34 Un Jēkabs saplēsa savas drēbes, aplika ap gurniem maisa drānu un ilgi sēroja par savu dēlu. 35 Visi viņa dēli un meitas centās viņu mierināt, bet viņš nekādi nerada mierinājumu un teica: ”Sērodams es noiešu kapā*+ pie sava dēla.” Tā tēvs Jāzepu apraudāja.

36 Jēkabs izsaucās: ”Jūs man laupāt manus bērnus!+ Jāzepa vairs nav,+ arī Simeona vairs nav,+ un nu jūs gribat man atņemt arī Benjamīnu! Kāpēc man uzbrukušas tādas bēdas?”

30 Izraēls Jāzepam teica: ”Nu es varu mirt, jo es esmu tevi redzējis un zinu, ka tu esi dzīvs.”