3. Mozus

27 Pēc tam Jehova Mozum teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Ja kāds dod īpašu solījumu+ ziedot Jehovam naudu par kādu cilvēku, tad noteiktā vērtība lai ir šāda: 3 vērtējums par vīrieti no divdesmit līdz sešdesmit gadiem lai ir 50 sudraba šekeļi* pēc svētās vietas šekeļa* svara. 4 Bet, ja tā ir sieviete, tad vērtējums par viņu lai ir 30 šekeļi*. 5 Ja tas ir zēns vecumā no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai vērtējums par viņu ir 20 šekeļi*, bet, ja tā ir meitene tādā pašā vecumā, tad par viņu — 10 šekeļi*. 6 Vērtējums par bērniem vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem lai ir šāds: par zēnu 5 sudraba šekeļi*, par meiteni 3 sudraba šekeļi*.

7 Ja cilvēkam ir sešdesmit gadu un vairāk, vērtējums par vīrieti lai ir 15 šekeļi*, bet par sievieti — 10 šekeļi. 8 Taču, ja solījuma devējs ir pārāk nabadzīgs, lai samaksātu noteikto summu,+ tad cilvēks, par kuru viņš ir devis solījumu, lai stājas priestera priekšā, un priesteris noteiks summu, ņemot vērā solījuma devēja rocību.+

9 Ja solījums ir dots par dzīvnieku, ko var upurēt Jehovam, tad Jehovam atdotais dzīvnieks ir svēts. 10 Lai tas netiek mainīts pret citu — labs pret sliktu vai slikts pret labu. Bet, ja kāds tomēr samaina šo dzīvnieku pret citu, tad gan pirmais dzīvnieks, gan tas, ar ko pirmais tiek aizstāts, ir svēts. 11 Ja solījums ir dots par netīru dzīvnieku,+ ko nevar upurēt Jehovam, tas ir jāved pie priestera. 12 Lai priesteris novērtē, cik labs vai slikts tas ir. Kā priesteris to novērtēs, tā arī būs. 13 Bet, ja solījuma devējs grib to atpirkt, lai viņš samaksā, pieliekot klāt dzīvnieka vērtībai piekto daļu.+

14 Ja kāds veltī Jehovam savu namu, lai tas būtu svēts, priesterim jānovērtē, cik labs vai slikts ir nams. Nama vērtība būs tāda, kādu priesteris noteiks.+ 15 Bet, ja nama devējs vēlas to atpirkt, lai viņš samaksā, pieliekot tā vērtībai klāt piekto daļu, tad nams atkal piederēs viņam.

16 Ja kāds veltī Jehovam daļu sava lauka, šī gabala vērtību lai nosaka pēc tā, cik sēklas ir nepieciešams tā apsēšanai: par gabalu, kur izsēj homeru* miežu, vērtējums ir piecdesmit sudraba šekeļi. 17 Tāda ir lauka vērtība, ja to veltī gaviļu gadā.+ 18 Bet, ja lauku veltī pēc gaviļu gada, priesteris lai samazina tā vērtību, aprēķinot, cik gadu ir palicis līdz nākamajam gaviļu gadam.+ 19 Ja lauka devējs grib to atpirkt, lai viņš samaksā, pieliekot tā vērtībai klāt piekto daļu, tad lauks atkal piederēs viņam. 20 Taču, ja viņš lauku neatpērk un tas tiek pārdots kādam citam, tad to vairs nevar atpirkt. 21 Gaviļu gadā, kad lauki tiek atdoti, šāds lauks lai kļūst par svētu Jehovas īpašumu. Tas ir viņam ziedots un nonāk priesteru īpašumā.+

22 Ja kāds veltī Jehovam lauku, ko viņš ir nopircis un kas nav daļa no viņa mantotā īpašuma,+ 23 priesteris lai aprēķina lauka vērtību pēc tā, cik ir atlicis līdz gaviļu gadam, un lauka devējs lai samaksā noteikto summu tajā pašā dienā.+ Šis ziedojums ir svēts Jehovam. 24 Gaviļu gadā lauks ir jāatdod tam, kurš šo zemi pārdeva un kuram tā pieder.+

25 Viss ir jānovērtē pēc svētās vietas šekeļa svara. Vienā šekelī ir divdesmit geras*.

26 Neviens lai neveltī Jehovam lopu pirmdzimto, jo tas, būdams pirmdzimtais, viņam jau pieder.+ Vienalga, vai tas ir liellops vai sīklops, tas pieder Jehovam.+ 27 Ja dzīvnieks ir netīrs* un cilvēks to grib izpirkt, lai viņš maksā tik, cik saskaņā ar novērtējumu dzīvnieks ir vērts, un pieliek klāt piekto daļu vērtības.+ Bet, ja viņš to neatpērk, tad dzīvnieku pārdod par noteikto vērtību.

28 Ja kāds bez nosacījumiem veltī* Jehovam kādu cilvēku, dzīvnieku vai lauku, kas viņam pieder, tad veltīto nevar nedz pārdot, nedz atpirkt, jo tas ir īpaši svēts un pieder Jehovam.+ 29 Cilvēku, kas ir notiesāts uz nāvi, nevar izpirkt,+ viņam katrā ziņā jāmirst.+

30 Desmitā daļa+ no ražas — gan no labības, gan no koku augļiem — pieder Jehovam. Tā ir svēta Jehovam. 31 Ja kāds grib atpirkt savu desmito daļu, lai viņš samaksā, pieliekot tās vērtībai klāt piekto daļu. 32 Desmitā daļa no liellopiem un sīklopiem — katrs desmitais dzīvnieks, kas iet zem gana nūjas,* — pieder Jehovam. Tā ir svēta. 33 Lai saimnieks nepārbauda, cik labs vai slikts ir dzīvnieks, nedz arī to maina. Bet, ja viņš tomēr to samaina, tad gan pirmais dzīvnieks, gan tas, ar ko pirmais tiek aizstāts, ir svēts;+ tos nevar atpirkt.””

34 Tādi ir likumi izraēliešiem, kurus Jehova deva Mozum Sīnāja kalnā.+