Jesajas
25 Jehova, tu esi mans Dievs!
Es tevi cildinu, slavēju tavu vārdu,
jo tu esi veicis brīnumainus darbus.+
2 Tu esi padarījis pilsētu par gruvešiem,
nocietinātu pilsētu — par drupu kaudzi.
Svešzemnieku cietokšņa vairs nav,
to nekad neatjaunos.
3 Tāpēc tevi godās varena tauta,
varmācīgu tautu pilsēta tevi bīsies.+
4 Tu esi kā cietoksnis grūtdienim,
kā cietoksnis nabagam viņa bēdās,+
tu esi kā patvērums negaisa laikā,
kā pavēnis dienas karstumā.+
Kad varmāku dusmu izvirdumi ir kā lietus šaltis, kas sitas pret sienu,
5 un kā tveice, kas izdedzina zemi,
tu savaldi svešiniekus, kas neganti plosās.
Kā, uznākot mākoņiem, rimstas svelme,
tā apklust varmāku dziesma.
6 Karapulku Pavēlnieks Jehova šajā kalnā+ visām tautām sarīkos
bagātīgu mielastu, kurā būs sātīgi ēdieni+
un labi nostāvējies vīns,
izmeklēti, trekni* ēdieni
un lielisks, dzidrs vīns.
7 Šajā kalnā viņš liks izzust apsegam, kas apņem visas tautas,
pārklājam, ar ko apklātas visas tautas.
Viņa tautas apkaunojumam visā zemē pienāks gals,
jo tā ir teicis Jehova.
9 Tajā dienā sacīs:
”Lūk, mūsu Dievs!+
Tas ir Jehova!
Mēs cerējām uz viņu.
Priecāsimies un līksmosim, jo viņš mūs ir izglābis!”+
11 Viņš izstieps rokas un kuls Moābu
kā peldētājs ūdeni,
ar savām veiklajām rokām
viņš salauzīs tās lepnību.+
12 Nocietinātajai pilsētai ar augstajiem mūriem
viņš liks pieredzēt pazemojumu,
tā būs notriekta gar zemi un gulēs putekļos.