34 Kamēr tu to vēroji, no kalna bez cilvēka roku palīdzības atšķēlās akmens, triecās pret tēla dzelzs un māla pēdām un tās sadragāja.+ 35 Tad viss — gan dzelzs un māls, gan varš, sudrabs un zelts — sašķīda un izputēja kā pelavas vasarā uz kuļamklona, un vējš to visu aizpūta, tā ka nepalika ne miņas. Bet akmens, kas sadragāja tēlu, kļuva par milzīgu kalnu, kas piepildīja visu zemi.