Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • Tus Vajntxwv Qaum Teb Rau Lub Sijhawm Kawg
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2020 | Lub 5 Hlis Ntuj
    • ZAJ KAWM 19

      Tus Vajntxwv Qaum Teb Rau Lub Sijhawm Kawg

      “Thaum txog lub sijhawm kawg tus vajntxwv qab teb yuav tuaj tawm tsam nws [tus vajntxwv qaum teb].”​—DANIYEES 11:40, NWT.

      ZAJ NKAUJ 150 Nrhiav Vajtswv Txojkev Cawm Dim

      ZAJ NO THAM TXOG DABTSI?a

      1. Tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub pab peb paub txog dabtsi?

      PHAU Vajlugkub qhia peb tias tsis ntev tom ntej no yuav muaj li cas rau Yehauvas cov tibneeg. Muaj ib zaj lus faj lem uas qhia rau peb tias tej nom tswv hauv ntiajteb no yuav ua li cas. Zaj lus faj lem no nyob hauv Daniyees tshooj 11 uas hais txog 2 tug vajntxwv uas sib tawm tsam. Ob tug vajntxwv no yog tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb.b Zaj lus faj lem no feem ntau twb tshwm sim lawm. Yog li ntawd peb tso siab tau tias tej uas tsis tau tshwm sim hauv zaj lus faj lem no yeej yuav muaj tshwm sim xwb xwb li.

      2. Raws li Chivkeeb 3:15 thiab Tshwmsim 11:7 thiab 12:17 hais, peb yuav tsum nco ntsoov li cas thaum peb kawm Daniyees zaj lus faj lem?

      2 Thaum peb kawm txog Daniyees zaj lus faj lem hauv tshooj 11 peb yuav tsum nco ntsoov tias zaj lus faj lem no tsuas tham txog cov vajntxwv thiab tej nom tswv uas kav lub tebchaws uas Vajtswv cov neeg nyob lossis tawm tsam Vajtswv cov neeg xwb. Yog muab piv rau neeg hauv ntiajteb no ces Vajtswv cov neeg twb tsis muaj coob tiamsis tej nom tswv tseem tawm tsam lawv thiab. Yog vim li cas? Rau qhov Xatas thiab nws lub qab ntuj lub hom phiaj yog ua kom Yehauvas cov neeg tu noob tag. (Nyeem Chivkeeb 3:15; Tshwmsim 11:7; 12:17.) Thiab thaum peb kawm Daniyees zaj lus faj lem peb yuav tsum saib lwm cov lus faj lem hauv phau Vajlugkub peb thiaj to taub Daniyees zaj lus faj lem zoo.

      3. (1) Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi? (2) Zaj tom ntej peb yuav kawm txog dabtsi?

      3 Nimno peb yuav kawm txog Daniyees 11:25-39. Peb yuav kawm seb xyoo 1870 txog 1991 tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb yog leejtwg, thiab vim li cas peb thiaj yuav tau hloov qee yam uas peb to taub txog zaj lus faj lem no. Zaj tom ntej peb yuav kawm txog Daniyees 11:40–12:1, peb yuav kawm seb zaj lus faj lem no qhia peb li cas txog xyoo 1991 mus txog ntua ntsuj rog Amankedoos. Thaum koj kawm 2 zaj no, mus saib lub ntsiab me “Ob Tug Vajntxwv Sib Tawm Tsam Rau Lub Sijhawm Kawg.” Cia peb kawm seb 2 tug vajntxwv hauv Daniyees zaj lus faj lem no yog leejtwg.

      UA CAS PEB THIAJ PAUB TIAS TUS VAJNTXWV QAUM TEB THIAB VAJNTXWV QAB TEB YOG LEEJTWG

      4. Muaj 3 yam twg qhia rau peb tias leejtwg yog tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb?

      4 Thaum ub “tus vajntxwv qaum teb” thiab “tus vajntxwv qab teb” yog hais txog tus vajntxwv nyob pem qaum teb thiab tus vajntxwv nyob nram qab teb tebchaws Yixalayees. Vim li cas peb thiaj hais li no? Rau qhov ib tug tubtxib saum ntuj hais rau Daniyees tias: “Kuv los qhia rau koj paub tej uas yuav muaj tshwm los yav tom ntej no thiab yuav muaj los raug koj haivneeg.” (Daniyees 10:14) Haivneeg Yixalayees yog Vajtswv cov neeg los txog hnub Peetekos xyoo 33. Txij thaum ntawd los Yehauvas qhia meej tias nws cov neeg yog Yexus cov thwjtim lawm. Yog li ntawd, Daniyees zaj lus faj lem hauv tshooj 11 feem ntau yog hais txog Khetos cov thwjtim, tsis yog hais txog haivneeg Yixalayees. (Tes Haujlwm 2:1-4; Loos 9:6-8; Kalatias 6:15, 16) Tsis tas li ntawd xwb, tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb tsis yog tus qub tas mus li. Txawm li ntawd los muaj 3 yam qhia tias leejtwg thiaj yog 2 tug vajntxwv no: (1) Ob tug vajntxwv no kav lub tebchaws uas Vajtswv cov neeg nyob lossis tawm tsam lawv. (2) Tej uas 2 tug vajntxwv no ua rau Vajtswv cov neeg qhia tias nkawd ntxub Vajtswv Yehauvas heev. Thiab (3) ob tug vajntxwv no sib tawm tsam tas mus li.

      5. Puas muaj leejtwg ua tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb rau xyoo 100 mus txog xyoo 1870?

      5 Tom qab xyoo 100, muaj cov Khixatia cuav coob tus los rau hauv pawg ntseeg. Lawv qhia txog kev ntseeg cuav tej tswvyim thiab zais tsis qhia qhov tseeb hauv Vajtswv Txojlus. Txij thaum ntawd los txog xyoo 1870 tsis muaj cov teev tiam Vajtswv ua ib pab ib pawg. Cov Khixatia cuav muaj coob zuj zus yam li cov txhauv loj hlob tuaj laum cov mog tag. Vim li no thiaj tsis yoojyim paub tias leejtwg yog cov tseem Khixatia. (Mathais 13:36-43) Ua cas tsim nyog peb paub txog qhov no? Vim qhov no qhia tias tsis muaj leejtwg ua tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb rau xyoo 100 mus txog xyoo 1870 vim lub caij ntawd tsis muaj cov teev tiam Vajtswv ua ib pab ib pawg rau 2 tug vajntxwv no tawm tsam.c Tiamsis tsis ntev tom qab xyoo 1870, peb rov pom tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb tshwm los. Ua cas peb ho paub li ntawd?

      6. Thaum twg Vajtswv cov neeg rov teev tiam nws ua ib pab ib pawg dua?

      6 Txij xyoo 1870 los, Vajtswv cov neeg sib sau los ua ib pab ib pawg teev tiam nws. Xyoo no yog xyoo uas Tshalau Tes Laxaum (Charles T. Russell) thiab nws cov phoojywg pib kawm Vajlugkub ua ke. Kwvtij Laxaum lawv yog tus tubtxib uas Vajtswv Txojlus faj lem tias yuav mus “kho kev” lossis tho kev ua ntej Khetos sawv ua Vajntxwv kav lub Nceeg Vaj saum ntuj. (Malakis 3:1) Ziag no rov muaj dua ib pab neeg teev tiam Yehauvas raws li nws lub siab nyiam. Ua li, nyob rau lub sijhawm ntawd puas muaj tej nom tswv twg uas tawm tsam Vajtswv cov tub qhe? Cia peb kawm ntxiv.

      TUS VAJNTXWV QAB TEB YOG LEEJTWG?

