22 Hilkija kopā ar ķēniņa sūtītajiem vīriem aizgāja pie pravietes+ Huldas, kas dzīvoja Jeruzālemes jaunajā daļā. (Hulda bija tērpu pārziņa Šallūma, Harhasa dēla Tikvas dēla, sieva.)+ 23 Viņa tiem teica: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Vīram, kas jūs pie manis ir sūtījis, atbildiet: 24 ”Jehova saka tā: ”Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un tās iedzīvotājiem+ un likšu piepildīties visiem lāstiem, kas rakstīti grāmatā,+ kura Jūdas ķēniņam tika lasīta priekšā. 25 Viņi mani ir atstājuši+ un ir dedzinājuši upurus citiem dieviem, iesveldami manī sašutumu+ ar savu rīcību, tāpēc manas karstās dusmas izlīs pār šo vietu un neizdzisīs.””+ 26 Sakiet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt Jehovu, ka Jehova, Izraēla Dievs, par to, ko ķēniņš ir dzirdējis,+ saka tā: 27 ”Tāpēc, ka tava sirds ir atsaucīga* un tu pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams, ko viņš ir teicis par šo vietu un tās iedzīvotājiem, un tu zemojies, saplēsi savas drēbes un raudāji manā priekšā, es tevi esmu uzklausījis,+ saka Jehova. 28 Tāpēc tu piepulcēsies saviem tēviem un mierā apgulsies kapā, un tu neredzēsi nelaimi, kādai es likšu nākt pār šo vietu un tās iedzīvotājiem.”””+

Kad viņi nodeva šo atbildi ķēniņam,