2. Laiku
36 Ļaudis iecēla par ķēniņu Josijas dēlu Joahazu,+ un viņš sāka valdīt Jeruzālemē sava tēva vietā.+ 2 Joahazam bija divdesmit trīs gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus. 3 Taču Ēģiptes valdnieks atņēma viņam varu Jeruzālemē un pieprasīja no Jūdas zemes simt talentus* sudraba un talentu* zelta.+ 4 Ēģiptes valdnieks arī iecēla Joahaza brāli Eljākīmu par Jūdas un Jeruzālemes ķēniņu un nosauca viņu par Jojakīmu, bet viņa brāli Joahazu Neho+ aizveda uz Ēģipti.+
5 Jojakīmam+ bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņš darīja to, kas viņa Dievam Jehovam nepatika.+ 6 Tad Babilonas valdnieks Nebukadnecars+ devās pret viņu uzbrukumā, lai viņu iekaltu vara važās un aizvestu uz Babilonu.+ 7 Nebukadnecars paņēma daļu no Jehovas nama piederumiem, aizgādāja tos uz Babilonu un novietoja savā pilī.+ 8 Bet pārējie Jojakīma darbi, preteklības, ko viņš darīja, un viss sliktais, kas par viņu sakāms, — tas viss ir aprakstīts Izraēla un Jūdas ķēniņu grāmatā. Par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Jojahīns.+
9 Jojahīnam+ bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus un desmit dienas, un viņš darīja to, kas Jehovam nepatika.+ 10 Gada sākumā* valdnieks Nebukadnecars lika atvest Jojahīnu un Jehovas nama dārgumus+ uz Babilonu+ un viņa vietā par Jūdas un Jeruzālemes ķēniņu iecēla viņa tēvabrāli Cedekiju.+
11 Cedekijam+ bija divdesmit viens gads, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus.+ 12 Viņš darīja to, kas viņa Dievam Jehovam nepatika, un nekļuva pazemīgs arī tad, kad pravietis Jeremija pēc Jehovas pavēles viņu brīdināja.+ 13 Turklāt viņš sacēlās pret valdnieku Nebukadnecaru,+ kas viņam bija licis Dieva priekšā dot uzticības zvērestu. Cedekija ietiepās, nocietināja sirdi un neatgriezās pie Izraēla Dieva Jehovas. 14 Gan galvenie priesteri, gan tauta bija galēji neuzticīgi, sekoja citu tautu pretīgajām paražām un aptraipīja Jehovas namu,+ ko viņš Jeruzālemē bija darījis svētu.
15 Jehova, viņu tēvu Dievs, atkal un atkal sūtīja pie viņiem savus vēstnešus, lai viņus brīdinātu, jo viņam bija žēl savas tautas un savas mājvietas. 16 Bet viņi apsmēja Dieva vēstnešus,+ nicināja viņa vārdus+ un ņirgājās par viņa praviešiem,+ līdz Jehova pret savu tautu iedegās tik bargās dusmās,+ ka nekas vairs nebija līdzams.
17 Tad Dievs sūtīja haldiešu+ valdnieku, kas viņiem uzbruka un svētnīcā+ ar zobenu nonāvēja viņu jaunekļus.+ Tas nežēloja nevienu — ne jaunekļus, ne jaunavas, ne vecus, ne vārgus.+ Dievs visu nodeva viņa rokās.+ 18 Visus Dieva nama piederumus, lielus un mazus, Jehovas nama dārgumus un ķēniņa un viņa augstmaņu dārgumus — it visu viņš aizveda uz Babilonu.+ 19 Viņš nodedzināja Dieva namu,+ sagrāva Jeruzālemes mūrus,+ nodedzināja tās torņus un iznīcināja visu, kas vērtīgs.+ 20 Kas vien bija paglābušies no zobena, tos viņš aizveda gūstā uz Babilonu,+ un tie kalpoja viņam+ un viņa dēliem, līdz varu pārņēma Persijas valsts.+ 21 Tā piepildījās Jeremijas pavēstītie Jehovas vārdi,+ un zeme bija pamesta, kamēr nebija atguvusi savus sabatus.+ Visu šo pamestības laiku zeme atpūtās*, līdz bija pagājuši septiņdesmit gadi.+
22 Lai piepildītos Jehovas vārdi, ko viņš bija teicis ar Jeremijas starpniecību,+ Persijas valdnieka Kīra*+ pirmajā valdīšanas gadā Jehova pamudināja Kīru izdot rīkojumu, kas tika uzrakstīts un izziņots pa visu valsti:+ 23 ”Persijas valdnieks Kīrs saka tā: ”Jehova, debesu Dievs, man ir piešķīris visas zemes valstis,+ un viņš man ir uzticējis uzcelt viņam namu Jeruzālemē, Jūdas zemē.+ Lai Dievs Jehova ir ar katru, kas jūsu vidū ir no viņa tautas! Dodieties turp!””+