      7. Los txog rau xyoo 1917, leejtwg yog tus vajntxwv qab teb?

      7 Xyoo 1870 tebchaws Askiv kav ntau lub tebchaws thiab yog lub tebchaws uas muaj tub rog thiab cuab yeej ua rog zoo tshaj plaws. Hauv Daniyees zaj lus faj lem nws tham txog ib tug kub me me uas ua rau 3 tug kub uas tuaj ua ntej rho hlo. Tus kub me me piv txog tebchaws Askiv thiab 3 tug kub uas rho hlo lawm piv txog tebchaws Fab Kis, Xapee, thiab Nethawlee (Netherlands). (Daniyees 7:7, 8) Tebchaws Askiv ua tus vajntxwv qab teb mus txog xyoo 1917. Thaum tabtom ua Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1, tebchaws U.S.A. yog lub tebchaws nplua nuj tshaj plaws thiab pib koom tes nrog tebchaws Askiv.

      8. Nyob rau lub sijhawm kawg, leejtwg yog tus vajntxwv qab teb?

      8 Thaum ua Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1, tebchaws U.S.A. thiab tebchaws Askiv sib koom tes thiab yog 2 lub tebchaws uas muaj zog heev. Raws li Daniyees zaj lus faj lem, tus vajntxwv no “txhij cov tubrog uas ua tau tshaj thiab muaj zog khov kho.” (Daniyees 11:25) Lub sijhawm kawg uas peb nyob no tebchaws Askiv thiab U.S.A. yog tus vajntxwv qab teb.d Tiamsis leejtwg ho yog tus vajntxwv qaum teb?

      Lus Faj Lem Txog Tebchaws Askiv Thiab U.S.A. Koom Ua Lub Tseem Fwv Muaj Hwjchim Tshaj

      Tus vajntxwv qab teb yog tebchaws Askiv thiab U.S.A. Tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub tau piav li no txog tus vajntxwv qab teb:

      • Ob txhais kotaw muaj hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws.

        ob txhais kotaw uas muaj hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws (Daniyees 2:41-43)

      • Ib tug tsiaj uas muaj ntau tus kub. Ib tug kub me me muaj qhov muag thiab qhov ncauj ib yam li neeg tawm tuaj thiab.

        ib tug kub uas tuaj ntawm ib tug tsiaj uas txaus ntshai heev lub taubhau (Daniyees 7:7, 8)

      • Ib tug tsiaj uas muaj kaum tus kub thiab muaj xya lub taubhau.

        lub taubhau 7 ntawm tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau (Tshwmsim 13:1)

      • Ib tug tsiaj uas muaj ob tug kub.

        tus tsiaj uas muaj ob tug kub (Tshwmsim 13:11-15)

      • Tebchaws Askiv thiab U.S.A. tej tsev uas nom tswv ua haujlwm.

        “tus cevlus cuav” (Tshwmsim 19:20)

      LEEJTWG YOG TUS VAJNTXWV QAUM TEB?

      9. (1) Tus vajntxwv qaum teb tshiab tshwm los thaum twg? (2) Daniyees 11:25 muaj tiav li cas?

      9 Xyoo 1871 yog xyoo tom qab Kwvtij Laxaum thiab nws cov phoojywg pib kawm Vajlugkub ua ke. Xyoo no muaj ib tug vajntxwv qaum teb tshiab tshwm los. Ob peb lub xeev hauv sab Yus Luv los koom ua tebchaws Ntsaws Mes Nis. Ntev mus ntev tuaj tebchaws Ntsaws Mes Nis txeeb tau ob peb lub tebchaws nyob rau sab Afika thiab ib co pov txwv hauv dej hiavtxwv Paxifiv (Pacific Ocean). Tebchaws Ntsaws Mes Nis kuj yuav ua kom nws muaj zog tshaj tebchaws Askiv. Daniyees 11:25 (NWT ) hais tias: “Nws yuav cuab nws lub zog thiab ua siab tawv qhawv txhij tub rog coob heev mus ua rog rau tus vajntxwv qab teb. Mas tus vajntxwv qab teb yuav txhij tub rog coob thiab muaj zog heev. Tiamsis nws yuav kov tsis yeej vim yog luag ntaus tswvyim phem rau nws.” Tebchaws Ntsaws Mes Nis cov tub rog thiab cov cuab yeej ua rog yuav luag muaj zog npaum li tebchaws Askiv cov. Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1 tebchaws Ntsaws Mes Nis siv cov tub rog thiab cov cuab yeej ua rog no los ua rog nrog nws cov yeeb ncuab.

      10. Daniyees 11:25, 26 muaj tiav li cas?

      10 Daniyees hais lus faj lem tias yuav muaj li cas rau tebchaws Ntsaws Mes Nis thiab nws cov tub rog. Zaj lus faj lem hais tias tus vajntxwv qaum teb “yuav kov tsis yeej.” Yog vim li cas? “Nws yuav kov tsis yeej vim yog luag ntaus tswvyim phem rau nws. Cov uas noj vajntxwv tej zaub mov zoo zoo yog cov uas yuav txo nws ntag.” (Daniyees 11:25, 26, NWT ) Nyob rau Daniyees tiam, cov uas noj vajntxwv tej zaub mov zoo zoo yog cov uas ua haujlwm rau vajntxwv. (Daniyees 1:5) Zaj lus faj lem no yog hais txog tej nom tswv thiab tej thawj tub rog uas ua haujlwm rau Ntsaws Mes Nis tus vajntxwv. Lawv txov lawv tus vajntxwv thiaj muaj ib lub tseem fwv tshiab hauv tebchaws Ntsaws Mes Nis.e Zaj lus faj lem no kuj hais tias thaum tus vajntxwv qaum teb mus ua rog nrog tus vajntxwv qab teb, tus vajntxwv qaum teb “cov tubrog yuav raug luag tua tuag coob.” (Daniyees 11:26) Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1, tebchaws Ntsaws Mes Nis swb thiab muaj neeg tuag coob heev raws li zaj lus faj lem hauv Daniyees. Tsis tau muaj ib ntsuj rog uas neeg tuag coob npaum li ntsuj rog no li.

      11. Tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb ua dabtsi xwb?

      11 Daniyees 11:27, 28 piav tias yuav muaj li cas ua ntej Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1. Nqi Vajlugkub no hais tias tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb “yuav nyob ua ke noj haus, tiamsis nkawd . . . ib tug yuav dag ib tug.” Nqi Vajlugkub no muaj tiav li cas? Ntsaws Mes Nis thiab tebchaws Askiv hais tias nkawd yuav tsis sib ua rog lawm tiamsis xyoo 1914 ob lub tebchaws no rov ua tsov ua rog. Daniyees 11:27, 28 hais ntxiv tias tus vajntxwv qaum teb yuav “txeeb tau” khoom ntau heev. Tau muaj li ntawd rau xyoo 1914. Xyoo ntawd tebchaws Ntsaws Mes Nis yog lub tebchaws 2 uas nplua nuj tshaj plaws. Thiab raws li Daniyees 11:29 thiab thawj nrab ntawm nqi 30 hais, Ntsaws Mes Nis swb ntsuj rog nrog tus vajntxwv qab teb.

      OB TUG VAJNTXWV TAWM TSAM VAJTSWV COV NEEG

      12. Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1 tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb ua dabtsi?

      12 Txij xyoo 1914 los ob tug vajntxwv no sib ntau sib tua tsis tseg thiab tawm tsam Vajtswv cov neeg heev zuj zus. Xws li Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1, Ntsaws Mes Nis thiab tebchaws Askiv tej nom tswv tsim txom Vajtswv cov neeg uas tsis kam mus ua rog. Tsis tas li ntawd xwb, tebchaws U.S.A. muab cov uas ntaus thawj ntawm txojkev tshaj tawm coj mus kaw. Qhov no muaj tiav raws li Tshwmsim 11:7-10.

