Jesajas
41 ”Klusējiet, salas, un klausieties!*
Lai tautas saņemas,
panāk tuvāk un runā!+
Sanāksim uz tiesu!
2 Kas ir ataicinājis vīru no austrumiem?+
Kas viņu ir pasaucis pie sevis, lai īstenotu taisnīgumu,
lai viņam atdotu tautas,
lai viņš pakļautu valdniekus?+
Kas viņa zobena priekšā tos padara par putekļiem
un viņa loka priekšā tos izkaisa kā salmus vējā?
3 Viņš dzenas tiem pakaļ
un netraucēti dodas pa ceļiem, kur nebija spēris kāju.
4 Kas to visu ir darījis un paveicis?
Kas jau no iesākuma ir licis rasties paaudzei pēc paaudzes?
5 Salas to redzēja un izbijās,
pat zemes malas sāka drebēt.
Tautas pulcējās un virzījās uz priekšu.
6 Ļaudis palīdz cits citam,
ikviens savam brālim saka: ”Esi stiprs!”
7 Amatnieks iedrošina zeltkali,+
un tas, kurš ar āmuru izlīdzina metālu,
iedrošina to, kas stāv pie laktas un kaļ.
Viņš saka: ”Šuves ir labas!”
Pēc tam tēlu pienaglo, lai tas negāztos.
8 ”Bet tu, Izraēl, esi mans kalps,+
tevi, Jēkab, es esmu izraudzījies,+
tevi — mana drauga Ābrahāma pēcnācēju.+
9 Es tevi atvedu no pasaules malas,+
ataicināju no vistālākā nostūra
un teicu: ”Tu esi mans kalps,+
tevi es esmu izraudzījies, es tevi neesmu atraidījis.+
10 Nebaidies — es esmu tev līdzās!+
Neraizējies* — es esmu tavs Dievs!+
Es tevi stiprināšu, es tev palīdzēšu+
un savā taisnīgumā tevi atbalstīšu ar savu labo roku.”
11 Visi, kas ir iedegušies dusmās pret tevi, piedzīvos kaunu un pazemojumu.+
Tie, kas naidojas ar tevi, iznīks un zudīs.+
12 Tu lūkosies pēc tiem, kas gribēja ar tevi cīnīties, bet tos vairs neredzēsi;
tie, kas karoja ar tevi, izgaisīs, kļūs par tukšu vietu.+
13 Es, Jehova, tavs Dievs, tevi satveru aiz labās rokas
un saku: ”Nebaidies! Es tev palīdzēšu!”+
14 Nebīsties, tārpiņ Jēkab!+
Izraēla tauta, es tev palīdzēšu!” saka Jehova, tavs Izpircējs,+ Izraēla Svētais.
15 ”Es tevi esmu padarījis par kuļamajām ragavām,+
par jaunu kuļamo rīku ar asiem zobiem.
Tu nolīdzināsi un sadrupināsi kalnus
un par pelavām pārvērtīsi pakalnus.
16 Tu tos vētīsi,
un vējš tos aizpūtīs,
viesulis izkaisīs.
17 ”Grūtdieņi un nabagi meklē ūdeni, bet neatrod;
viņi cieš slāpes, viņu mute ir izkaltusi.+
Tuksnesi es pārvērtīšu niedru dīķos
un izkaltušu zemi — ūdens avotos.+
19 Tuksnesī es dēstīšu ciedrus,
akācijas, mirtes un priedes.+
Tuksnesīgā klajumā es stādīšu kadiķus,
kā arī ošus un cipreses,+
20 lai visi redzētu un zinātu,
ievērotu un saprastu,
ka to ir darījusi Jehovas roka,
to ir paveicis Izraēla Svētais.”+
21 ”Izklāstiet savu lietu!” saka Jehova.
”Pamatojiet savus apgalvojumus!” mudina Jēkaba Ķēniņš.
22 ”Miniet pierādījumus un pasakiet, kas notiks,
izstāstiet to, kas bijis,
lai mēs to pārdomātu un zinātu, kas mūs gaida.
Paziņojiet mums, kas vēl tikai būs!+
23 Stāstiet, kas notiks nākotnē,
lai mūs pārliecinātu, ka esat dievi!+
Dariet taču kaut ko — labu vai ļaunu —,
lai, to redzot, mēs brīnītos!+
24 Jūs esat tukša vieta,
jūs neko nespējat paveikt.+
Pretīgi ir tie, kas jūs pielūdz.+
25 No ziemeļiem es aicināju kādu vīru, un viņš ieradīsies.+
Šis vīrs ir no austrumiem,+ viņš piesauks manu vārdu.
Viņš samīs valdniekus,
tāpat kā podnieks mīda miklus mālus.+
26 Kurš gan to būtu pateicis jau iepriekš, lai mēs zinātu, —
jau senatnē, lai mēs atzītu: ”Viņam taisnība”?+
Nē, neviens neko tādu nav ne vēstījis,
ne arī paziņojis!
Nav neviena, kas no jums būtu ko dzirdējis.”+
27 Es pirmais esmu teicis Cionai: ”Lūk, kas notiks!”,+
un es sūtu uz Jeruzālemi vēstnesi ar labām ziņām.+
28 Es lūkojos, bet neviena nebija.
Neviens nespēja dot padomu,
un neviens man neatbildēja, kad es jautāju.
29 Tie visi vien māns.
Niecība ir viņu darbi,
viņu izlietie tēli ir tikai vējš un tukša vieta.+