10 Kad Jehova, jūsu Dievs, jūs ievedīs zemē, par kuru viņš jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērēja, ka piešķirs to jums,+ un kad viņš jums dos lielas un skaistas pilsētas, ko neesat cēluši,+ 11 namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kuru dēļ neesat pūlējušies, ūdenstvertnes, ko neesat izcirtuši, un vīna dārzus un olīvkokus, ko neesat stādījuši, un jūs ēdīsiet līdz sātam,+ 12 tad sargieties, ka jūs neaizmirstat Jehovu,+ kas jūs ir izvedis no Ēģiptes, no verdzības zemes.

 5 Tiklīdz tu uzmet tai acis — tās vairs nav!+

Tā iegūst ērgļa spārnus un aizlido debesīs.+

19 Nekrājiet* mantu uz zemes,+ kur kodes un rūsa to saēd un kur zagļi laužas iekšā un zog.

36 Kāds gan labums cilvēkam ir no tā, ka viņš iegūst visu pasauli, bet zaudē dzīvību?+

15 Pēc tam viņš sacīja: ”Pielūkojiet, sargieties no jebkādas alkatības,+ jo pat tad, ja cilvēkam visa kā ir pārpārēm, viņa dzīvība nav atkarīga no tā, kas viņam pieder.”+

17 Tos, kas ir bagāti šajā pasaulē*, pamāci nebūt augstprātīgiem un paļauties nevis uz nedrošo bagātību,+ bet gan uz Dievu, kurš bagātīgi dod visu, kas mums sagādā prieku.+

16 jo viss, kas ir pasaulē, — miesas iekāre,*+ acu iekāre+ un izrādīšanās ar savu mantu — nenāk no Tēva, bet ir no pasaules.