1. Mozus

25 Ābrahāms atkal apprecējās, un viņa sievu sauca Ketūra. 2 Tā viņam dzemdēja Zimrānu, Jokšānu, Medānu, Midiānu,+ Jišbāku un Šuahu.+

3 Jokšānam piedzima Šeba un Dedāns.

Dedāna dēli bija Ašūrīms, Letūšīms un Leumīms*.

4 Midiāna dēli bija Ēfa, Ēfers, Hanohs, Abida un Eldāja.

Tie visi bija Ketūras pēcnācēji.

5 Ābrahāms atdeva Īzakam visu, kas viņam bija,+ 6 bet blakussievu dēliem viņš deva dāvanas. Jau savas dzīves laikā viņš tos aizsūtīja prom no sava dēla Īzaka+ uz austrumiem, uz austrumu zemi. 7 Ābrahāms nodzīvoja simt septiņdesmit piecus gadus, 8 un viņš nomira sirmā vecumā, baudījis gana mūža dienu,* un piepulcējās saviem tēviem. 9 Ābrahāma dēli Īzaks un Ismaēls viņu apglabāja Mahpēlas alā hetieša Efrona, Cohara dēla, laukā pretī Mamrei.+ 10 Tā Ābrahāms, tāpat kā viņa sieva Sāra, tika apglabāts šajā laukā, ko viņš bija nopircis no hetiešiem.+ 11 Pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja viņa dēlu Īzaku,+ un Īzaks dzīvoja pie Beēr-Lahaj-Roī.+

12 Šie ir Ābrahāma dēla Ismaēla pēcnācēji;+ viņu Ābrahāmam dzemdēja ēģiptiete Hagare,+ Sāras kalpone.

13 Šie ir Ismaēla dēli, no kuriem cēlušās viņu dzimtas: Ismaēla pirmdzimtais Nebājots,+ Kēdars,+ Adbeēls, Mibsāms,+ 14 Mišma, Dūma, Masa, 15 Hadads, Tēma, Jetūrs, Nafīšs un Kēdema. 16 Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu apmešanās vietām un nometnēm: divpadsmit cilšu vadoņi.+ 17 Nodzīvojis simt trīsdesmit septiņus gadus, Ismaēls nomira un piepulcējās saviem tēviem. 18 Viņa pēcnācēji mājoja no Havīlas+ pie Šūras,+ kas atrodas blakus Ēģiptei, līdz pat Asīrijai. Tie apmetās pretī* visiem saviem brāļiem.+

19 Šie ir Ābrahāma dēla Īzaka pēcnācēji.+

Ābrahāmam piedzima Īzaks. 20 Četrdesmit gadu vecumā Īzaks apprecēja Rebeku, Padān-Aramas* aramieša Betuēla meitu,+ aramieša Lābana māsu. 21 Īzaks lūdza Jehovu savas sievas Rebekas dēļ, jo tā bija neauglīga, un Jehova uzklausīja viņa lūgumus, un Rebekai iestājās grūtniecība. 22 Bet dēli viņas klēpī sāka cīkstēties,+ tāpēc viņa teica: ”Ja man tā jācieš, kamdēļ man dzīvot?” Tad Rebeka iztaujāja Jehovu, 23 un Jehova viņai atbildēja: ”Divas tautas ir tavā klēpī,+ un divas tautas nāks no tevis;+ viena tauta būs stiprāka par otru,+ un vecākais kalpos jaunākajam.”+

24 Kad pienāca laiks, viņa tiešām dzemdēja dvīņus. 25 Pirmais piedzima viscaur sarkans un it kā spalvainā apģērbā,+ tāpēc viņu nosauca par Ēsavu*.+ 26 Pēc tam piedzima viņa brālis, kas ar roku bija satvēris Ēsava papēdi,+ tāpēc to nosauca par Jēkabu*.+ Kad Rebeka viņus dzemdēja, Īzakam bija sešdesmit gadi.

27 Zēni auga, un Ēsavs kļuva par prasmīgu mednieku,+ kas klejoja pa laukiem, bet Jēkabs bija rāmas dabas* vīrs, kas vairāk dzīvoja teltīs.+ 28 Īzakam mīļāks bija Ēsavs, jo viņam garšoja medījums, bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu.+ 29 Reiz, kad Ēsavs noguris nāca no lauka, Jēkabs vārīja virumu, 30 un Ēsavs viņam teica: ”Dod man iestrēbt to sarkano virumu, ko tu tur vāri, jo es esmu izbadējies*!” Tāpēc viņu nosauca par Edomu*.+ 31 Bet Jēkabs atbildēja: ”Vispirms pārdod man savas pirmdzimtā tiesības!”+ 32 ”Paklau, es mirstu badā!” attrauca Ēsavs. ”Kam man tās pirmdzimtā tiesības?” 33 Taču Jēkabs uzstāja: ”Papriekšu zvēri man!” Tad Ēsavs zvērēja Jēkabam un pārdeva viņam savas pirmdzimtā tiesības.+ 34 Jēkabs iedeva Ēsavam maizi un lēcu virumu, un tas paēda, padzērās un pēc tam piecēlās un aizgāja. Tā Ēsavs noniecināja savu pirmdzimtību.