Jesajas
30 ”Bēdas stūrgalvīgajiem dēliem!”+ paziņo Jehova.
”Viņi īsteno plānus, kas ir pretēji maniem nodomiem,+
un slēdz savienības pret manu gribu*,
tā vairojot savus grēkus.
2 Neprasījuši man padomu,+ viņi dodas uz Ēģipti,+
lai lūgtu faraonam aizsardzību
un patvertos Ēģiptes pavēnī.
3 Bet centieni gūt faraona aizsardzību jums sagādās kaunu
un tveršanās Ēģiptes pavēnī — pazemojumu.+
4 Vadoņi ir ieradušies Coanā,+
un sūtņi jau nonākuši Hānesā.
5 Viņiem liks piedzīvot kaunu tauta,
no kuras nav nekāda labuma,
kura nespēj palīdzēt un no kuras neko nevar gaidīt, —
tās dēļ būs jāpieredz tikai kauns un negods.”+
6 Vēsts par dzīvniekiem, kas ir ceļā uz dienvidiem.
Cauri bēdu un grūtību zemei,
kur mājo lauvas, rēcoši lauvas,
odzes un žiglas, indīgas čūskas,
ēzeļi nes bagātības
un kamieļi — dāvanas.
Taču tauta no tā negūs nekādu labumu,
7 jo Ēģiptes palīdzība ir tukša skaņa.+
Tāpēc es saucu šo zemi par nekustīgo Rahabu.+
8 ”Uzraksti viņu klātbūtnē šo visu uz plāksnes,
ieraksti grāmatā,+
lai tas noderētu priekšdienām
un paliktu kā neizdzēšama liecība.+
10 Redzētājiem viņi saka: ”Rimstieties ar saviem redzējumiem!”
un praviešiem pavēl: ”Nestāstiet mums patiesus pravietojumus!+
Stāstiet mums kaut ko glaimojošu, pravietojiet viltu!+
11 Novērsieties no sava ceļa, nogriezieties no savas takas!
Nepieminiet mums Izraēla Svēto!””+
12 Tāpēc Izraēla Svētais saka:
”Jūs negribat dzirdēt manus vārdus,+
bet uzticaties meliem
un paļaujaties uz krāpšanu.+
13 Savu pārkāpumu dēļ jūs esat kā ieplaisājis mūris,
kā sašķiebies augsts mūris, kas teju grūst.
Tas sabruks pēkšņi, vienā mirklī.
14 To sadragās, un tas līdzināsies
sīkās druskās sašķīdušai lielai māla krūkai,
no kuras nav palikusi pat lauska,
ar ko pagrābt ogles no pavarda
vai pasmelt ūdeni no peļķes*.”
15 Visaugstais Kungs Jehova, Izraēla Svētais, saka:
”Ja jūs atgriezīsieties pie manis un saglabāsiet mieru, jūs tiksiet izglābti.
Ja jūs neļausieties uztraukumam un paļausieties uz mani, jūs būsiet spēcīgi.”+
Bet jūs to negribat+
16 un atbildat: ”Nu nē, mēs aizbēgsim jāšus uz zirgiem!”
Jums patiešām būs jābēg.
Jūs sakāt: ”Mūsu zirgi būs ātri!”+
Arī jūsu vajātāji būs ātri.+
17 No viena vīra draudiem drebēs tūkstotis,+
un no piecu vīru draudiem jūs metīsieties bēgt.
Tie, kas būs palikuši, līdzināsies kārtij kalna galā,
pakalnā uzslietam karogam.+
18 Tomēr Jehova pacietīgi gaida, kad varēs jums parādīt labvēlību,+
un viņš apžēlosies par jums,+
jo Jehova ir taisnīgs Dievs.+
Laimīgi tie, kas gaida uz viņu.+
19 Kad jūs atkal dzīvosiet Cionā, Jeruzālemē,+ jums nebūs jāraud.+ Tiklīdz atskanēs jūsu palīgā saucieni, viņš jums parādīs labvēlību. Tiklīdz viņš tos izdzirdēs, viņš atsauksies.+ 20 Lai gan Jehova jums dos ciešanu maizi un spaidu ūdeni,+ viņš, jūsu diženais Skolotājs, vairs neslēpsies, un jūs paši savām acīm redzēsiet diženo Skolotāju.+ 21 Ja jūs novirzīsieties pa labi vai pa kreisi,+ jūs dzirdēsiet aiz sevis balsi: ”Lūk, kur ceļš!+ Ejiet pa to!”
22 Jums dergsies ar sudrabu pārklātie izcirstie tēli un ar zeltu pārklātie izlietie tēli.+ Jūs tos aizmetīsiet, kā sievietes aizmet mēnešreižu lupatas, un tiem teiksiet: ”Prom!”*+ 23 Jūsu iesētajai sēklai viņš dos lietu,+ un zeme jums dos sātīgu maizi pārpārēm.+ Tajā dienā jūsu lopi ganīsies plašās ganībās.+ 24 Vērši un ēzeļi, ko izmanto lauku darbos, ēdīs ar skābenēm bagātinātu barību, kas vētīta ar liekšķeri un dakšām. 25 Un lielās kaujas dienā, kad grūs torņi, visos augstajos kalnos un pakalnos plūdīs strauti un upes.+ 26 Tajā dienā, kad Jehova pārsies savas tautas ievainojumus+ un dziedēs dziļās brūces, ko viņš tai cirtis,+ mēness spīdēs tik spoži kā saule, bet saule spīdēs septiņreiz spožāk nekā parasti+ — dienas laikā tā dos tik daudz gaismas kā septiņās dienās.
27 Skat! Jehova* nāk no tālienes.
Viņš kaist dusmās, viņu ieskauj tumši mākoņi.
Viņa lūpas pauž sašutumu,
viņa mēle ir kā versmaina uguns.+
28 Viņa gars* ir kā spēcīga straume, kā ūdeņi, kas sniedzas jau līdz kaklam.
Viņš sijās tautas iznīcības sietā
un liks tām mutē laužņus,+ lai novirzītu no ceļa.
29 Bet jūs dziedāsiet tāpat kā pirmssvētku naktī+
un priecāsieties kā cilvēks, kas stabulēdams* iet
uz Jehovas — Izraēla Klints+ — kalnu.
30 Dārdēs Jehovas varenā balss,+
un bargās dusmās+ viņš liks izjust savas rokas spēku+
ar versmainām uguns liesmām,+
31 Dzirdot Jehovas balsi, Asīriju sagrābs bailes.+
Viņš to sitīs ar rīksti,+
32 un katru rīkstes sitienu,
ko Asīrija saņems no Jehovas,
pavadīs tamburīnu un arfu skaņas.+
Ar paceltu roku viņš karos pret to.+
Viņš ir sakrāvis lielu un augstu sārtu
un grasās kurt milzu uguni.
Jehova to aizdedzinās ar savu elpu
kā ar sēra straumi.