25 Kad viņš ieradās Jeruzālemē* sveikt ķēniņu, tas viņam jautāja: ”Mefibošet, kāpēc tu nenāci man līdzi?” 26 ”Mans kungs un ķēniņ,” atbildēja Mefibošets, ”mans kalps+ mani piemānīja! Tā kā es esmu klibs,+ es liku apseglot ēzeli, lai sēstos tam mugurā un sekotu ķēniņam jāšus. 27 Bet kalps mani apmeloja manam kungam un ķēniņam.+ Taču mans kungs un ķēniņš ir gluži kā Dieva eņģelis, tāpēc rīkojies, kā uzskati par pareizu.