      13. Txij xyoo 1933 los thiab lub sijhawm ua Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 tus vajntxwv qaum teb ua dabtsi?

      13 Txij xyoo 1933 los thiab lub sijhawm ua Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 tus vajntxwv qaum teb tsim txom Vajtswv cov neeg heev. Thaum cov Natxi (Nazi) kav tebchaws Ntsaws Mes Nis, lawv tus thawj coj hu ua Hilawj (Hitler) thiab nws cov neeg txwv tsis pub Vajtswv cov neeg ua lawv tes haujlwm. Tus vajntxwv qaum teb tua Yehauvas cov neeg li 1,500 leej thiab xa txhiab tus mus rau tej yeej kaw neeg. Daniyees twb faj lem txog tej no lawm. Nws sau tias: “[Lawv] yuav mus ua tsis huv rau tus TSWV lub Tuamtsev. Lawv tsis pub sawvdaws niaj hnub tua tsiaj fij.” (Daniyees 11:30, 31) Tus vajntxwv qaum teb ua li ntawd thaum nws txwv tes haujlwm tshaj tawm. Hilawj tseem npav tias nws yuav muab Vajtswv cov neeg tua kom tu noob hauv tebchaws Ntsaws Mes Nis.

      MUAJ IB TUG VAJNTXWV QAUM TEB TSHIAB

      14. Thaum Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 xaus, leejtwg los ua tus vajntxwv qaum teb?

      14 Thaum Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 xaus, lub tebchaws Xauviaj (Soviet Union) los ua tus vajntxwv qaum teb lawm. Lub tebchaws no txeeb tau ntau qhov chaw uas thaum ub Ntsaws Mes Nis kav. Lub tebchaws no los kuj tsim txom Vajtswv cov neeg ib yam li cov Natxi thiab.

      15. Tsis ntev tom qab Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 xaus tus vajntxwv qaum teb ua dabtsi?

      15 Tsis ntev tom qab Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 xaus tus vajntxwv qaum teb uas yog lub tebchaws Xauviaj pib tsim txom Vajtswv cov neeg. Tshwmsim 12:15-17 muab txojkev tsim txom no piv rau “ib tug dej loj loj.” Raws li nqi Vajlugkub no hais, tus vajntxwv qaum teb txwv tsis pub Vajtswv cov neeg mus tshaj tawm thiab xa lawv tsheej txhiab tus mus kaw hauv tebchaws Xainpelias (Siberia). Txij thaum lub sijhawm kawg pib los, tus vajntxwv qaum teb yeej tsim txom Vajtswv cov neeg ntau zuj zus. Txawm li ntawd los nws yeej txwv tsis tau lawv tes haujlwm.f

      16. Tebchaws Xauviaj ua tiav li Daniyees 11:37-39 hais li cas?

      16 Nyeem Daniyees 11:37-39. Raws li nqi Vajlugkub no hais, tus vajntxwv qaum teb “tsis quavntsej tus vajtswv uas nws cov yawgkoob ib txwm teev los” li cas? Tebchaws Xauviaj xav rhuav tshem tej kev ntseeg uas ib txwm muaj nyob hauv lawv lub tebchaws. Nom tswv Xauviaj thiaj tsis tso cai rau tej kev ntseeg ntawd ua dabtsi kiag li. Txij xyoo 1918 los, tebchaws Xauviaj txwv tsis pub qhia txog kev ntseeg hauv tej tsev kawm ntawv thiab tom qab ntawd txawm pib qhia tias tsis muaj ib tug Vajtswv. Ua li, tus vajntxwv qaum teb “teev tus vajtswv uas tsomkwm tej yeej tubrog” li cas? Tebchaws Xauviaj siv nyiaj ntau heev los ua kom nws cov tub rog thiab tej cuab yeej ua rog muaj zog heev. Tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb puavleej tsim tau tej cuab yeej ua rog uas muaj cuab kav tua tau tsheej plhom leej.

      OB TUG VAJNTXWV KOOM TES UA HAUJLWM UA KE

      17. “Yam uas phem qias kawg nkaus” yog dabtsi?

      17 Tus vajntxwv qaum teb koom tes nrog tus vajntxwv qab teb li cas? Ob tug vajntxwv no “muab yam uas phem qias kawg nkaus [“uas ua kom muaj kev liam sim,” TT ] los teeb cia.” (Daniyees 11:31) “Yam uas phem qias kawg nkaus” yog lub koom haum ntiajteb UN (United Nations).

      18. Ua cas thiaj hais tias lub koom haum ntiajteb UN yog “yam uas phem qias kawg nkaus”?

      18 Ua cas thiaj hais tias lub koom haum ntiajteb UN yog “yam uas phem qias kawg nkaus”? Rau qhov lub koom haum ntiajteb UN hais tias nws yuav ua kom lub ntiajteb no muaj kev thaj yeeb. Tiamsis tsuas yog Vajtswv lub Nceeg Vaj thiaj yuav ua tau li ntawd xwb. Zaj lus faj lem kuj hais tias “yam uas phem qias kawg nkaus” yuav ua kom muaj kev liam sim. Yuav muaj kev liam sim li cas? Lub koom haum ntiajteb UN yuav rhuav tshem tag nrho tej kev ntseeg cuav.​—Saib lub ntsiab me “Ob Tug Vajntxwv Sib Tawm Tsam Rau Lub Sijhawm Kawg.”

      UA CAS PEB YUAV TSUM PAUB TXOG TEJ KEEB KWM NO?

      19, 20. (1) Ua cas peb yuav tsum paub txog tej keeb kwm no? (2) Zaj tom ntej peb yuav teb lo lus nug twg?

      19 Ua cas peb yuav tsum paub txog tej keeb kwm no? Peb yuav tsum paub txog tej no rau qhov txij xyoo 1870 los txog rau xyoo 1991, tau muaj tiav raws li Daniyees zaj lus faj lem txog tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb. Yog li ntawd, peb tso siab tau tias tej uas tsis tau muaj tshwm sim hauv Daniyees zaj lus faj lem los yeej yuav tshwm sim xwb xwb li.

      20 Xyoo 1991 tebchaws Xauviaj tawg lawm. Yog li ntawd, nimno leejtwg ho yog tus vajntxwv qaum teb? Zaj tom ntej peb yuav teb lo lus nug no.

      KOJ YUAV TEB LI CAS?

      • Muaj 3 yam twg qhia rau peb tias leejtwg yog tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb?

      • Xyoo 1870 txog xyoo 1991 leejtwg yog tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb?

      • Ua cas peb yuav tsum paub txog tej keeb kwm no?

