Sālamana pamācības
8 Vai gudrība nesauc?
Vai neatskan sapratnes balss?+
2 Tā nostājas kalna galā+ pie ceļa,
stāv krustcelēs
3 un skaļi sauc pie pilsētas vārtiem,
tieši vārtu ejā:+
4 ”Ļaudis, es saucu jums,
es vēršos pie jums visiem*!
5 Jūs, kam trūkst pieredzes, mācieties apdomību*!+
Muļķi, iegūstiet saprašanu*!
6 Klausieties, jo mans sakāmais ir svarīgs,
es runāju pareizus vārdus,
7 mana mute pauž patiesību,
un jebkāda nekrietnība manām lūpām riebj.
8 Visi mani vārdi ir taisnīgi,
neviens nav ne melīgs, ne sagrozīts.
9 Saprātīgajiem tie visi ir skaidri,
ikviens zinīgais redz, ka tie ir pareizi.
10 Izraugieties manu pamācību, nevis sudrabu,
labāk iegūstiet zināšanas nekā tīru zeltu,+
11 jo gudrība ir pārāka par koraļļiem
un nekas, ko varētu vēlēties, nespēj tai līdzināties.
12 Es, gudrība, mītu blakus apdomai,
man ir zināšanas un skaidrs prāts.+
13 Bīties Jehovu nozīmē ienīst ļaunu.+
Es nīstu iedomību un lepnību,+ ļaunus darbus un nekrietnu runu.+
15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi
un valdnieki izdod taisnīgus likumus,+
16 ar manu palīdzību valda augstmaņi
un dižciltīgie spriež taisnu tiesu.
17 Es mīlu tos, kas mani mīl;
kas mani meklē — tie atradīs.+
18 Pie manis ir bagātība un gods,
mūžīgas vērtības* un taisnība.
19 Mani augļi ir labāki par zeltu, par skaidru zeltu,
manas veltes ir dārgākas par tīru sudrabu.+
20 Es staigāju taisnu ceļu
un turos uz taisnības takām.
21 Tiem, kas mani mīl, es dodu bagātu mantojumu
un piepildu viņu klētis.
24 Es piedzimu, pirms tapa ūdensdzīles,+
kad vēl nemutuļoja avoti.
25 Pirms radās kalni un pakalni,
es jau biju dzimusi —
26 kad viņš vēl nebija izveidojis ne zemi, ne laukus,
ne pašus pirmos zemes kukuržņus.
27 Kad viņš radīja debesis,+ es biju tur klāt,
kad viņš novilka apvārsni* uz ūdeņiem,+
28 kad augstumos veidoja mākoņus
un darināja dzelmju avotus,
29 kad noteica jūrai robežu,
kuru tās ūdeņiem nepārkāpt,+
un ielika zemes pamatus,
30 es biju prasmīgais meistars, kas strādāja kopā ar viņu,+
un viņa iepriecinājums+ dienu no dienas,
es allaž līksmoju viņa priekšā.+
31 Man bija prieks par zemi, par viņa izveidoto pasauli,
un īpaši mīļi man bija cilvēki.
32 Tāpēc uzklausiet mani, dēli,
jo laimīgi ir tie, kas iet manus ceļus.
33 Klausiet pamācībām+ un topiet gudri,
nekad tās nenoraidiet!
34 Laimīgs tas, kurš manī klausās,
diendienā jau agri nāk pie mana sliekšņa
un gaida pie manām namdurvīm,
35 jo, kas mani atrod, tas atrod dzīvību+
un iegūst Jehovas atzinību.
36 Bet, kas uzgriež man muguru, kaitē pats sev,
un, kas mani ienīst, mīl nāvi.”+