Romiešiem

9 Es kā Kristus sekotājs saku patiesību, es nemeloju, un arī mana sirdsapziņa, ko vada svētais gars, apliecina, 2 ka sirdī man ir lielas bēdas un nemitīgas sāpes. 3 Es vēlētos, kaut pats būtu nolādēts, nošķirts no Kristus, ja vien tas palīdzētu maniem brāļiem, maniem tautiešiem, 4 proti, izraēliešiem. Viņi ir tie, ko Dievs ir pieņēmis par dēliem+ un paaugstinājis un kam doti līgumi,+ bauslība,+ kalpošana+ un solījumi.+ 5 Viņi ir to tēvu pēcnācēji,+ no kuriem ir cēlies arī Kristus.+ Lai Dievam, kas ir pāri visiem, slava mūžīgi! Āmen.

6 Tomēr nav tā, ka Dieva vārdi nebūtu piepildījušies. Jo ne visi, kas cēlušies no Izraēla, ir īsti izraēlieši,+ 7 un tas, ka viņi ir Ābrahāma pēcnācēji, nenozīmē, ka viņi visi ir tā bērni.+ Ābrahāmam taču tika sacīts: ”Tev apsolītie pēcnācēji* celsies no Īzaka.”+ 8 Tātad miesīgie pēcnācēji patiesībā nav Dieva bērni,+ bet par īstajiem pēcnācējiem uzskata tos, kas dzimuši pēc Dieva solījuma.+ 9 Bet solījums bija šāds: ”Šajā pašā laikā es nākšu, un Sārai būs dēls.”+ 10 Un solījums tika dots ne tikai tajā gadījumā, bet arī vēlāk, kad Rebeka bija ieņēmusi dvīņus no mūsu tēva Īzaka.+ 11 Kad tie vēl nebija piedzimuši un nebija darījuši ne labu, ne ļaunu, Dievs, gribēdams parādīt, ka izvēle notiek saskaņā ar viņa nodomu un ka tā ir atkarīga nevis no cilvēka darbiem, bet no Dieva aicinājuma, 12 Rebekai pavēstīja: ”Vecākais kalpos jaunākajam.”+ 13 Kā ir rakstīts: ”Es iemīlēju Jēkabu, bet Ēsavu ienīdu.”+

14 Kas no tā izriet? Vai Dievs ir netaisnīgs? Nekādā gadījumā!+ 15 Viņš Mozum saka: ”Es apžēlošos par to, par kuru gribu apžēloties, un jutīšu līdzi tam, kam gribu just līdzi.”+ 16 Tātad Dieva izvēle ir atkarīga nevis no cilvēka vēlēšanās vai pūlēm, bet no paša Dieva, kas ir žēlsirdīgs.+ 17 Bet faraonam Dievs Rakstos saka: ”Es tevi esmu atstājis dzīvu tādēļ, lai saistībā ar tevi parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu daudzināts pa visu zemi.”+ 18 Tātad viņš apžēlo, ko vēlas apžēlot, un, kam vēlas, tam ļauj ietiepties.+

19 Kāds man varbūt teiks: ”Kāpēc tad viņš vēl pārmet? Kas gan var pretoties viņa gribai?” 20 Bet kas tu, cilvēk, tāds esi, lai runātu pretī Dievam?+ Vai veidojums var teikt veidotājam: ”Kāpēc tu mani tādu esi izveidojis?”+ 21 Vai podniekam nav varas pār mālu,+ lai no vienas un tās pašas māla pikas izveidotu vienu trauku godājamiem mērķiem, bet otru ne visai godājamiem? 22 Tāpat arī Dievs: viņš vēlas izpaust savas dusmas un parādīt savu spēku, tomēr viņš lielā pacietībā ir panesis dusmu traukus, kas pelnījuši iznīcināšanu, 23 lai atklātu savu neizmērojamo godu žēlastības traukiem,+ ko viņš jau iepriekš ir sagatavojis godam, 24 proti, mums, ko viņš ir aicinājis ne vien no jūdu, bet arī no cittautiešu vidus.+ 25 Kā viņš saka arī Hozejas grāmatā: ”To, kas nebija mana tauta,+ es saukšu par savu tautu, un nemīlēto — par mīļo,+ 26 un turpat, kur tiem sacīja: ”Jūs neesat mana tauta,” — tos sauks par dzīvā Dieva dēliem.”+

27 Bet Jesaja par Izraēlu izsaucas: ”Pat ja izraēliešu būtu tik daudz kā jūras smilšu, tiks izglābti tikai nedaudzi*!+ 28 Jo Jehova* prasīs norēķinu no tiem, kas dzīvo uz zemes, — pilnā mērā un bez vilcināšanās.”+ 29 Kā jau Jesaja ir pravietojis: ”Ja karapulku Pavēlnieks* Jehova mums nebūtu saglabājis pēcnācējus, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.”+

30 Ko tad lai sakām? Cittautieši, kas nav tiekušies pēc taisnības, savas ticības dēļ+ ir atzīti par taisniem,+ 31 turpretī izraēlieši, kas centās kļūt taisni, ievērojot bauslību, nav spējuši to sasniegt. 32 Kāpēc? Tāpēc, ka viņi to centās sasniegt nevis ar ticību, bet ar darbiem. Tie ir paklupuši uz klupšanas akmens,+ 33 kā ir rakstīts: ”Lūk, es lieku Cionā klupšanas akmeni,+ klinti, kuras dēļ ļaudis kritīs, bet nevienam, kas tam tic, nenāksies vilties*.”+