16 Bet Rute sacīja: ”Neprasi man, lai es tevi atstātu un dotos atpakaļ. Kur tu iesi, iešu arī es, un, kur tu mājosi, mājošu arī es. Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.+ 17 Kur tu mirsi, miršu arī es, un tur mani arī apglabās. Lai Jehova mani pārmāca un soda,* ja kas cits kā vien nāve spēs mūs šķirt.”

2 Taču Jonatānam Dāvids bija ļoti mīļš,+ tāpēc viņš to brīdināja: ”Mans tēvs Sauls grib tevi nonāvēt! Lūdzu, rīt no rīta piesargies — paslēpies drošā vietā un paliec tur.