1. Mozus

2 Tā tika pabeigtas debesis un zeme un viss, kas tās pilda*.+ 2 Līdz septītajai dienai Dievs bija pabeidzis darbu, ko bija darījis, un septītajā dienā viņš atpūtās* no visa sava darba, ko viņš bija darījis.+ 3 Un Dievs svētīja septīto dienu un pasludināja to par svētu, jo tajā Dievs atpūtās no visa darba, ko viņš radīdams bija darījis.

4 Šis ir stāsts par debesu un zemes izcelšanos laikā, kad tās tika radītas, dienā, kad Dievs Jehova* veidoja zemi un debesis.+

5 Uz zemes vēl nebija neviena krūma un arī nekādi citi augi vēl nezaļoja, jo Dievs Jehova nebija licis lietum līt pār zemi un nebija cilvēka, kas zemi koptu, 6 bet no zemes cēlās migla un veldzēja visu zemes virsu.

7 Un Dievs Jehova izveidoja cilvēku no zemes putekļiem+ un iepūta viņa nāsīs dzīvības elpu,+ un cilvēks kļuva par dzīvu būtni*.+ 8 Dievs Jehova stādīja dārzu Ēdenē,+ austrumos, un ielika tur cilvēku, ko viņš bija izveidojis.+ 9 Un Dievs Jehova lika no zemes izaugt visādiem kokiem, uz kuriem bija patīkami skatīties un kuru augļi bija labi ēšanai, kā arī dzīvības kokam+ dārza vidū un laba un ļauna zināšanas kokam.+

10 No Ēdenes iztecēja upe, kas apūdeņoja dārzu, un tālāk tā sadalījās četrās upēs. 11 Pirmo sauc Pīšona; tā plūst apkārt visai Havīlas zemei, kur ir zelts. 12 Tās zemes zelts ir labs. Tur ir arī smaržīgi sveķi un onikss. 13 Otro upi sauc Gihona; tā plūst apkārt visai Kuša zemei. 14 Trešo upi sauc Hidekela*;+ tā tek uz austrumiem no Asīrijas.+ Un ceturtā upe ir Eifrata.+

15 Dievs Jehova ievietoja cilvēku Ēdenes dārzā, lai viņš to apstrādātu un koptu.+ 16 Un Dievs Jehova cilvēkam pavēlēja: ”No visiem kokiem dārzā ēd augļus, cik tīk,+ 17 bet no laba un ļauna zināšanas koka tu nedrīksti ēst, jo dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu neizbēgami mirsi.”+

18 Tad Dievs Jehova sacīja: ”Nav labi cilvēkam būt vienam. Izveidošu viņam palīgu, kas viņam atbilstu.”+ 19 Un Dievs Jehova veidoja no zemes visādus dzīvniekus un putnus un veda tos pie cilvēka, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Un, kā cilvēks nosauca katru dzīvo radību, tādā vārdā to turpmāk dēvēja.+ 20 Tā cilvēks deva vārdus visiem lopiem, putniem un zvēriem, bet viņš neatrada sev atbilstošu palīgu. 21 Tad Dievs Jehova cilvēkam lika iegrimt dziļā miegā un, kamēr cilvēks gulēja, izņēma vienu no viņa ribām un aizvēra tajā vietā miesu. 22 No ribas, ko viņš cilvēkam bija izņēmis, Dievs Jehova izveidoja sievieti un atveda to pie cilvēka.+

23 Tad cilvēks teica:

24 Tāpēc vīrietis atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi kļūs par vienu miesu*.+ 25 Tie abi, cilvēks un viņa sieva, bija kaili,+ bet tie nekaunējās.