12 Reiz Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi sajutās izsalkuši un sāka plūkt vārpas un ēst graudus.+ 2 To redzēdami, farizeji viņam teica: ”Skaties! Tavi mācekļi dara to, kas sabatā nav atļauts.”+ 3 Viņš tiem atbildēja: ”Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?+ 4 Kā viņš iegāja Dieva namā un viņi ēda Dieva priekšā noliktās maizes*,+ ko nebija atļauts ēst ne viņam, ne viņa vīriem, bet tikai priesteriem?+ 5 Vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka sabata dienās priesteri templī neievēro sabatu, tomēr paliek nevainīgi?+ 6 Bet es jums saku: te ir kaut kas svarīgāks par templi.+ 7 Ja jūs būtu sapratuši, ko nozīmē vārdi: ”Es gribu žēlsirdību,+ nevis upuri,”+ — tad jūs nebūtu nosodījuši nevainīgos, 8 jo Cilvēka dēls ir sabata Kungs.”+

6 Reiz Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem, un viņa mācekļi plūca vārpas+ un, saberzuši tās plaukstās, ēda graudus.+ 2 Tad daži farizeji jautāja: ”Kāpēc jūs darāt to, kas sabatā nav atļauts?”+ 3 Jēzus atbildēja: ”Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?+ 4 Kā viņš iegāja Dieva namā, kur viņam iedeva Dieva priekšā noliktās maizes*, un viņš tās ēda un deva saviem vīriem, kaut gan tās nav atļauts ēst nevienam citam kā vienīgi priesteriem?”+ 5 Pēc tam Jēzus tiem sacīja: ”Cilvēka dēls ir sabata Kungs.”+