Jesajas
43 Tā saka Jehova,
kurš radījis tevi, Jēkab, veidojis tevi, Izraēl:+
”Nebaidies — es tevi esmu izpircis!+
Es tevi saucu vārdā,
tu esi mans.
Kad tu dosies cauri ugunij, tu pat neapdegsi,
liesmas tevi nesvilinās.
3 Jo es esmu Jehova, tavs Dievs,
Izraēla Svētais, tavs Glābējs.
Es atdevu Ēģipti, lai tevi izpirktu,
Etiopiju un Sebu iemainīju pret tevi.
4 Tu man esi dārgs,+
es tevi esmu pagodinājis un tevi mīlu,+
tāpēc es atdošu tautas par tevi,
ļaudis — par tavu dzīvību.
5 Nebīsties — es esmu ar tevi!+
Es atvedīšu tavus pēcnācējus no austrumiem
un ataicināšu tevi no rietumiem.+
6 Ziemeļiem es teikšu: ”Atdodiet tos!”+
un dienvidiem pavēlēšu: ”Atlaidiet tos!
Atvediet no tālienes manus dēlus un no zemes malām — manas meitas,+
7 visus, kas nosaukti manā vārdā,+
ko esmu radījis savam godam,
pats veidojis, savām rokām darinājis.”+
8 Atvediet ļaudis, kas ir akli, lai gan tiem ir acis,
kas ir kurli, lai gan tiem ir ausis!+
9 Lai visas tautas sanāk vienuviet,
lai ciltis sapulcējas vienkopus!+
Vai tie* var pastāstīt, kas notiks drīzumā?+
Kurš no tiem var to pateikt?
Lai tie uzaicina savus lieciniekus un pierāda savu taisnību,
un lai visi klausās un apstiprina: ”Tā ir taisnība!””+
10 ”Jūs esat mani liecinieki,”+ saka Jehova,
”mans kalps, ko esmu izraudzījies,+
lai jūs mani pazītu un man ticētu,
un saprastu, ka es vienmēr palieku tas pats.+
Pirms manis nav bijis Dieva
un arī pēc manis nebūs.+
11 Es! Es esmu Jehova,+ nav cita glābēja!”+
12 ”Es pavēstīju, kas notiks,
es jūs izglābu un darīju ļaudīm to zināmu,
kad jums nebija svešu dievu.+
Jūs esat mani liecinieki,” saka Jehova, ”un es esmu Dievs.+
13 Es vienmēr palieku tas pats.+
No manām rokām neviens neko nevar izraut.+
Kurš mani var kavēt, kad es ko daru?”+
14 Jehova, jūsu Izpircējs,+ Izraēla Svētais,+ saka tā:
”Jūsu dēļ es sūtīšu uz Babilonu karaspēku un noņemšu vārtiem aizšaujamos;+
haldieši savos kuģos izmisumā vaimanās.+
15 Es esmu Jehova, jūsu Svētais,+ Izraēla tautas Radītājs,+ jūsu Ķēniņš.”+
16 Tā saka Jehova,
kas pašķir ceļu cauri jūrai
un taku cauri mutuļojošiem ūdeņiem,+
17 kas raida cīņā kaujas ratus un zirgus,+
karaspēku un varonīgus karotājus:
”Tie gulsies un vairs necelsies.+
To dzīvību izdzēsīs, nodzēsīs kā degošu dakti.”
18 ”Nekavējieties domās pie tā, kas bijis,
kas noticis agrākajos laikos!
20 Mani godās lauka zvēri,
šakāļi un strausi,
jo es sagādāšu ūdeni tuksnesīgā zemē
un upes tuksnesī,+
lai varētu dzert mana tauta, mani izredzētie,+
21 tauta, ko es izveidoju, lai tā būtu mana
un lai tā mani slavētu.+
23 Tu neesi nesis aitas dedzināmajam upurim
un neesi godājis mani ar upuriem.
Es tevi nespiedu nest man dāvanas,
un prasība kvēpināt vīraku taču nebija apgrūtinoša.+
Tu ar saviem grēkiem man esi kļuvis par smagu nastu,
un tavi nodarījumi man ir apnikuši.+
25 Es izdzēšu tavus pārkāpumus*,+ es tos izdzēšu sevis paša dēļ.+
Tavus grēkus es nepieminēšu.+
26 Atgādini man, ja esmu ko piemirsis, un tad tiesāsimies!
Aizstāvies! Pierādi savu taisnību!
28 Tāpēc svētās vietas dižmanīgie vīri manās acīs kļūs aptraipīti.
Es nodošu Jēkabu iznīcībai,
un Izraēlam būs jāuzklausa apvainojumi.+