      ZAJ NKAUJ 144 Nco Ntsuj Ntsoov Vajtswv Tej Lus Cog Cia!

      a Peb pom tias Daniyees zaj lus faj lem txog tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb tseem tabtom muaj tshwm sim. Ua li cas peb ho paub li ntawd? Thiab vim li cas peb yuav tsum to taub txog zaj lus faj lem no?

      b Hauv zaj no peb tau muab “cov Xilias tus vajntxwv” hloov ua “tus vajntxwv qaum teb” thiab muab “cov Iziv tus vajntxwv” hloov ua “tus vajntxwv qab teb” kom zoo raws li cov lus uas thaum ub Daniyees sau hauv tshooj 11.

      c Raws li hais tas los no peb hais tsis tau tias Loos tus Vajntxwv Aleli-ees (Aurelian) (kav xyoo 270-275) yog tus vajntxwv qaum teb thiab tus Poj Vajntxwv Xenaunpia (Zenobia) (kav xyoo 267-272) yog tus vajntxwv qab teb lawm. Vim lub caij ntawd tsis muaj cov teev tiam Vajtswv ua ib pab ib pawg. Qhov uas peb to taub tshiab no hloov qhov uas peb luam tawm hauv phau ntawv Askiv Pay Attention to Daniel’s Prophecy! tshooj 13 thiab 14.

      d Saib lub ntsiab me “Lus Faj Lem Txog Tebchaws Askiv Thiab U.S.A. Koom Ua Lub Tseem Fwv Muaj Hwjchim Tshaj.”

      e Lawv ua ntau yam los txov Ntsaws Mes Nis tus vajntxwv. Xws li lawv tso tseg tsis pab nws, lawv qhia tej yam txog ntsuj rog uas tsis pub qhia rau lwm tus paub, thiab yuam vajntxwv tsis pub nws kav ntxiv lawm.

      f Raws li Daniyees 11:34, muaj tej thaud tus vajntxwv qaum teb kuj tseg tsis tsim txom cov Khixatia. Xws li xyoo 1991 thaum lub tebchaws Xauviaj tawg lawm.

  • Niaj Hnub No Leejtwg Yog Tus Vajntxwv Qaum Teb?
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2020 | Lub 5 Hlis Ntuj
    • ZAJ KAWM 20

      Niaj Hnub No Leejtwg Yog Tus Vajntxwv Qaum Teb?

      “Nws yuav tuag twjywm tsis muaj leejtwg pab nws li.”​—DANIYEES 11:45.

      ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

      ZAJ NO THAM TXOG DABTSI?a

      1, 2. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

      MUAJ ntau yam ua povthawj qhia rau peb tias peb nyob rau lub sijhawm uas tiam kawg yuav xaus lawm. Tsis ntev tom ntej no Yehauvas thiab Yexus Khetos yuav rhuav tshem tej nom tswv uas tawm tsam Vajtswv lub Nceeg Vaj. Ua ntej ntawd, tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb ib tug yuav tawm tsam ib tug thiab nkawd yuav tawm tsam Vajtswv cov neeg.b

      2 Hauv zaj no peb yuav kawm txog zaj lus faj lem hauv Daniyees 11:40–12:1. Peb yuav kawm seb niaj hnub no tus vajntxwv qaum teb yog leejtwg thiab vim li cas peb tso siab tau tias txawm muaj li cas los Yehauvas yuav cawm peb.

      TUS VAJNTXWV QAUM TEB TSHIAB

      3, 4. Leejtwg yog tus vajntxwv qaum teb tamsim no?

      3 Thaum tebchaws Xauviaj tawg xyoo 1991, Vajtswv cov neeg uas nyob lub tebchaws ntawd tau kev ywj pheej ib nyuag ntu. (Daniyees 11:34) Lawv mus tshaj tawm tau ywj siab thiab tsis ntev xwb ces twb muaj tsheej puas txhiab leej los ntseeg hauv tej tebchaws uas thaum ub nyob hauv Xauviaj. Tom qab no tebchaws Lav Xias thiab cov tebchaws uas koom tes nrog nws sawv ua tus vajntxwv qaum teb. Zoo li zaj kawm tas los no, tus nom tswv twg uas yuav los ua tus vajntxwv qaum teb lossis tus vajntxwv qab teb yuav tsum ua 3 yam no: (1) kav lub tebchaws uas Vajtswv cov neeg nyob lossis tawm tsam lawv, (2) tej uas 2 tug vajntxwv no ua rau Vajtswv cov neeg qhia tias nkawd ntxub Vajtswv Yehauvas heev, thiab (3) ob tug vajntxwv no sib tawm tsam tas mus li.

      4 Ua li cas peb thiaj hais tias tamsim no tebchaws Lav Xias thiab cov tebchaws uas koom tes nrog nws yog tus vajntxwv qaum teb? Rau qhov (1) lawv tawm tsam Vajtswv cov neeg, txwv lawv tes haujlwm tshaj tawm, thiab tsim txom peb cov kwvtij nkauj muam tsheej pua txhiab leej uas nyob hauv lawv qab kev tswjhwm, (2) tej uas lawv ua qhia tias lawv ntxub Vajtswv Yehauvas thiab nws cov neeg heev, thiab (3) lawv ua kom lawv muaj zog tshaj tus vajntxwv qab teb uas yog lub tebchaws Askiv thiab U.S.A. Cia peb tham seb Lav Xias thiab cov tebchaws uas koom tes nrog nws tau ua dabtsi qhia tias lawv yog tus vajntxwv qaum teb.

      TUS VAJNTXWV QAUM TEB THIAB TUS VAJNTXWV QAB TEB SIB TAWM TSAM

      5. Daniyees 11:40-43 tham txog dabtsi?

      5 Nyeem Daniyees 11:40-43. Cov lus hauv zaj lus faj lem no qhia peb txog lub sijhawm kawg thiab seb tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb yuav sib tawm tsam li cas. Raws li Daniyees zaj lus faj lem hais, nyob rau lub sijhawm kawg tus vajntxwv qab teb yuav “tuaj tua” lossis tawm tsam tus vajntxwv qaum teb.​—Daniyees 11:40.

      6. Ob tug vajntxwv no ib tug tawm tsam ib tug li cas?

      6 Tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb pheej sib tawm tsam rau qhov tus twg los xav ua tus vajntxwv uas muaj zog tshaj thiab muaj hwjchim tshaj plaws hauv ntiajteb. Xws li tom qab Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, tebchaws Xauviaj pib kav ntau lub tebchaws uas nyob rau sab Yus Luv. Yog li ntawd, tus vajntxwv qab teb thiab lwm cov tebchaws thiaj los sib koom ua ke tawm tsam tus vajntxwv qaum teb. Lawv tsa tau lub koom haum hu ua NATO. Tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb kuj siv nyiaj siv txiaj ntau heev los tsim kom lawv muaj tub rog thiab cuab yeej ua rog zoo tshaj plaws. Thaum muaj tsov muaj rog tus vajntxwv qaum teb kuj pab tus vajntxwv qab teb cov yeeb ncuab. Tsis ntev los no tebchaws Lav Xias thiab cov tebchaws uas koom nrog nws muaj zog heev. Lawv siv koos pis tawj (computer) los ua rog nrog tus vajntxwv qab teb. Ob tug vajntxwv no ib tug liam ib tug tias ib tug siv koos pis tawj los ua kom ib tug poob nyiaj txiag thiab kom lawv tej nom tswv muaj kev sib cov nyom. Thiab zoo li Daniyees zaj lus faj lem hais, tus vajntxwv qaum teb tawm tsam Vajtswv cov neeg tsis tseg.​—Daniyees 11:41.

      TUS VAJNTXWV QAUM TEB TXEEM MUS RAU HAUV “LUB TEBCHAWS UAS ZOO NKAUJ KAWG”

      7. “Lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” yog dabtsi?

      7 Daniyees 11:41 hais tias tus vajntxwv qaum teb yuav txeem mus rau hauv “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg.” Phau Vajlugkub muab lub tebchaws no piv rau lub tebchaws Yixalayees thaum ub. (Exekees 20:6) Lub tebchaws no zoo nkauj heev rau qhov lub tebchaws no yog lub tebchaws uas Yehauvas cov neeg pe hawm nws. Tiamsis txij hnub Peetekos xyoo 33 los “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” tsis yog ib lub tebchaws lossis ib thaj av twg lawm rau qhov Vajtswv cov neeg nyob thoob plaws ntiajteb. Yog li ntawd, nimno “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” yog hais txog Vajtswv cov neeg txojkev ua neej. Xws li lawv txojkev pe hawm Yehauvas, kev sib txoos, thiab kev tshaj tawm.

