1. Samuēla

25 Pēc kāda laika nomira Samuēls,+ un visi izraēlieši sapulcējās viņu apraudāt, un tie apglabāja Samuēlu pie viņa mājām Rāmā.+ Tad Dāvids devās uz Pārānas tuksnesi.

2 Maonā+ dzīvoja kāds vīrs, kuram bija īpašums Karmelā*.+ Šis vīrs bija ļoti bagāts — viņam piederēja 3000 aitu un 1000 kazu. Tobrīd viņš Karmelā cirpa savas aitas. 3 Viņu sauca Nābals,+ bet viņa sievas vārds bija Abigaila.+ Tā bija gudra un skaista sieviete, bet viņas vīrs, kālebietis,+ bija rupjš un ļauns.+ 4 Tuksnesī Dāvids uzzināja, ka Nābals cērp aitas, 5 tāpēc viņš sūtīja pie tā desmit vīrus, teikdams: ”Dodieties uz Karmelu pie Nābala un sveiciniet viņu manā vārdā. 6 Sakiet: ”Lai tev ilgs mūžs, un lai miers tev un tavai saimei, un visam, kas tev ir! 7 Es dzirdēju, ka tu patlaban cērp aitas. Kad tavi gani bija kopā ar mums, mēs tiem nedarījām ļaunu,+ un visu laiku, kamēr tie bija Karmelā, tiem nekas nepazuda. 8 Pajautā saviem puišiem, un viņi to apstiprinās. Tāpēc uzņem laipni manus vīrus, jo mēs esam atnākuši priecīgā dienā. Lūdzu, iedod saviem kalpiem un savam dēlam Dāvidam, ko nu vari atļauties.””+

9 Dāvida vīri aizgāja pie Nābala un Dāvida vārdā to visu viņam pateica. 10 Bet Nābals atcirta: ”Ko tas Dāvids no sevis iedomājas? Kas šis Isaja dēls vispār tāds ir? Šajos laikos ir daudz kalpu, kas aizbēguši no saviem kungiem.+ 11 Vai man būtu jāņem sava maize, ūdens un gaļa, ko es esmu sagatavojis saviem cirpējiem, un jāatdod vīriem, kas uzklīduši nez no kurienes?”

12 Kad tie atgriezās pie Dāvida un visu viņam izstāstīja, 13 Dāvids saviem vīriem lika: ”Apjoziet zobenus!”+ Tad tie visi apjoza zobenus, arī Dāvids apjoza savējo, un ap 400 vīru devās līdzi Dāvidam, bet kādi 200 palika pie mantām.

14 Tikmēr kāds no kalpiem Nābala sievai Abigailai pastāstīja: ”Dāvids bija atsūtījis no tuksneša ļaudis ar laba vēlējumiem mūsu kungam, bet viņš tiem uzklupa ar apvainojumiem.+ 15 Taču tie vīri izturējās pret mums ļoti labi. Viņi mūs neaiztika, un visu to laiku, kamēr mēs bijām ganībās kopā ar viņiem, mums nekas nepazuda.+ 16 Gan dienu, gan nakti viņi mūs sargāja kā mūris, kamēr mēs bijām ar viņiem un ganījām lopus. 17 Izdomā nu, ko darīt, jo mūsu kungam un visai viņa saimei draud nelaime,+ bet viņš ir tik nekrietns cilvēks,+ ka ar viņu nav jēgas runāt.”

18 Abigaila+ tūlīt paņēma 200 maižu, divas krūkas vīna, piecas jau nokautas un nodīrātas aitas, piecus mērus* grauzdētu graudu, 100 rozīņu plāceņu un 200 vīģu plāceņu un to visu uzkrāva ēzeļu mugurā.+ 19 Pēc tam viņa sacīja kalpiem: ”Ejiet man pa priekšu, un es jums sekošu.” Bet savam vīram Nābalam viņa nebilda ne vārda.

20 Kad Abigaila uz ēzeļa jāja lejup no kalna, kas viņu aizsedza skatam, Dāvids ar saviem vīriem nāca viņai pretī, un tā viņi satikās. 21 Pirms tam Dāvids bija teicis: ”Velti es tuksnesī sargāju Nābala īpašumu! Itin nekas no tā nav pazudis,+ tomēr viņš man atmaksā labu ar ļaunu.+ 22 Lai Dievs pats pārmāca un soda Dāvida ienaidniekus*, ja līdz rītam es atstāšu dzīvu kaut vienu no viņa vīriem!”

