kom cov kwv tij nkauj muam nyob hauv lub koom txoos qaug zog, los sis ntxias kom cov kwv tij nkauj muam mus ua txhaum li lawv thiab. Thaum zoo li no lawm, peb ua raws li Phau Vajlugkub tej lus sam hwm es “tsis txhob fim nws kiag li” los sis hais lus rau nws kiag li.—2 Yauhas 9-11, Phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004