      8. Tus vajntxwv qaum teb txeem mus rau hauv “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” li cas?

      8 Nyob rau lub sijhawm kawg tus vajntxwv qaum teb yeej txeem mus rau hauv “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” tsis tseg. Xws li thaum cov Natxi uas kav Ntsaws Mes Nis los ua tus vajntxwv qaum teb nws txeem mus rau hauv “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” li cas? Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 nws tsim txom thiab tua Vajtswv cov neeg. Thaum ntsuj rog ntawd xaus lawm, tebchaws Xauviaj ho los ua tus vajntxwv qaum teb. Nws los kuj tawm tsam Vajtswv cov neeg thiab xa lawv mus rau hauv tej yeej kaw neeg deb deb heev.

      9. Ob peb xyoos dhau los no tebchaws Lav Xias thiab cov tebchaws uas koom nrog nws txeem mus rau hauv “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” li cas?

      9 Ob peb xyoos dhau los no tebchaws Lav Xias thiab cov tebchaws uas koom nrog nws txeem mus rau hauv “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” li cas? Xyoo 2017 tebchaws Lav Xias txwv Yehauvas cov neeg tes haujlwm thiab muab peb cov kwvtij nkauj muam ib txhia coj mus kaw. Nws kuj tsis pub muaj peb tej ntaub ntawv thiab peb phau Vajlugkub New World Translation. Tsis tas li ntawd xwb nws kuj txeeb ceg Npe-ee, tej Tsev Nceeg Vaj, thiab tej Tsev Rooj Sib Txoos hauv tebchaws Lav Xias. Twb yog muaj li ntawd xyoo 2018, Pab Uas Ntaus Thawj thiaj hais tias Lav Xias thiab cov tebchaws uas koom nrog nws yog tus vajntxwv qaum teb. Txawm tej nom tswv tsim txom Yehauvas cov neeg npaum li cas los, Yehauvas cov neeg yuav tsis sawv tawm tsam thiab ntxeev nom tswv. Tiamsis Yehauvas cov neeg ua raws li phau Vajlugkub hais kom lawv “thov Vajtswv pab cov vajntxwv thiab cov nomtswv” uas yog cov uas yuav pub lossis yuav txwv peb txojkev teev tiam.​—1 Timautes 2:1, 2.

      TUS VAJNTXWV QAUM TEB PUAS YUAV KOV YEEJ TUS VAJNTXWV QAB TEB?

      10. Puas yog hais tias tus vajntxwv qaum teb yuav kov yeej tus vajntxwv qab teb?

      10 Daniyees 11:40-45 feem ntau tsuas hais txog tus vajntxwv qaum teb xwb. Puas yog hais tias nws yuav kov yeej tus vajntxwv qab teb? Tsis yog. Tus vajntxwv qab teb tseem yuav muaj nyob rau thaum Yehauvas thiab Yexus nkawd los rhuav tshem tag nrho tej nom tswv hauv ntiajteb no hauv ntsuj rog Amankedoos. (Tshwmsim 19:20) Ua cas peb ho paub li ntawd? Cia peb saib seb cov lus faj lem hauv phau Daniyees thiab phau Tshwmsim qhia li cas.

      Ib lub pob zeb uas ntais saum pob tsuas los tsoo tus mlom loj loj ob txhais kotaw.

      Vajtswv lub Nceeg Vaj uas zoo li ib lub pob zeb yuav rhuav tshem tej nom tswv hauv ntiajteb no hauv ntsuj rog Amankedoos. Tej nom tswv zoo li ib tug mlom neeg loj loj. (Saib nqi 11)

      11. Daniyees 2:43-45 hais txog dabtsi? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

      11 Nyeem Daniyees 2:43-45. Daniyees piav txog ib tug mlom loj loj uas muab ntau yam hlau los ua. Ib qho ntawm tus mlom lub cev piv txwv txog ib lub tseem fwv uas kav lub tebchaws uas Vajtswv cov neeg nyob. Cov tseem fwv no nyias kav nyias ib lub caij ib lub nyoog. Tus mlom no ob txhais kotaw yog muab hlau thiab av nplaum los ua sib xyaw. Qhov no piv txwv txog lub tseem fwv kawg uas yog tebchaws Askiv thiab tebchaws U.S.A. Zaj lus faj lem no qhia tias tebchaws Askiv thiab tebchaws U.S.A. tseem kav thaum Vajtswv lub Nceeg Vaj los rhuav tshem tag nrho tej nom tswv hauv ntiajteb no.

      12. (1) Lub taubhau 7 ntawm tus tsiaj piv txwv txog dabtsi? (2) Ua cas thiaj tseem ceeb rau peb paub li no?

      12 Hauv phau Tshwmsim tus tubtxib Yauhas kuj tham txog tej nom tswv uas kav Yehauvas cov neeg thiab. Yauhas muab cov nom tswv no piv rau ib tug tsiaj uas muaj 7 lub taubhau. Lub taubhau 7 ntawm tus tsiaj ntawd yog piv txwv txog tebchaws Askiv thiab tebchaws U.S.A. Ua cas thiaj tseem ceeb rau peb paub li no? Rau qhov tag lub taubhau 7 ces tsis muaj dua lwm lub lawm. Yog li ntawd lub taubhau 7 ntawm tus tsiaj ntawd tseem yuav kav rau thaum Khetos thiab nws cov tub rog saum ntuj los muab lub taubhau 7 tua nrog tus tsiaj ntawd.c​—Tshwmsim 13:1, 2; 17:13, 14.

      TSIS NTEV TOM NTEJ NO TUS VAJNTXWV QAUM TEB YUAV UA DABTSI?

      13, 14. (1) ‘Nkos uas nyob hauv tebchaws Mankos’ yog leejtwg? (2) Ua cas Nkos ho yuav tawm tsam Vajtswv cov neeg?

      13 Exekees sau lus faj lem txog tej yam uas tej zaum yuav muaj tshwm sim ua ntej tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb raug rhuav tshem. Zoo li zaj lus faj lem hauv Exekees 38:10-23; Daniyees 2:43-45; 11:44–12:1; thiab Tshwmsim 16:13-16, 21 tham txog tib yam nkaus. Yog muaj tiag ces peb xav tias yuav muaj li no.

      14 Tom qab lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus pib, “txhua tus vajntxwv uas nyob hauv ntiajteb no” yuav tuaj sib sau ua ke los tawm tsam Vajtswv cov neeg thiab ua kom lawv tu noob. (Tshwmsim 16:13, 14; 19:19) Phau Vajlugkub muab tsoom tebchaws no hu ua ‘Nkos uas nyob hauv tebchaws Mankos.’ (Exekees 38:2) Ua cas tsoom tebchaws ho yuav tawm tsam Vajtswv cov neeg? Tus tubtxib Yauhas hais tias lub sijhawm ntawd yuav muaj tej lub lawg loj loj poob saum ntuj los raug Vajtswv cov yeeb ncuab. Cov lawg loj loj no tej zaum piv txwv txog tsab xov txiav txim hnyav uas Vajtswv cov neeg yuav tshaj tawm. Tej zaum tsab xov no yuav ua rau Nkos uas nyob hauv tebchaws Mankos sawv tawm tsam Vajtswv cov neeg thiab ua kom lawv tu noob tag.​—Tshwmsim 16:21.

      15, 16. (1) Tej zaum zaj lus faj lem hauv Daniyees 11:44, 45 hais txog dabtsi? (2) Yuav muaj li cas rau tus vajntxwv qaum teb thiab Nkos uas nyob hauv tebchaws Mankos?

