Galatiešiem

3 Ak, neprātīgie galatieši, kas jūs tā ir apmājis?+ Jums taču tik uzskatāmi bija paskaidrots, kāda nozīme ir Jēzus Kristus nāvei pie staba!+ 2 Es gribu jums jautāt vienu: vai jūs saņēmāt garu tāpēc, ka ievērojāt bauslību, vai tāpēc, ka ticējāt labajai vēstij, ko dzirdējāt?+ 3 Vai jūs patiešām esat tik neprātīgi? Jūs sākāt, klausīdami garam, bet tagad gribat pabeigt, paļaudamies uz cilvēciskiem spriedumiem?+ 4 Vai jūs velti tik daudz esat izcietuši? Nevar būt, ka velti! 5 Vai tas, kas jums piešķir garu un veic jūsu vidū varenus darbus,+ to dara tāpēc, ka jūs ievērojat bauslību, vai arī tāpēc, ka ticat dzirdētajam? 6 Padomājiet par Ābrahāmu — viņš ”ticēja Jehovam*, tāpēc viņu atzina par taisnu”.+

7 Jūs, bez šaubām, zināt, ka Ābrahāma bērni ir tie, kam ir ticība.+ 8 Bet, paredzot, ka Dievs atzīs cittautiešus par taisniem viņu ticības dēļ, Rakstos Ābrahāmam jau iepriekš ir pasludināta labā vēsts: ”Ar tavu starpniecību tiks svētītas visas tautas.”+ 9 Tāpēc tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar Ābrahāmu, kam bija ticība.+

10 Visi, kas paļaujas uz bauslības ievērošanu, ir zem lāsta, jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikviens, kurš nepilda un nedara visu, kas rakstīts bauslības grāmatā.”+ 11 Turklāt ir skaidrs, ka uz bauslības pamata neviens Dieva priekšā netiek atzīts par taisnu,+ jo ”taisnais dzīvos ticības dēļ”.+ 12 Bet bauslība neprasa ticību, tajā teikts: ”Kas pilda baušļus, tam tie dos dzīvību.”+ 13 Kristus mūs ir izpircis+ un atbrīvojis+ no bauslības lāsta, uzņemdamies lāstu mūsu vietā, jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikviens, kas piekārts pie staba.”+ 14 Tas ir noticis, lai citas tautas ar Kristus Jēzus starpniecību saņemtu Ābrahāmam apsolīto svētību+ un savas ticības dēļ mēs dabūtu apsolīto garu.+

15 Brāļi, es jums minēšu piemēru no dzīves: ja reiz līgums ir apstiprināts, pat ja to ir apstiprinājis tikai cilvēks, neviens to neatceļ un nepapildina. 16 Solījumi tika doti Ābrahāmam un viņa pēcnācējam*.+ Nav teikts: ”Un pēcnācējiem,” — it kā runa būtu par daudziem, bet ir runāts par vienu: ”Un tavam pēcnācējam,” — tas ir, Kristum.+ 17 Ar to es gribu sacīt, ka bauslība, kas parādījās četrsimt trīsdesmit gadus vēlāk,+ neatceļ līgumu, ko Dievs bija noslēdzis jau iepriekš, un neatsauc solījumu. 18 Ja mantojums pienākas pēc likuma, solījumam vairs nav nozīmes, bet Ābrahāmam Dievs to ir dāvājis uz solījuma pamata.+

19 Kādēļ tad bija vajadzīga bauslība? Tā tika dota vēlāk, lai kļūtu redzami pārkāpumi,+ un tai bija jābūt spēkā, līdz nāktu pēcnācējs,+ kam bija dots solījums. Bauslību nodeva eņģeļi+ ar starpnieka palīdzību.+ 20 Kur ir tikai viena puse, starpnieks nav vajadzīgs, bet Dievs ir viens. 21 Vai tas nozīmē, ka bauslība ir pretrunā ar Dieva solījumiem? Nekādā ziņā! Jo, ja būtu doti likumi, kas spētu piešķirt dzīvību, tad mēs varētu kļūt taisni, pildīdami bauslību. 22 Bet Raksti ir parādījuši, ka visi ir saslēgti grēka važās, lai apsolītās svētības, kas atkarīgas no ticības Jēzum Kristum, tiktu dotas tiem, kas viņam tic.

23 Tomēr, pirms parādījās ticība, mūs apsargāja bauslība un mēs bijām pakļauti tās varai līdz brīdim, kad bija jāatklājas ticībai.+ 24 Tātad bauslība bija mūsu audzinātāja*, kas veda pie Kristus,+ lai mēs tiktu atzīti par taisniem ticības dēļ.+ 25 Bet tagad, kad ir parādījusies ticība,+ mēs vairs neesam pakļauti audzinātājai.+

26 Jūs taču visi esat Dieva dēli,+ jo ticat Kristum Jēzum.+ 27 Jūs visi, kas kristīdamies esat kļuvuši vienoti ar Kristu, esat kļuvuši viņam līdzīgi*.+ 28 Vairs nav svarīgi, vai kāds ir jūds vai grieķis,+ vergs vai brīvais,+ vīrietis vai sieviete,+ — jūs visi esat viens, būdami vienoti ar Kristu Jēzu.+ 29 Un, ja jūs piederat Kristum, jūs patiešām esat Ābrahāma pēcnācēji,+ apsolītās svētības+ mantinieki.+