1. Laiku
16 Dieva šķirstu ienesa un novietoja teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis,+ un pēc tam viņi upurēja Dievam dedzināmos upurus un miera* upurus.+ 2 Beidzis upurēšanu,+ Dāvids Jehovas vārdā svētīja tautu. 3 Visiem izraēliešiem, kā vīriešiem, tā sievietēm, viņš izdalīja pa maizei, dateļu plācenim un rozīņu plācenim. 4 Tad viņš lika dažiem levītiem kalpot Jehovas šķirsta priekšā+ — pateikties Jehovam, Izraēla Dievam, godināt* viņu un slavēt. 5 Galvenais bija Asafs,+ un Zaharja bija otrais pēc viņa; Jeiēls, Šemīramots, Jehiēls, Matitja, Eliābs, Benāja, Obed-Edoms un Jeiēls+ spēlēja cītaras un arfas;+ Asafs spēlēja cimbalas;+ 6 savukārt priesteri Benāja un Jahaziēls pastāvīgi pūta taures Dieva līguma šķirsta priekšā.
7 Tajā dienā Dāvids pirmo reizi iedeva Asafam+ un viņa ciltsbrāļiem dziesmu, kas tiem bija jādzied, paužot pateicību Jehovam:
9 Dziediet viņam, dziediet viņam slavu,+
pārdomājiet visus viņa brīnumainos darbus,*+
10 lepojieties ar viņa svēto vārdu!+
Lai no sirds priecājas tie, kas meklē Jehovu!+
12 Atcerieties brīnumainos darbus, ko viņš veicis,+
viņa brīnumus un tiesas spriedumus,
13 jūs, viņa kalpa Izraēla pēcnācēji,+
jūs, Jēkaba dēli, viņa izredzētie!+
15 Viņa līgumu atcerieties mūžam,
vārdu, ko viņš devis, — tūkstoš paaudzēs,+
16 līgumu, ko viņš slēdzis ar Ābrahāmu,+
viņa zvērestu Īzakam.+
17 Viņš to noteica par likumu Jēkabam+
un padarīja par mūžīgu līgumu Izraēlam,
18 sacīdams: ”Es tev došu Kanaāna zemi,+
tas būs jums piešķirtais mantojums.”+
19 Tolaik viņu vēl bija maz, ļoti maz,
un viņi bija ienācēji tajā zemē,+
20 viņi mēroja ceļu no tautas pie tautas,
gāja no valsts uz valsti.+
21 Nevienam viņš neļāva tos apspiest+
un viņu dēļ pārmācīja ķēniņus,+
22 teikdams: ”Neaiztieciet manus svaidītos,
maniem praviešiem nedariet ļaunu!”+
23 Dziedi Jehovam, visa zeme!
Dienu no dienas pasludiniet, kā viņš glābj!+
24 Vēstiet tautām viņa godu,
visiem ļaudīm — viņa brīnumainos darbus!
25 Jehova ir liels un augstu cildināms,
bijājams vairāk par visiem citiem dieviem!+
28 Atzīstiet Jehovu, tautas un ciltis,
atzīstiet Jehovas godu un spēku!+
30 Drebi viņa priekšā, visa zeme!
Zeme stingri stāv, to neizkustināt!+
31 Lai priecājas debesis un līksmo zeme!+
Vēstiet tautu starpā: ”Jehova ir kļuvis par Ķēniņu!”+
32 Lai jūra grand un viss, kas to pilda,
lai līksmojas lauki un viss, kas tur aug!
33 Arī meža koki lai gavilē Jehovas priekšā,
jo viņš nāk tiesāt zemi.
35 Sakiet: ”Glāb mūs, Dievs, mūsu Glābēj,+
sapulcini kopā un atbrīvo mūs no tautām,
lai mēs daudzinātu tavu svēto vārdu+
un līksmi tevi slavētu!+
36 Lai slavēts Jehova, Izraēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!””
Tad visi teica: ”Āmen!”* un slavēja Jehovu.
37 Dāvids atstāja Asafu+ un viņa ciltsbrāļus pie Jehovas līguma šķirsta, lai viņi pastāvīgi, dienu no dienas,+ saskaņā ar noteikto kārtību kalpotu šķirsta priekšā.+ 38 Obed-Edoms un viņa brāļi, skaitā 68, un Obed-Edoms, Jedūtūna dēls, un Hosa bija vārtu sargi. 39 Priesteris Cadoks+ kopā ar citiem priesteriem bija pie Jehovas mājokļa Gibeonas upurvietā*,+ 40 lai pastāvīgi, rītos un vakaros, nestu Jehovam dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra un darītu visu, kas rakstīts izraēliešiem dotajā Jehovas bauslībā.+ 41 Kopā ar viņiem bija Hēmāns un Jedūtūns,+ kā arī pārējie no tiem, kas bija izraudzīti, lai paustu pateicību Jehovam,+ dziedot: ”Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam.”+ 42 Hēmāns+ un Jedūtūns bija kopā ar viņiem, lai slavētu Dievu, spēlēdami taures, cimbalas un citus mūzikas instrumentus, bet Jedūtūna dēli+ bija vārtu sargi. 43 Pēc tam visi devās mājup, un arī Dāvids atgriezās mājās, lai svētītu savu saimi.