Ecehiēla

8 Sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un man pretī sēdēja Jūdas vecākie, mani pārņēma Visaugstā Kunga Jehovas spēks. 2 Es ieraudzīju ugunīgu veidolu. No tēla vidukļa uz leju liesmoja it kā uguns,+ un no vidukļa uz augšu staroja spoža gaisma, tā mirdzēja kā ar sudrabu sakausēts zelts.+ 3 Viņš izstiepa it kā roku un satvēra mani aiz matiem, un dievišķā parādībā gars mani pacēla starp zemi un debesīm un aiznesa uz Jeruzālemi pie iekšējā pagalma ziemeļu vārtiem,+ kur stāvēja aizskarošs elka tēls, kas izraisa Dieva sašutumu.+ 4 Un, lūk, tur bija Izraēla Dieva diženums,+ līdzīgs tam, kādu es redzēju līdzenumā.+

5 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls, palūkojies uz ziemeļiem!” Kad es palūkojos uz ziemeļiem, es ziemeļos no altāra vārtiem pie ieejas ieraudzīju šo tēlu, kas iesveļ sašutumu. 6 Viņš turpināja: ”Cilvēka dēls, vai redzi, cik drausmīgas preteklības izraēlieši šeit dara,+ lai man būtu jāatstāj mana svētnīca?+ Bet tu redzēsi vēl drausmīgākas preteklības!”

7 Tad viņš mani aizveda pie ieejas pagalmā, un es pamanīju mūrī atveri. 8 Viņš sacīja: ”Cilvēka dēls, izlauz mūrī caurumu!” Es izlauzu caurumu un ieraudzīju ieeju. 9 Viņš man teica: ”Ej iekšā un skaties, cik šausmīgas preteklības viņi šeit dara.” 10 Iegājis iekšā, es ieraudzīju visapkārt uz sienām iegrebtus dažādu rāpuļu un derdzīgu kustoņu+ attēlus un visādus pretīgus izraēliešu elkus.+ 11 To priekšā stāvēja septiņdesmit vīri no Izraēla tautas vecākajiem, arī Jaazanja, Šafana+ dēls. Katram rokā bija kvēpināmais trauks, un augšup cēlās smaržīgs kvēpināmo vielu dūmu mākonis.+ 12 Viņš teica: ”Cilvēka dēls, vai redzi, ko Izraēla tautas vecākie dara tumsā, dziļākajās istabās, kur ikvienam no tiem ir uzstādīts elka tēls? Tie runā: ”Jehova mūs neredz, Jehova ir atstājis šo zemi.””+

13 Viņš turpināja: ”Tu redzēsi vēl drausmīgākas preteklības, ko tie dara.” 14 Tad viņš mani aizveda pie Jehovas nama ziemeļu vārtiem, un tur es ieraudzīju sievietes, kas sēdēja un apraudāja dievu Tammūzu.

15 Viņš man sacīja: ”Vai tu to redzi, cilvēka dēls? Bet tu redzēsi vēl drausmīgākas preteklības.”+ 16 Un viņš mani aizveda uz Jehovas nama iekšējo pagalmu.+ Tur pie Jehovas tempļa ieejas starp priekšnamu un altāri kādi divdesmit pieci vīri, pagriezušies ar muguru pret Jehovas templi un ar seju pret austrumiem, klanījās saulei.+

17 Viņš teica: ”Vai tu to redzi, cilvēka dēls? Vai Jūdas ļaudīm ar to vēl par maz, ka viņi dara šīs preteklības, piepilda zemi ar vardarbību+ un nemitīgi mani apvaino? Nu tie grūž zaru* man pie deguna! 18 Tādēļ es izliešu savas dusmas, es tos nežēlošu un nesaudzēšu!+ Lai cik skaļi tie mani sauktu, es tos neuzklausīšu.”+