Jesajas
9 Tomēr nebūs tāda tumsa, kāda bija agrāk, kad Zebulona zeme un Naftaļa zeme tika noniecināta — kad zemē valdīja posts.+ Vēlāk Dievs šo zemi — ceļu uz jūru Jordānas apvidū, cittautiešu Galileju — cels godā.
2 Ļaudis, kas staigāja tumsā,
ir ieraudzījuši spožu gaismu.
Pār tiem, kas dzīvo biezas tumsas zemē,
ir atspīdējusi gaisma.+
3 Tu esi vairojis tautu
un dāvājis tai lielu prieku.
Viņi priecājas tavā priekšā,
kā mēdz priecāties pļaujas laikā,
kā līksmo tie, kas dala laupījumu.
4 Tu esi sadragājis viņu smago jūgu,
salauzis rīksti, kas viņus sodīja, — viņu uzraugu nūju —
kā dienā, kad tika sakauti midiānieši.+
5 Kareivju apavus, kas tricina zemi,
un asinīm piesūkušās drēbes
aprīs uguns.
6 Mums ir piedzimis bērns,+
mums ir dāvāts dēls.
To darīs karapulku Pavēlnieka Jehovas degsme.
8 Jehova sūtīja brīdinājumu Jēkabam,
izskanēja vēsts, kas domāta Izraēlam.+
9 To uzzinās visi ļaudis —
Efraims un Samarijas iedzīvotāji —,
visi, kas augstprātīgi un nekaunīgi saka:
10 ”Ķieģeļu mājas ir sagruvušas,
bet mēs būvēsim no tēstiem akmeņiem.+
Sikomores ir nocirstas,
bet mēs izmantosim* ciedrus.”
11 Jehova pret viņiem sūtīs Recīna pretiniekus,
pamudinās rīkoties Izraēla ienaidniekus —
12 aramiešus no austrumiem un filistiešus no rietumiem —,+
un tie atvērs muti un rīs Izraēlu.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu,+
13 jo ļaudis nav atgriezušies pie tā, kas viņus soda,
nav meklējuši karapulku Pavēlnieku Jehovu.+
15 Vecākie un augstu cienītie ir galva,
un pravieši, kas māca melus, ir aste.+
16 Vadītāji rāda tautai nepareizu ceļu,
un ļaudis, ko tie vada, ir apjukuši.
17 Jehova nepriecāsies par viņu jaunekļiem
un neiežēlosies par viņu bāreņiem un atraitnēm,
jo tie visi ir bezdievji un ļaundari+
un ikviens runā muļķības.
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu,+
18 jo ļaunums liesmo kā uguns,
aprīdams ērkšķus un nezāles.
Tas aizdedzinās meža biezokņus,
un augšup celsies dūmu mutuļi.
19 No karapulku Pavēlnieka Jehovas dusmām
ir aizdegusies zeme,
un uguns aprīs ļaudis.
Neviens nesaudzēs pat savu brāli.
20 Kāds kamps labajā pusē,
bet joprojām būs izsalcis;
cits ēdīs kreisajā pusē,
bet nejutīs sātu.
Ikviens rīs savas rokas miesu —
21 Manase rīs Efraimu,
un Efraims — Manasi.
Abi kopā tie vērsīsies pret Jūdu.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu.+