1. Mozus
18 Vēlāk Jehova+ parādījās Ābrahāmam pie Mamres dižkokiem,+ kad viņš dienas karstumā sēdēja pie telts ieejas. 2 Pacēlis skatienu un ieraudzījis netālu stāvam trīs vīrus,+ viņš skrēja tiem pretī, paklanījās līdz zemei 3 un teica: ”Jehova, ja esmu ieguvis tavu labvēlību, lūdzu, neej savam kalpam garām. 4 Ļaujiet atnest mazliet ūdens, lai mazgātu jums kājas,+ un tad atlaidieties zem koka. 5 Ja jau esat iegriezušies pie sava kalpa, es atnesīšu gabalu maizes, ar ko jums stiprināties*, un pēc tam jūs varat doties tālāk.” Tie atbildēja: ”Labi! Dari, kā tu teici.”
6 Ābrahāms iesteidzās teltī pie Sāras un skubināja: ”Steigšus ņem trīs mērus* smalko miltu, iejauc mīklu un izcep plāceņus.” 7 Pēc tam Ābrahāms skrēja pie ganāmpulka, izraudzījās labu, mīkstu bullēnu un deva to kalpam, kas steidzās to sagatavot. 8 Tad viņš paņēma sviestu, pienu un sagatavoto bullēnu un cēla viesiem priekšā, bet pats stāvēja tiem līdzās zem koka, kamēr tie ēda.+
9 Tie viņam vaicāja: ”Kur ir tava sieva Sāra?”+ ”Šeit, teltī!” atteica Ābrahāms. 10 Tad viens no tiem sacīja: ”Es noteikti atgriezīšos pie tevis nākamgad šajā pašā laikā, un, lūk, tavai sievai Sārai būs dēls.”+ Bet Sāra stāvēja pie telts ieejas tam vīram aiz muguras un klausījās. 11 Ābrahāms un Sāra bija gados veci,+ un Sāra jau bija pāri tam vecumam, kad viņai vēl varēja būt bērni.+ 12 Tāpēc viņa pie sevis pasmējās: ”Vai tiešām es vēl piedzīvošu tādu prieku? Es taču esmu jau novecojusi, un arī mans kungs jau ir vecs.”+ 13 Jehova Ābrahāmam vaicāja: ”Kāpēc Sāra smējās un teica: ”Vai tiešām es savos gados vēl dzemdēšu?” 14 Vai tad Jehovam kaut kas ir neiespējams?+ Nākamgad noteiktajā laikā es pie tevis atgriezīšos, un Sārai būs dēls.” 15 Bet Sāra liedzās: ”Es nesmējos!”, jo viņai bija bail. Taču viņš teica: ”Nē, tu smējies gan!”
16 Kad vīri devās prom, Ābrahāms gāja tos pavadīt, un tie palūkojās lejup uz Sodomu.+ 17 Jehova teica: ”Vai man slēpt no Ābrahāma, ko es grasos darīt?+ 18 No viņa taču celsies liela un varena tauta, un ar viņa starpniecību tiks svētītas* visas zemes tautas.+ 19 Es viņu esmu izraudzījis*, lai viņš pavēlētu saviem dēliem un visiem pārējiem pēcnācējiem staigāt Jehovas ceļu, darot to, kas taisnīgs un pareizs.+ Tad es, Jehova, izpildīšu visu, ko esmu viņam apsolījis.”
20 Pēc tam Jehova sacīja: ”Žēlošanās par Sodomu un Gomoru ir liela,+ un viņu grēks ir ļoti smags.+ 21 Iešu apskatīties, vai viņi patiešām rīkojas tik ļauni, kā es dzirdu par viņiem žēlojamies. Es gribu to noskaidrot.”+
22 Tad vīri pagriezās un aizgāja uz Sodomas pusi, bet Jehova+ palika pie Ābrahāma. 23 Pienācis tuvāk, Ābrahāms vaicāja: ”Vai tiešām tu iznīcināsi taisnos kopā ar ļaundariem?+ 24 Ja nu pilsētā ir piecdesmit taisno? Vai tiešām tu visus iznīcināsi un neapžēlosies par šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas tur dzīvo? 25 Nemūžam tu tā nedarīsi! Tu taču nenonāvēsi taisnos kopā ar ļaundariem, it kā starp taisnu cilvēku un ļaundari nebūtu nekādas starpības!+ Nevar būt, ka visas zemes Tiesnesis rīkotos netaisnīgi!”+ 26 Jehova atbildēja: ”Ja es Sodomā atradīšu piecdesmit taisnos, viņu dēļ es apžēlošos par visu pilsētu.” 27 Bet Ābrahāms turpināja: ”Lūk, es esmu iedrošinājies runāt ar Jehovu, kaut esmu tikai putekļi un pelni. 28 Ja nu piecu pietrūktu līdz piecdesmit taisnajiem? Vai tu piecu trūkstošo dēļ izpostīsi visu pilsētu?” Dievs atteica: ”Es to neizpostīšu, ja atradīšu tur četrdesmit piecus.”+
29 Bet Ābrahāms neatlaidās: ”Un ja nu tur atrastos četrdesmit?” Viņš atbildēja: ”Es to nedarīšu šo četrdesmit dēļ.” 30 ”Lūdzu, nedusmojies,+ Jehova,” Ābrahāms turpināja, ”un ļauj man runāt vēl: ja nu tur atrastos trīsdesmit?” Dievs atbildēja: ”Es to nedarīšu, ja atradīšu tur trīsdesmit.” 31 Tomēr tas atkal jautāja: ”Lūk, es esmu iedrošinājies runāt ar Jehovu — ja nu tur atrastos divdesmit?” Viņš atbildēja: ”Es to neizpostīšu šo divdesmit dēļ.” 32 Visbeidzot Ābrahāms teica: ”Lūdzu, nedusmojies, Jehova, un ļauj man vaicāt vēl tikai vienu reizi: ja nu tur atrastos desmit?” Dievs atbildēja: ”Es to neizpostīšu šo desmit dēļ.” 33 Beidzis runāt ar Ābrahāmu, Jehova aizgāja,+ un Ābrahāms atgriezās mājās.