14 Likums par labības upuri ir šāds:+ Ārona dēli lai to pienes pie altāra Jehovas priekšā.

16 Atlikumu no labības upura lai ēd Ārons un viņa dēli.+ No tā ir jāgatavo neraudzēta maize un jāēd svētā vietā — viņiem tā jāēd saiešanas telts pagalmā.+

7 Likums par vainas upuri.+ Vainas upuris ir īpaši svēts.

6 Upura gaļu drīkst ēst tikai priesteri,+ un tā jāēd svētā vietā. Tas ir īpašs svētums.+

12 Mozus sacīja Āronam un viņa atlikušajiem dēliem Eleāzaram un Itamāram: ”No uguns upuriem Jehovam ņemiet to, kas ir atlicis no labības upura, izcepiet neraudzētas maizes un ēdiet blakus altārim,+ jo tas ir īpašs svētums.+ 13 Tas jums jāēd svētā vietā+ — tā ir tava un tavu dēlu daļa no uguns upuriem Jehovam, jo tā man ir pavēlēts.

8 Maize jāliek Jehovas priekšā katru sabatu.+ Tāds ir mūžīgs līgums starp mani un izraēliešiem. 9 Tā lai tiek Āronam un viņa dēliem,+ un lai viņi to ēd svētā vietā;+ šī maize, kas no uguns upuriem Jehovam pienākas priesterim, ir kaut kas īpaši svēts. Tas ir mūžīgs likums.”

10 Ēd to īpaši svētā vietā,+ visi jūsu vīrieši lai to ēd. Tas tev ir svēts!+

46 bet ēdamtelpa ar ieeju no ziemeļiem — priesteriem, kas atbild par kalpošanu pie altāra.+ Tie ir Cadoka+ dēli, Levija pēcnācēji, kas drīkst tuvoties Jehovam, lai viņam kalpotu.”+