      15 Tej zaum Daniyees 11:44 hais txog tib tsab xov txiav txim hnyav thiab qhov uas Nkos tawm tsam Vajtswv cov neeg no thiab. Daniyees 11:44 (TT ) hais tias: “Tej xov uas tuaj sab hnub tuaj thiab tuaj sab ped tuaj yuav ua rau nws [tus vajntxwv qaum teb] poob siab, mas nws yuav tawm mus ua npau taws vog mus ua kom neeg coob coob puam tsuaj tag tu noob nrho huvsi.” Cov “neeg coob coob” no zoo li yog hais txog Yehauvas cov neeg. Tej zaum kuj yog Daniyees piav txog thaum Nkos tawm tsam Vajtswv cov neeg zaum kawg.

      16 Thaum tus vajntxwv qaum teb thiab lwm cov nom tswv tuaj tawm tsam Vajtswv cov neeg yuav ua rau Vajtswv Yehauvas chim heev ces thaum ntawd ntsuj rog Amankedoos yuav pib. (Tshwmsim 16:14, 16) Lub sijhawm ntawd tus vajntxwv qaum teb thiab tsoom tebchaws uas yog Nkos uas nyob hauv tebchaws Mankos yuav raug rhuav tshem tag. Yuav “tsis muaj leejtwg pab nws li.”​—Daniyees 11:45.

      Yexus caij tus nees dawb thiab tabtom yuav tua hneev. Cov tubtxib saum ntuj kuj caij nees dawb thiab tuav rawv lawv rab ntaj.

      Thaum txog ntsuj rog Amankedoos, Yexus Khetos thiab nws cov tub rog saum ntuj yuav rhuav tshem Xatas lub qab ntuj phem thiab yuav cawm Vajtswv cov neeg dim (Saib nqi 17)

      17. Hauv Daniyees 12:1, Mikhayees yog leejtwg thiab nws ua dabtsi?

      17 Daniyees 12:1 hais ntxiv tias tus vajntxwv qaum teb thiab cov tebchaws uas koom tes nrog nws yuav raug rhuav tshem li cas thiab Vajtswv yuav cawm peb dim li cas. (Nyeem.) Nqi Vajlugkub no hais txog dabtsi? Mikhayees yog Yexus Khetos ib lub npe thiab. Txij xyoo 1914 los Yexus sawv ua Vajntxwv kav Vajtswv lub Nceeg Vaj thiab “tsomkwm” Vajtswv cov neeg. Tsis ntev tom ntej no nws yuav rhuav tshem nws cov yeeb ncuab hauv ntsuj rog Amankedoos. Daniyees hais tias thaum ntawd yuav “muaj kev txomnyem kawg nkaus” uas tsis tau muaj dua ib zaug li. Yauhas zaj lus faj lem hauv Tshwmsim kuj hais tias lub sijhawm no yuav muaj “kev tsimtxom uas loj heev” lossis lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus thiab.​—Tshwmsim 6:2; 7:14.

      KOJ PUAS “MUAJ NPE SAU RAU HAUV VAJTSWV PHAU NTAWV”?

      18. Ua cas peb thiaj li tsis ntshai tej uas yuav muaj tshwm sim yav tom hauv ntej no?

      18 Daniyees thiab Yauhas hais tias Yehauvas thiab Yexus yuav cawm nkawd cov tub qhe dim lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus. Yog li ntawd peb thiaj li tsis ntshai tej uas yuav muaj tshwm sim yav tom hauv ntej no. Daniyees hais tias cov uas Vajtswv yuav cawm yog cov uas “muaj npe sau rau hauv Vajtswv phau ntawv.” (Daniyees 12:1) Peb yuav ua li cas peb lub npe thiaj li nyob rau hauv phau ntawv? Peb lub neej yuav tsum qhia tias peb ntseeg Yexus uas yog Vajtswv tus menyuam yaj. (Yauhas 1:29) Peb yuav tsum muab peb lub neej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej. (1 Petus 3:21) Thiab peb yuav tsum mus qhia lwm tus txog Vajtswv lub Nceeg Vaj.

      19. Peb yuav tsum ua dabtsi tamsim no thiab vim li cas?

      19 Tamsim no yog lub sijhawm uas peb yuav tsum tso siab plhuav rau Yehauvas thiab nws lub koom haum. Thiab peb yuav tsum txhawb Vajtswv lub Nceeg Vaj. Yog peb ua li no, peb yuav dim thaum Vajtswv lub Nceeg Vaj rhuav tshem tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb.

      KOJ YUAV TEB LI CAS?

      • Nimno leejtwg yog “tus vajntxwv qaum teb”?

      • Tus vajntxwv qaum teb txeem mus rau hauv “lub tebchaws uas zoo nkauj kawg” li cas?

      • Thaum kawg yuav ua li cas rau tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb?

      ZAJ NKAUJ 149 Peb Qhuas Yehauvas

      a Niaj hnub no leejtwg yog tus vajntxwv qaum teb? Thiab nws yuav raug puam tsuaj li cas? Cov lus teb rau 2 lo lus nug no yuav txhawb tau peb txojkev ntseeg thiab pab peb npaj rau lub sijhawm txom nyem loj kawg nkaus uas yuav los raug peb tsis ntev tom ntej no.

      b Hauv zaj no peb tau muab “cov Xilias tus vajntxwv” hloov ua “tus vajntxwv qaum teb” thiab muab “cov Iziv tus vajntxwv” hloov ua “tus vajntxwv qab teb” kom zoo raws li cov lus uas thaum ub Daniyees sau hauv tshooj 11.

      c Yog xav kawm ntxiv txog Daniyees 2:36-45 thiab Tshwmsim 13:1, 2, mus saib Phau Tsom Faj Askiv lub 6 Hli tim 15 xyoo 2012 sab 7-11, 12-13, 14-18, 19.

  • Ob Tug Vajntxwv Sib Tawm Tsam Rau Lub Sijhawm Kawg
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2020 | Lub 5 Hlis Ntuj
    • Ob Tug Vajntxwv Sib Tawm Tsam Rau Lub Sijhawm Kawg

      Cov lus faj lem uas hais no muaj tej thaud tshwm sim rau tib lub sijhawm. Tag nrho cov lus faj lem no qhia tias peb yeej nyob rau ‘lub sijhawm kawg.’​—Daniyees 12:4.

      Ib daim duab qhia txog cov lus faj lem thiab tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb txij xyoo 1870 los txog niaj hnub nimno.
      • Muaj 4 daim duab. Daim duab 1: Cov lus faj lem uas muaj tshwm sim rau xyoo 1870 txog 1918. Txij 1914 los qhia tias peb nyob rau lub sijhawm kawg lawm. Lus Faj Lem 1: Tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau kav tibneeg tau tshaj li 3,000 xyoo. Thaum ua Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1 lub taubhau 7 raug mob sab heev. Txij xyoo 1917, lub taubhau 7 lub qhov txhab zoo lawm thiab tus tsiaj rov muaj zog dua. Lus Faj Lem 2: Tus vajntxwv qaum teb rov tshwm xyoo rau 1871 thiab tus vajntxwv qab teb rov tshwm xyoo rau 1870. Ntsaws Mes Nis ua tus vajntxwv qaum teb xyoo 1871. Thaum xub thawj tus vajntxwv qab teb yog tebchaws Askiv, tiamsis xyoo 1917 tebchaws Askiv thiab U.S.A. los ua tus vajntxwv qab teb tshiab. Lus Faj Lem 3: Txij xyoo 1870 los Laxaum thiab nws cov phoojywg yog tus tubtxib uas Vajtswv txib. Txij thaum 1881 phau ‘Zion’s Watch Tower’ txhawb kom mus tshaj tawm txoj xov zoo. Lus Faj Lem 4: Txij xyoo 1914 los, lub caij sau mog. Muab cov txhauv cais tawm ntawm cov mog. Lus Faj Lem 5: Txij xyoo 1917 los, ob txhais kotaw uas muaj hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws tshwm los. Kuj muaj li no thiab: Tej yam uas tshwm sim xyoo 1914 txog 1918, Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1. Tej yam uas raug Yehauvas cov neeg: Xyoo 1914 txog 1918, Cov Tub Kawm Vajlugkub hauv tebchaws Askiv thiab Ntsaws Mes Nis raug kaw. Xyoo 1918, ib co kwvtij pem hauv paus loj hauv tebchaws U.S.A. raug kaw.
        Lus Faj Lem 1.