23 Kad Abigaila ieraudzīja Dāvidu, viņa aši nokāpa no ēzeļa, nometās ceļos Dāvida priekšā un paklanījās līdz zemei. 24 Nokritusi viņam pie kājām, Abigaila teica: ”Mans kungs, lai vaina gulstas uz mani, bet ļauj man runāt! Uzklausi, kas tavai kalponei sakāms! 25 Lūdzu, kungs, nepievērs uzmanību Nābalam, šim nekrietnajam vīram,+ jo, kāds ir viņa vārds, tāds viņš arī ir. Viņu sauc Nābals*, un viņam tiešām trūkst sajēgas! Bet es, mans kungs, nesatiku tavus vīrus, kurus tu biji atsūtījis. 26 Kungs, zvēru pie Jehovas un pie tavas dzīvības, ka Jehova ir tas, kurš tevi attur,+ lai tu neizlietu asinis+ un neatriebtu sevi pats. Kaut tavi ienaidnieki un nelabvēļi, mans kungs, kļūtu kā Nābals! 27 Lūk, ko tava kalpone savam kungam ir atvedusi — tā ir dāvana*+ vīriem, kas tev, kungs, seko.+ 28 Piedod, lūdzu, savas kalpones pārkāpumu! Jehova katrā ziņā nostiprinās mana kunga dzimtu,+ jo tu, mans kungs, izcīni Jehovas karus+ un nekad neesi darījis ļaunu.+ 29 Ja kāds tevi vajās un tīkos pēc tavas dzīvības, tad Jehova, tavs Dievs, droši pasargās tavu dzīvību, iesietu dzīvības sainītī, bet tavu ienaidnieku dzīvību viņš aizlingos kā ar lingu. 30 Un, kad Jehova būs darījis tev visu labo, ko viņš ir apsolījis, un iecēlis tevi par Izraēla vadoni,+ 31 tevi nemocīs rūgta nožēla, jo tu nebūsi bez iemesla izlējis asinis un atriebis sevi pats.+ Kad Jehova būs tev dāvājis visu labo, mans kungs, atceries savu kalponi!”

32 Dāvids Abigailai atbildēja: ”Lai slavēts Jehova, Izraēla Dievs, kas šodien tevi ir sūtījis man pretī! 33 Lai slavēts tavs saprātīgums, un lai slavēta tu pati, jo šodien tu mani esi atturējusi no asinsizliešanas+ un es neesmu atriebies pats savām rokām! 34 Zvēru pie Jehovas, Izraēla Dieva, kas man nav ļāvis nodarīt tev ļaunu,+ — ja tu nebūtu steigusies man pretī,+ līdz rītam neviens no Nābala vīriem vairs nebūtu starp dzīvajiem!”+ 35 Tad Dāvids pieņēma no viņas dāvanas un sacīja: ”Atgriezies mājās ar mieru! Es esmu tevi uzklausījis, un es izpildīšu tavu lūgumu.”

36 Pēc tam Abigaila atgriezās pie Nābala, kurš dzīroja kā ķēniņš savā namā, labā noskaņojumā un pamatīgi piedzēries. Līdz pat rīta gaismai viņa tam neko neteica, 37 bet no rīta, kad Nābalam reibums bija izgājis, sieva viņam izstāstīja notikušo. Tad viņam pamira sirds, un viņš gulēja nekustīgs kā akmens. 38 Pēc kādām desmit dienām Jehova sodīja Nābalu, un viņš nomira.

39 Kad Dāvids uzzināja, ka Nābals ir miris, viņš izsaucās: ”Lai slavēts Jehova, kas ir atmaksājis+ Nābalam, kurš mani apvainoja,+ un ir atturējis mani no aplamas rīcības!+ Jehova ir licis Nābala ļaunumam nākt pār viņa paša galvu.” Pēc tam Dāvids sūtīja pie Abigailas vēstnešus, lai viņu bildinātu. 40 Ieradušies pie Abigailas Karmelā, Dāvida kalpi viņai sacīja: ”Dāvids mūs ir atsūtījis, jo viņš vēlas ņemt tevi par sievu.” 41 Tad Abigaila piecēlās, paklanījās līdz zemei un atbildēja: ”Esmu gatava būt viņa kalpone un mazgāt kājas+ sava kunga kalpiem!” 42 Viņa tūlīt saposās, sēdās uz ēzeļa un piecu kalpoņu pavadībā devās līdzi Dāvida vēstnešiem. Tā Abigaila+ kļuva par viņa sievu.

43 Dāvids bija apprecējis arī Ahinoāmu+ no Jezreēlas.+ Tās abas kļuva par viņa sievām.+

44 Bet Dāvida sievu Mihalu+ viņas tēvs Sauls bija atdevis Paltijam,+ Lajiša dēlam, no Galīmas.