Psalmi
2 Dziediet viņam, dziediet viņam slavu,
pārdomājiet visus viņa brīnumainos darbus,*+
3 lepojieties ar viņa svēto vārdu!+
Lai no sirds priecājas tie, kas meklē Jehovu!+
4 Meklējiet Jehovu+ un viņa spēku,
viņa labvēlību allaž meklējiet!
5 Atcerieties brīnumainos darbus, ko viņš veicis,
viņa brīnumus un tiesas spriedumus,+
6 jūs, viņa kalpa Ābrahāma pēcnācēji,+
jūs, Jēkaba dēli, viņa izredzētie!+
8 Savu līgumu viņš atceras mūžam,+
vārdu, ko devis, — tūkstoš paaudzēs,+
9 līgumu, ko viņš slēdzis ar Ābrahāmu,+
savu zvērestu Īzakam.+
10 Viņš to noteica par likumu Jēkabam
un padarīja par mūžīgu līgumu Izraēlam,
11 sacīdams: ”Es tev došu Kanaāna zemi,+
tas būs jums piešķirtais mantojums.”+
12 Tolaik viņu vēl bija maz,+ ļoti maz,
un viņi bija ienācēji tajā zemē,+
13 viņi mēroja ceļu no tautas pie tautas,
gāja no valsts uz valsti.+
14 Nevienam viņš neļāva tos apspiest+
un viņu dēļ pārmācīja ķēniņus,+
15 teikdams: ”Neaiztieciet manus svaidītos,
maniem praviešiem nedariet ļaunu!”+
17 Viņš sūtīja tiem pa priekšu kādu vīru —
Jāzepu, kas tika pārdots verdzībā.+
Jehovas vārdi viņu pilnveidoja*.
20 Valdnieks lika viņu atbrīvot,+
tautu pavēlnieks viņu atlaida brīvībā,
21 iecēla par kungu savam namam,
par visa sava īpašuma pārvaldnieku,+
22 lai viņš valdītu pār augstmaņiem, kā viņam tīk,
un mācītu vecākajiem gudrību.+
23 Tad Izraēls ieradās Ēģiptē,+
Jēkabs apmetās Hama zemē.
25 Viņš ļāva, lai tie sāk nīst viņa tautu
un perina ļaunu pret viņa kalpiem.+
26 Dievs sūtīja Mozu,+ savu kalpu,
un Āronu,+ ko bija izraudzījis,
27 rādīt ļaudīm viņa zīmes
un darīt viņa brīnumus Hama zemē.+
31 Viņš lika sarasties dunduriem
un knišļiem visās viņu robežās,+
32 lietus vietā bēra pār tiem krusu,
33 sakapāja viņu vīnogulājus un vīģes kokus,
nolauza kokus viņu novados.
34 Viņš atveda siseņus,
siseņu kāpurus bez skaita,+
35 un tie nograuza visus augus viņu zemē,
aprija zemes ražu.
36 Tad Dievs nonāvēja tajā zemē visus pirmdzimtos,+
it visus viņu pirmdzimtos dēlus.
37 Viņš aizveda projām savu tautu, un ļaudis nesa sudrabu un zeltu,+
neviena vārga nebija viņa ciltīs.
38 Viņiem aizejot, ēģiptieši priecājās,
jo tos bija pārņēmušas bailes no viņiem.+
42 Viņš atcerējās svēto solījumu Ābrahāmam, savam kalpam,+
43 un izveda savu tautu;
tad viņa ļaudis līksmoja,+ viņa izredzētie gavilēja.
44 Viņš tiem atdeva citu tautu zemes+
un ļāva iemantot tautu pūliņu augļus,+
45 lai tie ievērotu viņa norādījumus+
un pildītu viņa likumus.
Slavējiet Jah!*