14 Cilvēks, sievietei dzimis,

dzīvo īsu mūžu,+ kas ir raižu pilns.+

 2 Kā puķe viņš izaug un vīst,+

viņš aizslīd kā ēna un nepaliek.+

 4 Sirds man satriekta, tā vīst kā zāle,+

es esmu aizmirsis par ēdienu,