Ebrejiem
9 Arī iepriekšējam līgumam bija savi kalpošanas noteikumi un sava svētnīca+ uz zemes. 2 Bija uzcelta telts, kuras pirmajā nodalījumā, ko sauc par svēto vietu,+ atradās gaismeklis,+ kā arī galds un uz tā noliktās maizes*.+ 3 Bet aiz otrā priekškara+ bija telts nodalījums, ko sauc par vissvētāko vietu.+ 4 Tur bija zelta kvēpināmais trauks+ un līguma šķirsts,+ kas pilnībā bija pārklāts ar zeltu.+ Šķirstā bija ievietots zelta trauks ar mannu,+ kā arī uzplaukusī Ārona nūja+ un līguma plāksnes,+ 5 bet uz šķirsta atradās diženie ķerubi, kas apēnoja izlīguma* vāku.+ Taču patlaban nav īstais brīdis sīki par to runāt.
6 Kopš viss tādā veidā bija iekārtots, priesteri diendienā gāja pirmajā telts nodalījumā, lai veiktu kalpošanas pienākumus,+ 7 bet otrajā nodalījumā reizi gadā iegāja vienīgi augstais priesteris,+ turklāt ne bez asinīm,+ ko viņš upurēja par sevi+ un par tautas grēkiem,+ kuri izdarīti aiz nezināšanas. 8 Tā svētais gars skaidri parāda, ka tikmēr, kamēr pastāv pirmā telts, ceļš uz svēto vietu vēl nav atklājies.+ 9 Šī telts ir uzskatāms piemērs, kurš attēlo to, kas notiek tagad:+ saskaņā ar šo kārtību joprojām tiek nestas dāvanas un upuri,+ kas tomēr nespēj dot upurētājam* pilnīgi tīru sirdsapziņu.+ 10 Tiem ir saistība tikai ar ēdieniem, dzērieniem un dažādiem mazgāšanas rituāliem.+ Tās bija likuma prasības, kas attiecās uz miesu*+ un bija spēkā līdz laikam, kad bija paredzēts ieviest labāku kārtību.
11 Bet, kad Kristus atnāca kā augstais priesteris, lai nodrošinātu to labo, ko mēs jau tagad pieredzam, viņš iegāja lielākajā un pilnīgākajā teltī, kas nav rokām celta, tas ir, nepieder pie zemes*. 12 Viņš reizi par visām reizēm iegāja svētajā vietā nevis ar āžu un jaunu buļļu, bet pats ar savām asinīm+ un sagādāja mums mūžīgu glābšanu.+ 13 Ja jau āžu un buļļu asinis+ un teles pelni padara aptraipītos svētus, attīrot miesu,+ 14 tad vēl jo vairāk Kristus asinis,+ kurš mūžīga gara spēkā sevi bezvainīgu ir upurējis Dievam, attīrīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem* darbiem,+ lai mēs kalpotu dzīvajam Dievam!+
15 Tāpēc viņš ir kļuvis par jauna līguma starpnieku,+ lai ar savu nāvi uz izpirkuma+ pamata atbrīvotu aicinātos no iepriekšējā līguma laikā izdarītajiem pārkāpumiem un viņi varētu saņemt solījumu par mūžīgu mantojumu.+ 16 Ja tiek slēgts līgums ar Dievu, līguma slēdzējam* ir jāmirst, 17 jo līgums nav spēkā, kamēr līguma slēdzējs ir dzīvs, — tas stājas spēkā tikai līdz ar viņa nāvi. 18 Tāpēc arī iepriekšējais līgums netika apstiprināts bez asinīm. 19 Kad Mozus tautai bija pavēstījis visus bauslības likumus, viņš paņēma jaunu buļļu un āžu asinis kopā ar ūdeni, kā arī košsarkanu vilnu un izopu* un apslacīja gan līguma grāmatu, gan visu tautu, 20 sacīdams: ”Ar šīm asinīm tiek apstiprināts līgums, kuru Dievs jums ir pavēlējis ievērot.”+ 21 Arī telti un visus kalpošanas piederumus viņš tāpat apslacīja ar asinīm.+ 22 Tātad pēc bauslības gandrīz viss tiek attīrīts ar asinīm,+ un bez asins izliešanas nav piedošanas.+
23 Tāpēc debesu lietu simboliskie atveidi+ bija šādi jāattīra,+ upurējot dzīvniekus, bet pašām debesu lietām ir vajadzīgi daudz labāki upuri. 24 Kristus taču iegāja nevis rokām celtā svētā vietā,+ kas tikai attēloja īsto,+ bet gan pašās debesīs,+ lai tagad mūsu dēļ nostātos Dieva priekšā.+ 25 Viņš to nedarīja, lai sevi bieži upurētu, līdzīgi tam, kā augstais priesteris gadu no gada+ ieiet svētajā vietā ar svešām asinīm, 26 citādi kopš pasaules pirmsākumiem viņam būtu nācies bieži ciest. Bet tagad, šī laikmeta* beigās, viņš ir parādījies reizi par visām reizēm, lai, upurējot sevi, iznīcinātu grēku.+ 27 Un, kā cilvēkiem ir jāmirst vienreiz, bet pēc tam jāsaņem spriedums, 28 tā arī Kristus ir upurēts reizi par visām reizēm, lai nestu daudzu grēkus.+ Bet, kad viņš parādīsies otrreiz, tas nebūs grēka dēļ, bet gan tādēļ, lai glābtu tos, kas ar ilgām viņu gaida.+