13 Pēc tam, aizvien vēl vērodams parādības, es ieraudzīju svētu sargu, kas nokāpa no debesīm.+ 14 Viņš skaļi sauca: ”Nocērtiet koku,+ apcērtiet tam zarus, noplēsiet lapas un izsvaidiet augļus! Lai zvēri aizbēg no koka pavēņa un putni aizlido no tā zariem! 15 Bet celmu ar visām saknēm, iekaltu dzelzs un vara stīpās, atstājiet zemē, lai zaļajā zālē to mērcē debesu rasa. Lai tas paliek starp lauka augiem kopā ar zvēriem.+ 16 Cilvēka prāta* vietā lai tam tiek dots dzīvnieka prāts*, un tā lai paiet septiņi laiki.+