2. Laiku

33 Manasem+ bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.+

2 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, rīkodamies tikpat pretīgi kā tautas, kuras Jehova bija izdzinis, izraēliešiem tuvojoties.+ 3 Manase no jauna ierīkoja upurvietas, ko viņa tēvs Hiskija bija nopostījis,+ uzcēla altārus Baaliem, uzslēja elku stabus* un zemojās un kalpoja visam debesu pulkam*.+ 4 Viņš uzcēla altārus Jehovas namā,+ par kuru Jehova bija teicis: ”Jeruzālemē mans vārds būs mūžīgi,”+ — 5 un abos Jehovas nama pagalmos+ uzstādīja altārus visam debesu pulkam. 6 Viņš Ben-Hinnomas ielejā+ upurēja savus dēlus ugunī,+ kā arī nodarbojās ar buršanu+ un zīlēšanu un atbalstīja garu izsaucējus un gaišreģus.+ Manase darīja daudz ko tādu, kas Jehovam nepatika, tā iesveldams viņā sašutumu.

7 Manase izgatavoja elka tēlu un novietoja to Dieva namā,+ par kuru Dāvidam un viņa dēlam Sālamanam Dievs bija teicis: ”Šajā namā un Jeruzālemē, ko es esmu izraudzījies no visiem Izraēla cilšu novadiem, mans vārds būs mūžīgi.+ 8 Un es vairs nelikšu izraēliešiem doties prom no zemes, ko es devu viņu tēviem, ja vien viņi rūpīgi ievēros visu, ko es viņiem esmu pavēlējis, — visu bauslību, norādījumus un priekšrakstus, ko esmu viņiem devis ar Mozus starpniecību.” 9 Manase noveda neceļos Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, pamudinādams viņus rīkoties vēl ļaunāk, nekā bija rīkojušās tās tautas, kuras Jehova bija iznīcinājis, izraēliešiem tuvojoties.+

10 Jehova brīdināja Manasi un viņa tautu, bet tie neklausījās.+ 11 Tāpēc Jehova pret viņiem sūtīja Asīrijas valdnieka karavadoņus, un tie sagūstīja Manasi ar kāšiem, iekala vara važās un aizveda uz Babilonu. 12 Savās ciešanās viņš lūdzās savu Dievu Jehovu un ļoti zemojās savu tēvu Dieva priekšā. 13 Manase nemitīgi lūdza Dievu, un tas uzklausīja viņa pazemīgo lūgumu. Dievs viņu atveda atpakaļ uz Jeruzālemi un atdeva viņam ķēniņa varu.+ Tad Manase saprata, ka Jehova tiešām ir patiesais Dievs.+

14 Pēc tam viņš uz rietumiem no Gihonas+ avota, kas atrodas ielejā, uzbūvēja Dāvida pilsētai ārējo mūri.+ Mūris bija ļoti augsts, un tas sniedzās līdz Zivju vārtiem,+ apliecot Ofelu.+ Visās nocietinātajās Jūdas pilsētās viņš iecēla karavadoņus. 15 Manase aizvāca svešos dievus un elka tēlu, kas atradās Jehovas namā,+ un visus altārus, ko viņš bija sabūvējis Jehovas nama kalnā+ un Jeruzālemē, un lika tos izmest ārpus pilsētas. 16 Viņš arī atjaunoja Jehovas altāri+ un sāka upurēt uz tā miera upurus+ un pateicības upurus,+ un viņš pavēlēja Jūdas iedzīvotājiem kalpot Jehovam, Izraēla Dievam. 17 Tomēr ļaudis joprojām nesa upurus upurvietās, kaut arī tikai savam Dievam Jehovam.

18 Bet pārējie Manases darbi, lūgšana, kurā viņš vērsās pie sava Dieva, un vēstis, ko pravieši* viņam pasludināja Izraēla Dieva Jehovas vārdā, — tas viss ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 19 Gan tas, kā viņš lūdza+ un kā tika uzklausīts, gan visi viņa grēki un neuzticība,+ gan vietas, kur viņš ierīkoja upurvietas un uzslēja elku stabus+ un izcirstos tēlus, pirms bija kļuvis pazemīgs, — par to ir stāstīts viņa praviešu rakstos. 20 Manase apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts pie savas pils, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Amons.+

21 Amonam+ bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē divus gadus.+ 22 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Manase.+ Amons upurēja visiem izcirstajiem tēliem, ko viņa tēvs bija darinājis,+ un tiem kalpoja. 23 Bet, pretēji savam tēvam Manasem,+ Amons nekļuva pazemīgs Jehovas priekšā,+ tieši otrādi — viņš grēkoja aizvien vairāk. 24 Tad Amona kalpi sarīkoja pret viņu sazvērestību+ un nonāvēja viņu paša pilī. 25 Bet ļaudis nogalināja visus tos, kas bija sarīkojuši sazvērestību pret ķēniņu Amonu,+ un iecēla par ķēniņu viņa dēlu Josiju.+