2. Laiku

34 Josijam+ bija astoņi gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē trīsdesmit vienu gadu.+ 2 Viņš darīja to, kas ir pareizs Jehovas acīs, it visā staigāja sava tēvutēva Dāvida pēdās un nenovirzījās ne pa labi, ne pa kreisi.

3 Savā astotajā valdīšanas gadā, būdams vēl zēns, viņš sāka meklēt sava tēvutēva Dāvida Dievu,+ un divpadsmitajā gadā viņš sāka attīrīt Jūdas zemi un Jeruzālemi+ no upurvietām,+ elku stabiem* un izcirstiem un izlietiem tēliem.+ 4 Viņa klātbūtnē nojauca Baala altārus, un viņš lika sadauzīt kvēpināmos traukus, kas uz tiem stāvēja. Viņš sadragāja elku stabus un izcirstos un izlietos tēlus, saberza tos putekļos un izkaisīja putekļus pār to ļaužu kapiem, kuri bija nesuši tiem upurus.+ 5 Bet elku priesteru kaulus viņš lika sadedzināt uz viņu altāriem.+ Tā Josija attīrīja Jūdas zemi un Jeruzālemi.

6 Arī Manases, Efraima+ un Simeona pilsētās līdz pat Naftaļa novadiem un to izpostītajās apkaimēs 7 viņš nojauca altārus, sadragāja un saberza putekļos elku stabus un izcirstos tēlus+ un visā Izraēla zemē sadauzīja kvēpināmos traukus.+ Pēc tam Josija atgriezās Jeruzālemē.

8 Savā astoņpadsmitajā valdīšanas gadā, kad Josija bija attīrījis zemi un templi, viņš sūtīja Šafanu,+ Acaljas dēlu, pilsētas pārvaldnieku Maasēju un hronistu Joāhu, Joahaza dēlu, labot viņa Dieva Jehovas namu.+ 9 Viņi ieradās pie augstā priestera Hilkijas un nodeva tam uz Dieva namu atnesto naudu, ko levīti, kas bija durvju sargi, bija savākuši no manasiešiem, efraimiešiem un pārējiem izraēliešiem,+ kā arī no Jūdas un Benjamīna ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem. 10 Šī nauda tika nodota tiem, kas pārraudzīja darbus Jehovas namā, un strādnieki to izmantoja Jehovas nama labošanai un atjaunošanai. 11 Naudu nodeva namdariem un celtniekiem, lai viņi pirktu tēstus akmeņus, kokmateriālus sijām un baļķus ēkām, kurām Jūdas ķēniņi bija ļāvuši pārvērsties graustos.+

12 Šie vīri uzticīgi veica savu darbu.+ Par viņu pārraugiem bija iecelti levīti Jahats un Obadja no merāriešiem,+ kā arī Zaharja un Mešullāms no kehātiešiem.+ Citi levīti, visi prasmīgi muzikanti,+ 13 uzraudzīja nastu nesējus un pārējos strādniekus, lai kādu darbu tie darītu, un levīti bija arī rakstveži, priekšnieki un vārtu sargi.+

14 Kad tika izņemta uz Jehovas namu atnestā nauda,+ priesteris Hilkija atrada Jehovas bauslības grāmatu,+ kas bija dota ar Mozus starpniecību.+ 15 ”Es Jehovas namā esmu atradis bauslības grāmatu,” Hilkija teica rakstvedim Šafanam un iedeva to viņam. 16 Šafans aiznesa grāmatu ķēniņam un teica: ”Tavi kalpi dara visu, kas viņiem ir uzdots. 17 Viņi ir paņēmuši naudu, kas bija Jehovas templī, un nodevuši to pārraugiem un strādniekiem.” 18 Pēc tam Šafans piebilda: ”Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.”+ Un viņš to lasīja ķēniņam priekšā.+

19 Izdzirdējis bauslības vārdus, ķēniņš saplēsa savas drēbes+ 20 un pavēlēja Hilkijam, Ahikāmam,+ Šafana dēlam, Abdonam, Mihas dēlam, rakstvedim Šafanam un savam kalpam Asājam: 21 ”Ejiet un izvaicājiet Jehovu par to, kas rakstīts atrastajā grāmatā, manis un visu to dēļ, kas vēl palikuši Izraēlā un Jūdā! Jehovas dusmas, ko viņš izlies pār mums, ir lielas, jo mūsu tēvi nav klausījuši Jehovas vārdiem un nav ievērojuši visu, kas šajā grāmatā ir rakstīts.”+

22 Hilkija kopā ar ķēniņa sūtītajiem vīriem aizgāja pie pravietes+ Huldas, kas dzīvoja Jeruzālemes jaunajā daļā. (Hulda bija tērpu pārziņa Šallūma, Harhasa dēla Tikvas dēla, sieva.)+ 23 Viņa tiem teica: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Vīram, kas jūs pie manis ir sūtījis, atbildiet: 24 ”Jehova saka tā: ”Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un tās iedzīvotājiem+ un likšu piepildīties visiem lāstiem, kas rakstīti grāmatā,+ kura Jūdas ķēniņam tika lasīta priekšā. 25 Viņi mani ir atstājuši+ un ir dedzinājuši upurus citiem dieviem, iesveldami manī sašutumu+ ar savu rīcību, tāpēc manas karstās dusmas izlīs pār šo vietu un neizdzisīs.””+ 26 Sakiet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt Jehovu, ka Jehova, Izraēla Dievs, par to, ko ķēniņš ir dzirdējis,+ saka tā: 27 ”Tāpēc, ka tava sirds ir atsaucīga* un tu pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams, ko viņš ir teicis par šo vietu un tās iedzīvotājiem, un tu zemojies, saplēsi savas drēbes un raudāji manā priekšā, es tevi esmu uzklausījis,+ saka Jehova. 28 Tāpēc tu piepulcēsies saviem tēviem un mierā apgulsies kapā, un tu neredzēsi nelaimi, kādai es likšu nākt pār šo vietu un tās iedzīvotājiem.”””+

Kad viņi nodeva šo atbildi ķēniņam, 29 viņš sūtīja ziņu un sapulcināja pie sevis visus Jūdas un Jeruzālemes vecākos.+ 30 Kopā ar visiem Jūdas vīriem, Jeruzālemes iedzīvotājiem, priesteriem un levītiem — ar visu tautu, kā jauniem, tā veciem, — ķēniņš devās uz Jehovas namu un nolasīja tiem priekšā Jehovas namā atrasto līguma grāmatu.+ 31 Stāvēdams savā vietā, ķēniņš noslēdza* līgumu+ ar Jehovu, ka viņš klausīs Jehovam, ar visu sirdi un dvēseli*+ ievēros viņa likumus, atgādinājumus un rīkojumus un pildīs līgumu, kas rakstīts šajā grāmatā.+ 32 Viņa mudināti, to apņēmās arī visi, kas dzīvoja Jeruzālemē un Benjamīna zemē, un Jeruzālemes iedzīvotāji rīkojās tā, kā noteikts līgumā ar Dievu — ar viņu tēvu Dievu.+ 33 Tad Josija visos izraēliešu novados aizvāca visus pretīgos elkus+ un panāca, ka it visi Izraēlā kalpoja savam Dievam Jehovam. Kamēr vien viņš dzīvoja, tie nenovērsās no Jehovas, savu tēvu Dieva.