8 Kas ar durvīm aizšķērsoja ceļu jūrai,+

kad tā izlauzās no mātes klēpja,

 9 kad es to ietērpu mākoņos

un ietinu tumsas autos,

10 kad es tai nospraudu robežu,

ierīkoju durvis un bultas+

11 un teicu: ”Līdz šejienei tu nāksi, bet tālāk ne,

te tavi lepnie viļņi stās”?+

29 kad noteica jūrai robežu,

kuru tās ūdeņiem nepārkāpt,+

un ielika zemes pamatus,

Es esmu licis smiltis jūrai par robežu —

par mūžīgu likumu —, pāri tai netikt.

Lai gan viļņi trako, tie neko nespēj,

lai gan tie nāk rēkdami, tur tie stāj.+