Psalmi
106 Slavējiet Jah!*
2 Kas spēj izstāstīt Jehovas varenos darbus,
pavēstīt visu viņa cildeno veikumu?+
3 Laimīgi tie, kuri rīkojas taisnīgi
un vienmēr dara to, kas pareizs.+
4 Neaizmirsti mani, Jehova, kad parādīsi labvēlību savai tautai,+
parūpējies par mani, kad glābsi savējos,
5 tad es pieredzēšu, cik labs tu esi pret saviem izredzētajiem,+
priecāšos kopā ar tavu tautu,
slavēšu tevi* kopā ar tiem, kas pieder tev!
7 Mūsu tēvi Ēģiptē neņēma vērā* tavus brīnumus,
viņi aizmirsa, cik liela ir tava uzticīgā mīlestība,
un sadumpojās pret tevi pie Sarkanās jūras.+
9 Viņš apsauca Sarkano jūru, un tā izžuva,
viņš izveda tos caur dzelmi kā pa tuksnesi,+
10 izglāba tos no pretiniekiem,+
atbrīvoja no ienaidniekiem.+
11 Ūdeņi apklāja viņu pretiniekus,
no tiem pāri nepalika neviens.+
12 Tad viņi ticēja Dieva solījumiem+
un dziedāja viņam slavu,+
13 tomēr drīz atkal aizmirsa, ko viņš bija darījis,+
un negaidīja viņa norādījumus.
15 Viņš tiem deva, ko tie prasīja,
bet tad uzsūtīja slimību, kas tos vārdzināja.+
17 Tad zeme atvērās un aprija Dātanu,
apklāja Abirāma pulku,+
18 viņu vidū aizsvilās uguns,
un ļaundari sadega liesmās.+
19 Tie uztaisīja teļu Horebā
un zemojās šim tēlam,+
20 manu godu tie apmainīja
pret vērša atveidu — vērša, kas ēd zāli.+
21 Tie aizmirsa Dievu,+ savu Glābēju,
kas dižas lietas bija darījis Ēģiptē,+
22 veicis brīnumus Hama zemē,+
varenus darbus pie Sarkanās jūras.+
23 Viņš grasījās tos iznīcināt,
bet Mozus, viņa izredzētais, par tiem iestājās,*
lai novērstu Dieva dusmas un tos glābtu no bojāejas.+
24 Tie noniecināja jauko zemi+
un neticēja Dieva solījumiem,+
25 kurnēja savās teltīs+
un Jehovam neklausīja,+
26 tāpēc viņš, pacēlis roku, zvērēja,
ka tos nonāvēs tuksnesī,+
27 izkaisīs to pēcnācējus starp citām tautām+
un liks tiem iet bojā svešās zemēs.
29 Viņi saniknoja Dievu ar saviem darbiem,+
un viņu vidū uzliesmoja sērga,+
30 bet tad cēlās un iejaucās Pinehass,
un sērga beidzās,+
31 tāpēc viņu atzina par taisnu
audžu audzēs uz mūžiem.+
32 Tie sadusmoja Dievu pie Merības* ūdeņiem,
un Mozum nācās ciest viņu dēļ,+
33 jo tie viņu aizkaitināja*
un viņš izteica pārsteidzīgus vārdus.+
34 Tie neiznīcināja tautas,+
kā Jehova tiem bija pavēlējis,+
35 bet sajaucās ar citām tautām+
un mācījās darīt tāpat kā tās+ —
36 kalpoja tautu elkiem,+
kas viņiem kļuva par slazdu,+
37 savus dēlus un meitas
upurēja dēmoniem.+
38 Tie izlēja nevainīgas asinis,+
savu dēlu un meitu asinis,
kurus tie upurēja Kanaānas elkiem,+
un ar šīm asinīm zeme tika apgānīta.
39 Tie aptraipījās ar saviem darbiem
un bija neuzticīgi savam Dievam*,+
40 tāpēc Jehova iedegās dusmās pret savu tautu,
viņā modās riebums pret savu īpašumu,
41 un viņš tos nodeva citu tautu varā,+
lai pār viņiem valdītu tie, kas viņus nīst.+
42 Ienaidnieki viņus apspieda,
pakļāva savai kundzībai.
43 Daudz reižu Dievs viņus glāba,+
bet viņi dumpojās un neklausīja+
un pieredzēja pazemojumu savu pārkāpumu dēļ.+
44 Dievs redzēja viņu ciešanas+
un dzirdēja viņu palīgā saucienus,+
45 viņš pieminēja savu līgumu ar tiem
46 Visiem, kas tos turēja gūstā,
viņš lika par tiem iežēloties.+
47 Glāb mūs, Jehova, mūsu Dievs,+
sapulcini mūs no tautām,+
lai mēs daudzinātu tavu svēto vārdu
un līksmi tevi slavētu!+
48 Lai slavēts Jehova, Izraēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!+
Lai visi saka: ”Āmen!”*
Slavējiet Jah!