2. Laiku
21 Jošafats apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilsētā, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Jorāms.+ 2 Jorāma brāļi, Jošafata dēli, bija Azarja, Jehiēls, Zaharja, Azarja, Mihaēls un Šefatja. Tie visi bija Izraēla* ķēniņa Jošafata dēli. 3 Tēvs viņus bija bagātīgi apdāvinājis ar sudrabu, zeltu un vērtīgām mantām un piešķīris viņiem nocietinātas Jūdas pilsētas,+ bet valsti viņš nodeva Jorāmam,+ jo tas bija viņa pirmdzimtais.
4 Pārņēmis varu sava tēva valstī, Jorāms nostiprināja savu stāvokli, nogalinādams ar zobenu visus savus brāļus+ un vairākus izraēliešu vadoņus. 5 Jorāmam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus.+ 6 Viņš staigāja Izraēla ķēniņu pēdās,+ tāpat kā to bija darījusi Ahaba dzimta, jo viņš bija apprecējis Ahaba meitu,+ un viņš darīja to, kas Jehovam nepatika. 7 Bet ar Dāvidu slēgtā līguma dēļ+ Jehova negribēja iznīcināt Dāvida dzimtu, jo viņš bija apsolījis uz mūžīgiem laikiem dot gaismu Dāvidam un viņa dēliem.+
8 Jorāma laikā edomieši sacēlās pret Jūdu+ un iecēla sev ķēniņu.+ 9 Jorāms un viņa karaspēka vadoņi ar visiem saviem kaujas ratiem devās tiem uzbrukumā. Naktī viņš cēlās un sakāva edomiešus, kas bija ielenkuši viņu un kaujas ratu vienību komandierus. 10 Bet edomieši turpina dumpoties pret Jūdu līdz pat šai dienai. Tolaik pret Jorāmu sacēlās arī Libna,+ jo viņš bija atstājis Jehovu, savu tēvu Dievu.+ 11 Viņš arī ierīkoja upurvietas+ Jūdas kalnos, pamudinādams Jeruzālemes iedzīvotājus uz elkdievību* un novērsdams Jūdas ļaudis no Dieva.
12 Pēc kāda laika viņš saņēma pravieša Elijas+ vēstuli, kurā bija rakstīts: ”Tā saka Jehova, tava tēvutēva Dāvida Dievs: ”Tu neesi staigājis ne sava tēva Jošafata,+ ne Jūdas ķēniņa Asas+ pēdās, 13 bet esi staigājis Izraēla ķēniņu pēdās+ un pamudinājis Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus uz tādu pašu elkdievību,+ kādai nodevās Ahaba dzimta.+ Tu esi nogalinājis savus brāļus,+ sava tēva dēlus, kas bija labāki par tevi. 14 Tāpēc Jehova tavai tautai, taviem dēliem un sievām, kā arī visam, kas tev pieder, uzsūtīs lielu postu. 15 Tevi mocīs smaga slimība, kas skars tavas iekšas. Ar katru dienu tev kļūs sliktāk, līdz tavas iekšas iznāks laukā.””
16 Tad Jehova pamudināja+ filistiešus+ un arābus,+ kas dzīvoja netālu no etiopiešiem, doties karā pret Jorāmu. 17 Tie iebruka Jūdā, sagrāba visu mantu, ko vien atrada ķēniņa pilī,+ un aizveda gūstā viņa dēlus un sievas. Pie Jorāma palika tikai jaunākais dēls Joahazs*.+ 18 Pēc tam Jehova viņu sodīja ar nedziedināmu iekšķīgu slimību.+ 19 Kad viņš bija slimojis divus gadus, viņa iekšas iznāca laukā, un viņš nomira lielās mokās, bet tauta viņam par godu nesakūra bēru ugunskuru kā viņa tēviem.+ 20 Jorāmam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Kad viņš nomira, neviens par to neskuma. Viņu apglabāja Dāvida pilsētā,+ bet ne ķēniņu kapos.+