24 Es dzirdēju viņu spārnus švīkstam — tā bija kā varenu ūdeņu duna, kā Visvarenā balss.+ Kad būtnes kustējās, dārdēja it kā karaspēka sacelts troksnis, bet apstājušās tās nolaida spārnus.

28 Tēvs, pagodini savu vārdu!” Tad no debesīm atskanēja balss:+ ”Es to esmu pagodinājis un pagodināšu atkal.”+

29 Ļaudis, kas stāvēja tuvumā un to dzirdēja, sprieda, ka esot nograndis pērkons, bet citi teica: ”Ar viņu ir runājis eņģelis.”