3 Un Dievs svētīja septīto dienu un pasludināja to par svētu, jo tajā Dievs atpūtās no visa darba, ko viņš radīdams bija darījis.

22 taču neviens no tiem vīriem, kas ir redzējuši manu godu un brīnumus,+ kurus es darīju Ēģiptē un tuksnesī, un tomēr desmitiem reižu mani ir pārbaudījuši+ un nav man klausījuši,+ 23 neredzēs to zemi, kuru es esmu zvērējis dot viņu tēviem. Nē, neviens no tiem, kas mani nicina, to neredzēs!+

3 Mēs, kas ticam, ieejam šajā atpūtā, bet par viņiem Dievs teica: ”Tā nu es zvērēju savās dusmās: ”Tie neieies manā atpūtā,””+ — kaut arī viņa darbi bija pabeigti jau kopš pasaules pirmsākumiem.+