29 Kad Jehova, jūsu Dievs, būs iznīcinājis tautas tajā zemē, ko jūs ieņemsiet,+ un jūs tur dzīvosiet, 30 tad piesargieties, lai pēc tam, kad tās būs iznīcinātas, jūs nesāktu staigāt šo tautu pēdās. Netaujājiet par to dieviem, nesakiet: ”Kā šīs tautas kalpoja saviem dieviem? Mēs darīsim tāpat.”+ 31 Jūs nedrīkstat tā kalpot savam Dievam Jehovam. Šie ļaudis, kalpodami saviem dieviem, rīkojas pretīgi un dara to, ko Jehova ienīst, viņi saviem dieviem par upuri pat sadedzina dēlus un meitas.+

17 Tie arī upurēja savus dēlus un savas meitas ugunī,+ zīlēja+ un pareģoja pēc zīmēm. Tie ietiepīgi darīja to, kas Jehovam nepatika, viņu sadusmodami.

28 Ahasam+ bija divdesmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Pretēji savam tēvutēvam Dāvidam, viņš nedarīja to, kas ir pareizs Jehovas acīs.+

3 Viņš dedzināja upurus Ben-Hinnomas ielejā* un pat sadedzināja savus dēlus,+ rīkodamies tikpat pretīgi kā tautas,+ kuras Jehova bija izdzinis, izraēliešiem tuvojoties.

33 Manasem+ bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.+

6 Viņš Ben-Hinnomas ielejā+ upurēja savus dēlus ugunī,+ kā arī nodarbojās ar buršanu+ un zīlēšanu un atbalstīja garu izsaucējus un gaišreģus.+ Manase darīja daudz ko tādu, kas Jehovam nepatika, tā iesveldams viņā sašutumu.

31 Līdz pat šai dienai jūs aptraipāties, nesdami upurus visiem saviem pretīgajiem elkiem un upurēdami ugunī savus dēlus.+ Un es lai jums ļautu sevi izjautāt, Izraēla ļaudis?+

”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”es neatbildēšu uz jūsu jautājumiem!+