1. Samuēla

28 Tolaik filistieši pulcēja karaspēku cīņai pret Izraēlu,+ un Ahīšs teica Dāvidam: ”Tu taču saproti, ka tev ar saviem vīriem jādodas man līdzi karā.”+ 2 Dāvids atbildēja: ”Tu jau pats zini, ko tavs kalps darīs.” Ahīšs viņam sacīja: ”Tāpēc es tevi uz visiem laikiem iecelšu par savu miesassargu.”+

3 Samuēls bija nomiris, un izraēlieši bija viņu apraudājuši un apglabājuši Rāmā, kur viņš bija dzīvojis.+ Bet Sauls bija izdzinis no zemes garu izsaucējus un gaišreģus.+

4 Kad filistieši bija sapulcējušies, viņi devās uz Šūnēmu+ un uzcēla tur nometni. Savukārt Sauls sapulcināja izraēliešu vīrus un ierīkoja nometni Gilboā.+ 5 Ieraudzījis filistiešu nometni, Sauls tā nobijās, ka viņa sirds drebēja.+ 6 Kaut arī Sauls izvaicāja Jehovu,+ Jehova viņam neatbildēja ne ar sapņu, ne ar urīma*,+ ne ar praviešu starpniecību. 7 Visbeidzot Sauls lika saviem kalpiem: ”Sameklējiet kādu sievieti, kas prot izsaukt garus,+ un es iešu pie viņas pēc padoma.” Kalpi atbildēja: ”Ēn-Dorā+ ir šāda sieviete.”

8 Tad Sauls pārģērbās, lai viņu nevarētu pazīt, un divu vīru pavadībā naktī ieradās pie šīs sievietes. Viņš tai teica: ”Lūdzu, pareģo man nākotni+ un izsauc man to garu, kuru es tev minēšu.” 9 Bet sieviete atbildēja: ”Tu taču zini, ka Sauls šajā zemē ir izskaudis garu izsaucējus un gaišreģus.+ Kāpēc tu gribi ievilināt mani slazdā, lai mani pazudinātu?”+ 10 Bet Sauls zvērēja pie Jehovas: ”Tik tiešām, ka Jehova ir dzīvs, tevi neviens par to neapsūdzēs!” 11 Tad sieviete vaicāja: ”Kuru man izsaukt?”, un viņš atbildēja: ”Izsauc Samuēlu!” 12 Kad sieviete ieraudzīja ”Samuēlu”*,+ viņa skaļi iekliedzās un pārmeta Saulam: ”Kāpēc tu mani piemānīji? Tu taču esi Sauls!” 13 ”Nebaidies!” ķēniņš viņai teica. ”Saki, ko tu redzi?” ”Es redzu dievišķu būtni kāpjam ārā no zemes,” sieviete atbildēja. 14 ”Kā viņš izskatās?” prasīja Sauls, un viņa sacīja: ”Tur kāpj augšā vecs vīrs, tērpies garos virssvārkos.”+ Sauls nosprieda, ka tas ir Samuēls, un, ceļos nometies, paklanījās līdz zemei.

15 ”Samuēls” jautāja Saulam: ”Kādēļ tu mani esi iztraucējis un atsaucis šurp?” ”Es esmu lielā nelaimē,” atbildēja Sauls, ”jo filistieši ir uzsākuši pret mani karu, bet Dievs mani ir atstājis. Viņš man vairs neatbild ne ar praviešu, ne sapņu starpniecību.+ Tāpēc es esmu tevi atsaucis, lai tu man pateiktu, ko iesākt.”+

16 Bet ”Samuēls” sacīja: ”Kāpēc tu vaicā man, ja jau Jehova tevi ir atstājis+ un kļuvis par tavu ienaidnieku? 17 Jehova izpildīs to, ko viņš ar manu starpniecību ir paredzējis: Jehova izraus no tavām rokām ķēniņa varu un piešķirs to kādam citam, proti, Dāvidam.+ 18 Tu nepaklausīji Jehovam un neliki amalekiešiem izjust viņa bargo dusmu kvēli,+ tāpēc Jehova šodien tā rīkojas ar tevi. 19 Gan izraēliešus, gan tevi pašu Jehova nodos filistiešu varā,+ un rīt tu+ ar saviem dēliem+ būsi pie manis. Jehova nodos izraēliešu karaspēku filistiešu rokās!”+

20 ”Samuēla” vārdu pārbiedēts, Sauls nokrita gar zemi. Viņa spēki bija galā, jo viņš veselu dienu un nakti neko nebija ēdis. 21 Kad sieviete piegāja pie Saula un redzēja, cik tas ir satriekts, viņa tam teica: ”Lūk, tava kalpone tev ir paklausījusi! Pakļaudama briesmām savu dzīvību,+ es izdarīju, ko tu man liki. 22 Lūdzu, tagad uzklausi savu kalponi! Es tev pasniegšu gabalu maizes — paēd, lai tev pietiek spēka ceļam.” 23 Bet viņš atteicās, sacīdams: ”Es neēdīšu!” Taču Saula kalpi kopā ar sievieti viņu pierunāja, un galu galā viņš tiem paklausīja, piecēlās no zemes un apsēdās gultā. 24 Sievietei bija nobarots teļš, un viņa to steigšus nokāva, paņēma miltus, iejauca mīklu un izcepa neraudzētu maizi. 25 To visu viņa pasniedza Saulam un viņa kalpiem, tie paēda un tajā pašā naktī aizgāja.+