        Nqi Vajlugkub Tshwmsim 11:7; 12:13, 17; 13:1-8, 12

        Lus Faj Lem Tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau kav tau tshaj li 3,000 xyoo. Nyob rau lub sijhawm kawg lub taubhau 7 raug mob thiab thaum rov qab zoo, ‘tej neeg nyob thoob plaws’ qaug siab rau tus tsiaj. Xatas siv tus tsiaj ntawd ‘mus tawmtsam tus pojniam cov xeebntxwv uas tseem nyob.’

        Muaj Tiav Tom qab Dej Dag Nyab Ntiajteb, Yehauvas cov yeeb ncuab sawv los kav. Li 3,000 xyoo tom qab, tebchaws Askiv poob hwjchim rau Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1. Thaum nws koom tes nrog tebchaws U.S.A., nws rov muaj hwjchim dua. Lub sijhawm kawg, Xatas siv tag nrho tej nom tswv los tawm tsam Vajtswv cov neeg.

      • Lus Faj Lem 2.

        Nqi Vajlugkub Daniyees 11:25-45

        Lus Faj Lem Tus vajntxwv qaum teb thiab tus vajntxwv qab teb sib tawm tsam.

        Muaj Tiav Ntsaws Mes Nis ua rog nrog tebchaws Askiv thiab U.S.A. Xyoo 1945 tebchaws Xauviaj thiab cov koom tes nrog nws sawv ua tus vajntxwv qaum teb. Xyoo 1991 tebchaws Xauviaj tawg ces tom qab ntawd tebchaws Lav Xias thiab cov koom tes nrog nws sawv ua tus vajntxwv qaum teb.

      • Lus Faj Lem 3.

        Nqi Vajlugkub Yaxayas 61:1; Malakis 3:1; Lukas 4:18

        Lus Faj Lem Yehauvas xa “ib tug tubtxib” mus tho kev ua ntej Khetos sawv ua Vajntxwv kav Vajtswv lub Nceeg Vaj. Tus “tubtxib” coj txoj xov zoo mus qhia rau cov neeg siab mos siab muag.

        Muaj Tiav Txij xyoo 1870 los Kwvtij Laxaum thiab nws cov phoojywg rau siab kawm seb phau Vajlugkub qhia li cas tiag. Xyoo 1881 lawv pom tias Vajtswv cov tub qhe yuav tsum mus tshaj tawm. Lawv thiaj luam ntaub ntawv mus txhawb kom sawvdaws mus tshaj tawm.

      • Lus Faj Lem 4.

        Nqi Vajlugkub Mathais 13:24-30, 36-43

        Lus Faj Lem Ib tug neeg mus tseb noob mog rau tom teb. Tom qab ntawd nws tus yeeb ncuab mus tseb ib co noob txhauv rau hauv daim teb ntawd thiab. Cov txhauv loj hlob tuaj laum cov mog tag. Lub caij hlais mog, luag muab cov txhauv cais ntawm cov mog.

        Muaj Tiav Txij xyoo 1870, peb pom tseeb zuj zus tias leejtwg yog cov tseem Khixatia thiab leejtwg yog cov cuav. Nyob rau lub sijhawm kawg cov tseem Khixatia sau los ua ib lub koom txoos thiab cais ntawm cov Khixatia cuav.

      • Lus Faj Lem 5.

        Nqi Vajlugkub Daniyees 2:31-33, 41-43

        Lus Faj Lem Ib tug mlom loj loj uas ob txhais kotaw yog hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws.

        Muaj Tiav Cov av nplaum piv txwv txog cov pej xeem uas tawm tsam nom tswv hauv tebchaws Askiv thiab U.S.A. Vim cov pej xeem no, cov nom tswv thiaj tsis muaj cuab kav siv lawv lub hwjchim los tswj cov tibneeg raws li lawv siab xav.

      • Muaj 4 daim duab. Daim duab 2: Cov lus faj lem uas muaj tshwm sim rau tib lub sijhawm, xyoo 1919 txog 1945. Tus vajntxwv qaum teb yog Ntsaws Mes Nis mus txog xyoo 1945. Tus vajntxwv qab teb yog tebchaws Askiv thiab U.S.A. Lus Faj Lem 6: Xyoo 1919, cov Khixatia xaiv tseg sau los ua ib lub koom txoos dawb huv. Txij xyoo 1919 los, Vajtswv cov neeg kub siab lug mus tshaj tawm. Lus Faj Lem 7: Xyoo 1920, tsa muaj lub koom haum League of Nations mus txog thaum Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 pib. Kuj muaj li no thiab: Lus Faj Lem 1, tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau tseem muaj nyob. Lus Faj Lem 5, ob txhais kotaw uas muaj hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws tseem muaj nyob. Tej yam uas tshwm sim xyoo 1939 txog 1945, Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2. Tej yam uas raug Yehauvas cov neeg: Hauv tebchaws Ntsaws Mes Nis xyoo 1933 txog 1945, tshaj li 11,000 tus Timkhawv raug kaw. Hauv tebchaws Askiv xyoo 1939 txog 1945, yuav luag 1,600 tus Timkhawv raug kaw. Hauv tebchaws U.S.A. xyoo 1940 txog 1944, neeg tuaj ua phem rau cov Timkhawv tshaj li 2,500 zaus.
        Lus Faj Lem 6.

        Nqi Vajlugkub Mathais 13:30; 24:14, 45; 28:19, 20

        Lus Faj Lem Cov mog muab sau ntim rau hauv lub txhab thiab tus tswv tsa tus qhev ncaj thiab ntse los saib xyuas “tus tswv cov tubtxib.” Pib muab txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj mus tshaj tawm “thoob qab ntuj.”

        Muaj Tiav Xyoo 1919 Vajtswv tsa tus qhev ncaj thiab ntse los saib xyuas nws cov neeg. Txij thaum ntawd los Cov Tub Kawm Vajlugkub rau siab mus tshaj tawm. Nimno Yehauvas Cov Timkhawv mus tshaj tawm rau tshaj li 200 lub tebchaws thiab muaj ntaub ntawv Vajlugkub tshaj li 1,000 yam lus.

      • Lus Faj Lem 7.

        Nqi Vajlugkub Daniyees 12:11; Tshwmsim 13:11, 14, 15

        Lus Faj Lem Tus tsiaj uas muaj ob tug kub hais kom cov neeg hauv ntiajteb puab ib tug mlom uas zoo li tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau thiab “rau siav rau pa rau tus mlom” ntawd.

        Muaj Tiav Tebchaws Askiv thiab U.S.A. tsa lub koom haum League of Nations thiab muaj ntau lub tebchaws los koom. Xyoo 1926 txog 1933 tus vajntxwv qaum teb kuj los koom nrog thiab. Tibneeg ntseeg tias lub koom haum no yuav coj tau kev thaj yeeb los rau sawvdaws. Tibneeg kuj ntseeg ib yam li ntawd txog lub koom haum UN thiab. Tiamsis tsuas yog Vajtswv lub Nceeg Vaj thiaj ua tau li ntawd.

