10 Anna dziļā sarūgtinājumā sāka lūgt Jehovu+ un izmisīgi raudāt. 11 Viņa deva solījumu: ”Jehova, karapulku Pavēlniek, ja vien tu ievērosi manas bēdas un pieminēsi mani, savu kalponi, ja vien tu neaizmirsīsi mani un dāvāsi man dēlu,+ es viņu atdošu tev, Jehova, uz visu mūžu un viņa mati nekad netiks griezti*.”+

11 Un Dāvids sacīja Abišajam un saviem kalpiem: ”Ja jau mans paša dēls tīko pēc manas dzīvības,+ ko var gribēt no šī benjamīnieša!+ Lieciet viņu mierā! Lai viņš mani lād, jo Jehova viņam to ir licis. 12 Varbūt Jehova ievēros manu postu,+ un varbūt Jehova šīsdienas lāstu vietā piešķirs man svētības.”+

9 Vārdi, ko Jūdas ķēniņš Hiskija uzrakstīja pēc tam, kad bija atveseļojies no savas slimības.

20 Jehova, izglāb mani!