10 jo tu neatstāsi mani* kapā*,+

tu neļausi savam uzticīgajam kalpam palikt kapa bedrē*.+

28 Es saucu tevi, Jehova, mana Klints,+

neesi kurls pret maniem lūgumiem!

Ja cietīsi klusu,

es kļūšu kā tie, kas aiziet kapā.+

17 Man nebija miera — tikai smagas ciešanas,

taču tu savā mīlestībā

neļāvi man nonākt kapa bedrē.+

 6 Es nogrimu līdz pašai kalnu pamatnei,

zemes vārti pār mani slēdzās uz mūžiem,

bet tu, mans Dievs Jehova, izvilki mani no kapa bedres.+