      • Muaj 4 daim duab. Daim duab 4: Cov lus faj lem uas muaj tshwm sim rau xyoo 1945 txog 1991. Tebchaws Xauviaj thiab cov koom tes nrog nws yog tus vajntxwv qaum teb mus txog xyoo 1991, tom qab ntawd tebchaws Lav Xias thiab cov koom tes nrog nws los ua tus vajntxwv qaum teb tshiab. Tus vajntxwv qab teb yog tebchaws Askiv thiab U.S.A. Lus Faj Lem 8: Tebchaws Askiv thiab U.S.A. ua ntau yam puas tsuaj. Xws li thaum U.S.A. tso lub hoob pob athaumi rau ib lub tebchaws. Lus Faj Lem 9: Xyoo 1945 tsa muaj lub koom haum ntiajteb UN. Kuj muaj li no thiab: Lus Faj Lem 1, tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau tseem muaj nyob. Lus Faj Lem 5, ob txhais kotaw uas muaj hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws tseem muaj nyob. Lus Faj Lem 6, xyoo 1945 muaj tshaj li 156,000 tus tshaj tawm. Xyoo 1991, muaj tshaj li 4,278,000 tus tshaj tawm. Tej yam uas raug Yehauvas cov neeg: Tebchaws Xauviaj xyoo 1945 txog 1951, tsheej txhiab tus Timkhawv raug xa mus rau tebchaws Xainpelias.
        Lus Faj Lem 8.

        Nqi Vajlugkub Daniyees 8:23, 24

        Lus Faj Lem Ib tug vajntxwv uas txaus ntshai heev “yuav ua rau sawvdaws raug kev puastsuaj loj kawg nkaus.”

        Muaj Tiav Tebchaws Askiv thiab U.S.A. tau tua neeg tuag coob thiab ua ntau yam puas tsuaj tag. Xws li thaum Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 tebchaws U.S.A. tso 2 lub hoob pob athaumi (atomic) rau hauv lub tebchaws uas ua yeeb ncuab nrog Askiv thiab U.S.A. Ob lub hoob pob no tsim tau kev puas tsuaj ntau kawg uas tsis tau muaj dua ib zaug li.

      • Lus Faj Lem 9.

        Nqi Vajlugkub Daniyees 11:31; Tshwmsim 17:3, 7-11

        Lus Faj Lem “Ib tug tsiaj liab ploog” uas muaj 10 tus kub tawm hauv lub qhov tob tob los ua tus vajntxwv 8. Phau Daniyees hais tias tus vajntxwv no yog ib yam uas phem qias kawg nkaus [“uas ua kom muaj kev liam sim,” TT ].

        Muaj Tiav Thaum Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2 lub koom haum League of Nations tuag lawm. Tom qab ntsuj rog no tau tsa muaj lub koom haum UN. Lub koom haum no zoo ib yam li lub koom haum League of Nations thiab. Nws hais tias nws yuav ua kom lub ntiajteb muaj kev thaj yeeb tiamsis tsuas yog Vajtswv lub Nceeg Vaj thiaj ua tau xwb. Lub koom haum UN yuav tawm tsam kev ntseeg.

      • Muaj 4 daim duab. Daim duab 4: Cov lus faj lem uas muaj tshwm sim rau niaj hnub no mus txog ntua ntsuj rog Amankedoos. Tebchaws Lav Xias thiab cov koom nrog nws los ua tus vajntxwv qaum teb. Tus vajntxwv qab teb yog tebchaws Askiv thiab U.S.A. Lus Faj Lem 10: Tej nom tswv yuav hais tias ‘peb tau zoo noj thiab tau zoo nyob kawg li lawm.’ Thaum ntawd lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus yuav pib. Lus Faj Lem 11: Nom tswv yuav tawm tsam kev ntseeg cuav. Lus Faj Lem 12: Ib tsoom nom tswv tawm tsam Vajtswv cov neeg. Cov xaiv tseg uas tseem nyob hauv ntiajteb raug sau mus rau saum ntuj. Lus Faj Lem 13: Amankedoos. Tus uas caij tus txiv nees dawb kov yeej. Tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau raug rhuav tshem; ib lub pob zeb tsoo tus mlom loj loj ob txhais kotaw uas muaj hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws ntsoog tas. Kuj muaj li no thiab: Lus Faj Lem 1, tus tsiaj uas muaj 7 lub taubhau tseem muaj nyob mus txog Amankedoos. Lus Faj Lem 5, ob txhais kotaw uas muaj hlau thiab av nplaum sib xyaw ntxaws tseem muaj nyob mus txog Amankedoos. Lus Faj Lem 6, niaj hnub no muaj tshaj li 8,580,000 tus tshaj tawm. Tej yam uas raug Yehauvas cov neeg: Xyoo 2017, tebchaws Lav Xias cov nom tswv muab cov Timkhawv kaw thiab txeeb ceg Npe-ee.
        Lus Faj Lem 10 thiab 11.

        Nqi Vajlugkub 1 Thexalaunikes 5:3; Tshwmsim 17:16

        Lus Faj Lem Tej nom tswv yuav hais tias “peb tau zoo noj thiab tau zoo nyob kawg li lawm.” “Kaum tus kub” thiab tus tsiaj yuav los tawm tsam “tus niamntiav” thiab ua kom nws puas tsuaj tag. Tom qab ntawd tej nom tswv yuav raug puam tsuaj.

        Muaj Tiav Tej nom tswv yuav hais tias lawv coj tau kev thaj yeeb rau sawvdaws thoob plaws ntiajteb. Ib tsoom tebchaws uas txhawb lub koom haum UN yuav rhuav tshem kev ntseeg cuav. Thaum lawv ua li no ces lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus yuav pib thiab yuav xaus rau thaum Yexus rhuav tshem Xatas lub qab ntuj hauv Amankedoos.

      • Lus Faj Lem 12.

        Nqi Vajlugkub Exekees 38:11, 14-17; Mathais 24:31

        Lus Faj Lem Nkos yuav ua rog rau Vajtswv cov neeg. Thaum ntawd cov tubtxib saum ntuj yuav los sau cov xaiv tseg.

        Muaj Tiav Tus vajntxwv qaum teb thiab ib tsoom nom tswv yuav sawv tawm tsam Vajtswv cov neeg. Tom qab ntawd cov xaiv tseg uas tseem nyob hauv ntiajteb yuav raug sau mus saum ntuj kom tag.

      • Lus Faj Lem 13.

        Nqi Vajlugkub Exekees 38:18-23; Daniyees 2:34, 35, 44, 45; Tshwmsim 6:2; 16:14, 16; 17:14; 19:20

        Lus Faj Lem “Tus uas caij tus txiv nees dawb” kov yeej thaum nws rhuav tshem Nkos thiab nws cov tub rog. “Tus tsiaj” raug muab “pov rau hauv cov nplaim taws leejfaj.” Thiab ib lub pob zeb los tsoo tus mlom loj loj puas ntsoog tag.

        Muaj Tiav Yexus yog tus Vajntxwv uas kav Vajtswv lub Nceeg Vaj. Nws los cawm Vajtswv cov neeg dim. Yexus, 144,000 tus uas nrog nws kav, thiab cov tubtxib saum ntuj yuav rhuav tshem tag nrho cov nom tswv uas tawm tsam Vajtswv cov neeg. Xatas lub qab ntuj yuav raug puas tsuaj tag.

Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2026)
Tawm Mus
Nkag Mus
  • Hmoob Dawb
  • Xa Rau Lwm Tus
  • Nyiam Zoo Li Cas
  • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
  • Tso Cai Siv Li Cas
  • Ntsig Txog Koj
  • Privacy Settings
  • JW.ORG
  • Nkag Mus
Xa Rau Lwm Tus