5 Kad pienāca vakars un tika nests labības upuris,+ es piecēlos. Līdz tam brīdim es biju sēdējis saplēstās drēbēs, dziļu bēdu pārņemts. Tad es nometos ceļos, izstiepu rokas pret savu Dievu Jehovu 6 un teicu: ”Mans Dievs! Man ir kauns, un es neuzdrošinos tevi uzlūkot, mans Dievs, jo mūsu pārkāpumi sniedzas pāri galvai un mūsu grēki — līdz debesīm.+